Laurasiatheria: Laurāzijas placentālie zīdītāji — definīcija un piemēri

Laurasiatheria — plaša placentālo zīdītāju grupa: eži, sikspārņi, vaļi, pangolīni, plēsēji un citi; uzzini definīciju, DNS pamatojumu un ilustrējošus piemērus.

Laurasiatheria ir liela placentāro zīdītāju grupa. Nosaukums cēlies no apgabala, kurā attīstījušies attīstītie zīdītāji. Tas atradās Laurāzijas superkontinenta ziemeļu daļā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Eirāzijai un Ziemeļamerikai. Kad sadalījās Pangaija, tā vispirms sašķēlās Laurāzijā ziemeļos un Gondvānā dienvidos.

Laurasiatheria ietver ļoti dažādus zīdītājus — no maziem, zemē dzīvojošiem būtnēm līdz liela izmēra jūras faunai. Grupa ir noteikta galvenokārt, balstoties uz molekulāriem datiem, proti, DNS secību salīdzinājumiem, nevis uz vienotu redzamu anatomisku iezīmju kopumu. Tā rezultātā Laurasiatheria raksturo liela morfoloģiskā un ekoloģiskā daudzveidība: ir gan lakstoši plēsēji, gan zālēdāji, gan lidotāji un ūdens dzīvesveida pārstāvji.

Sistēmātika — galvenās kārtas un piemēri

Šīs grupas locekļi ir žurkas, eži, pangolīni, sikspārņi, vaļi, lielākā daļa nagaiņu zīdītāju, plēsēji un citi.

Laurasiatheria ir definēta, izmantojot DNS secības analīzi. Šai grupai nav acīmredzamu anatomisku pazīmju. Tajā ietilpst šīs dzīvās kārtas:

• Eulipotyphla: eži, vingrotāji, kurmji, kurmji, rūsganās rūsas, solenodoni (kosmopolītiski).

  Šai kārtai pieder mazi, galvenokārt noēdēji un kukaiņēdāji zīdītāji; daudzi ir naktī aktīvi un ar labi attīstītu ožu.

• Cetartiodactyla: kosmopolīts; ietver bijušās kārtas Cetacea (vaļi, delfīni un cūkdelfīni) un Artiodactyla (vienspalvji nagaiņi, ieskaitot cūkas, hipopotamus, kamieļus, žirafi, briežus, antilopes, liellopus, aitas, kazas).

  Šīs grupas iekļaušana atspoguļo atklājumu, ka haizivju vietā (Cetacea) evolucionēja no sauszemes artiodatīliem; tātad šie dzīvnieki ir tuvāk radniecīgi nekā agrāk domāts.

• Pholidota: pangolīni jeb zvīņveidīgie skudrainaļi (Āfrika, Dienvidāzija)

  Pangolīni ir unikāli ar savu ķermeņa segumu no zvīņām un īpašu barošanās specializāciju — galvenokārt skudras un skudru olas.

• Chiroptera: sikspārņi (kosmopolīti)

  Sikspārņi ir vienīgie lidotāji zīdītāji; tie aizņem ļoti dažādas nišas — no nektāra spējējiem līdz rovvēdājiem un ekolokācijas lietotājiem.

• Carnivora: plēsēji (kosmopolīti)

  Plēsēji ietver gan lielus medniekus (piem., lauvām, vilkiem), gan mazas, specializētas sugas; tajos iekļauti arī pussaldie mednieki un omnivori.

• Perissodactyla: nepāra pirkstgalvji nagaiņi

  Šajā kārtā ir zirgi, zebras, ēzeļi, un arī dzīvnieki kā ziloņzirgs un rino; tie galvenokārt ir lielāki zālēdāji ar nepāra pirkstiem.

Evolūcija, laiks un izplatība

Molekulārie datumi liecina, ka Laurasiatheria diverģēja no citiem placentālo zīdītāju lielajiem klādiem aptuveni Kretācijas beigās vai Paleocēna agrīnajos posmos — aptuveni pirms 60–80 miljoniem gadu (datumi atkarīgi no izmantotajām metodēm un kalibrēšanas punktiem). Piemērotie fosiliju atradumi un molekulārās analīzes kopā norāda, ka šo grupu agrīnie pārstāvji attīstījās Laurāzijā un vēlāk izplatījās dažādos virzienos, okupējot gan tropu, gan mērenos reģionus.

Molekulārā definīcija un taksonomiskās diskusijas

Pastāv dažādi priekšstati par šo grupu savstarpējo saistību, un līdz šim eksperti nav vienojušies par to, kā šīs grupas ir radniecīgas. Molekulārie dati (nukleīnskābju secību salīdzinājumi) viennozīmīgi atbalsta Laurasiatheria kā klādi, taču iekšējā koku struktūra — tas, kā atsevišķās kārtas savstarpēji saistās — ir diskutabla. Ir ierosinātas vairākas apakšgrupas un savienojumi, piemēram, Ferae (Carnivora + Pholidota), Scrotifera (Chiroptera + Ferae u.c.) un Fereuungulata (Ferae + ungulāti), taču ne visas no šīm shēmām ir pilnībā apstiprinātas vai atbalstītas vienādos datos.

Praktiska nozīme un ekoloģiskā daudzveidība

Laurasiatheria pārstāvji aizņem ļoti daudzveidīgas ekoloģiskas nišas: tie ir lauksaimniecības un ekonomiski nozīmīgi dzīvnieki (piem., liellopi, kamieļi), svarīgi lauku un pilsētu kukaiņu kontroli nodrošinoši sikspārņi, gan plēsēji, gan zālēdāji, kā arī jūras ekosistēmas vara — vaļi un delfīni. Daudzas sugas ir pakļautas cilvēka radītajai ietekmei — medībām, biotopu zaudēšanai un globālajai klimata pārmaiņai — tādēļ izpratne par šo klādi ir nozīmīga gan biologiem, gan aizsardzības speciālistiem.

Secinājums

Laurasiatheria — liels un morfoloģiski dažāds zīdītāju klāsts — ir labs piemērs tam, kā mūsdienu taksonomijā molekulārie dati var atklāt radniecības saites, kuras nav acīmredzamas no anatomiskām iezīmēm. Lai gan grupa kā tāda ir labi atbalstīta ģenētiski, tās iekšējās attiecības un dažu kārta pozīcijas vēl tiek pētītas, un ar katru jaunu genoma vai fosiliju atklājumu mūsu izpratne kļūst precīzāka.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Laurasiatheria?

J: Kādi dzīvnieki pieder pie šīs grupas?

J: Kāda ir laurasiatērijas definīcija?

J: Kādiem ordeņiem pieder šīs grupas dzīvie locekļi?

J: Vai šīm grupām ir saskaņots ciltsraksts?

Meklēt pēc burta