Lockheed U-2 (Dragon Lady) — Aukstā kara augstuma spiegošanas lidaparāts

Lockheed U-2 (Dragon Lady) — Aukstā kara augstuma spiegošanas lidaparāts: vēsture, 1960. Pauersa notriekšana, tehnoloģijas, SR-71 konkurence un U-2 ietekme mūsdienu izlūkošanā.

Par grupu sk. U2 (grupa).

U-2 (iesauka Dragon Lady) ir Lockheed (tagad Lockheed Martin) ražots spiegošanas lidaparāts ar fiksētiem spārniem. Pirmo reizi tas pirmo reizi lidoja 1955. gadā un tika ieviests 1957. gadā. Tas lido līdzīgi planierim. Tas tika izgatavots Aukstā kara laikā, jo Amerikas Savienotajām Valstīm bija nepieciešams veids, kā no augstuma novērot padomju armiju. To izmantoja arī Taivāna, lai izspiegotu Ķīnu.

Amerikas Savienotās Valstis vēlējās, lai U-2 mērķis paliktu slepenībā, taču 1960. gada 1. maijā Frānsisu Gariju Pauersu (Francis Gary Powers) ar U-2 notrieca padomju raķete SA-2 SAM. Pāversu 1962. gadā atbrīvoja un apmainīja pret sagūstīto padomju spiegu Rūdolfu Ābelu. Pēc tam Padomju Savienībā sāka izspiegot SR-71 Blackbird, kas bija ātrāks un grūtāk pamanāms radariem.

U-2 joprojām ir ekspluatācijā, lai gan tā konstrukcija ir vairāk nekā 50 gadus veca.

Izstrāde un dizains

U-2 izstrādāja Lockheed Skunk Works zem leģendārā inženiera Kela Džonsona (Kelly Johnson) vadības kā augstuma izlūkošanas lidaparātu, kas spētu iegūt detalizētus optiskos attēlus un elektroniskas izlūkošanas datus no ļoti lieliem augstumiem. Lidaparāta dizains ir raksturīgs ar ļoti gariem, šauriem spārniem un lielu spārnu laukumu, kas nodrošina izcilu liftu un ilgu lidojuma laiku — tāpēc tas lido "līdzīgi planierim".

Dažas svarīgākās konstrukcijas īpatnības:

• vienvietīgs salons un spiedienkabatā līdzīgs aprīkojums — piloti parasti lieto pilna spiediena tērpus (pressure suits), jo lidojumu augstumi pārsniedz 20 000 metru līmeni;
• garie spārni ar lielu spožumu, kas nodrošina augstu pacelšanās spēju un efektīvu izturēšanos augstajā gaisā;
• speciāla riteņu shēma ar "bicycle"—centrālu priekšējo un aizmugurējo šasiju, bet spārnu galiem izmanto atlaižamas atbalsta ratiem vai "wingtip dollies" startēšanas un nolaišanās laikā;
• viena reaktīvo dzinēju kulisa un salīdzinoši zemā spiediena tipa motora darbība pie lieliem augstumiem;
• atvērtas optiskās kameras, elektroniskās izlūkošanas sensori un, vēlāk, modernizēti fototehniskie un elektroniskie iekārtu komplekti ar datu linkiem reālajā laikā.

Operacionālā vēsture

U-2 tika plaši izmantots 1950. un 1960. gados slepeniem izlūkošanas reisiem pāri Padomju Savienībai, ārzemju militāri stratēģiskajām zonām un citviet pasaulē. Viens no slavenākajiem notikumiem ir 1960. gada incidents, kad Frānsisu Gariju Pauersu (Francis Gary Powers) notrieca, un tā izraisīja starptautisku saasinājumu. Tomēr U-2 misijas sniedza kritiski svarīgu informāciju, piemēram, par Padomju Savienības militāro izpletni un Kubas raķešu izvietojumu, kas bija svarīgi Kubas raķešu krīzes laikā.

Daudzus gadus U-2 darbību daļēji aizvietoja augsti ātruma izlūkošanas lidaparāti, piemēram, SR-71 Blackbird, un vēlāk — izlūkošanas pavadoņu satelīti. Tomēr U-2 saglabāja vērtīgas spējas: spēja ilgi uzturēties noteiktā augstumā, lielu attēlu detalizāciju un elastību misijās.

Modifikācijas un modernizācija

Laika gaitā U-2 saņēma vairākas modifikācijas un modernizācijas, tostarp dažādus sensoru komplektus, digitālās kameras, datu linkus, mūsdienīgas navigācijas sistēmas un modernizētu kokpitu. Starp pazīstamākajām modifikācijām ir vēsturiskās versijas un vēlākas modernizētās variācijas, kuras reizēm apzīmē kā TR-1 vai U-2S (modernizētā operacionālā versija).

Ekspluatācija un īpašības

U-2 pievieno galvenokārt optiskos un elektroniskos izlūkošanas sensorus, SIGINT (signālu izlūkošana) aprīkojumu un citus specializētus iekārtu komplektus, kurus var mainīt atkarībā no misijas. Tipiska U-2 spēja ir lidojumi augstumā virs 20 000 metriem (vairāk nekā 60 000–70 000 pēdas), kas ļauj izvairīties no daudzu pretgaisa ieroču sistēmu tiešas ietekmes un iegūt ļoti augstas izšķirtspējas attēlus.

Pilotiem U-2 lidošanas un nolaidšanās operācijas ir īpaši izaicinošas — pateicoties gariem spārniem un nelielam redzamības leņķim uz priekšu, daudzas bāzes izmantoja tā saucamo "chase car" (sekojošo automašīnu) ar instruktora radiosakaru palīdzību, kas pilotam sniedza norādes nolaidšanās brīdī.

Mūsdienu izmantošana

Neskatoties uz to, ka platformas pamatkonstrukcija ir izveidota pirms daudziem gadu desmitiem, U-2 joprojām ir operatīvs un tiek izmantots gan militārajās izlūkošanas misijās, gan civilā pētniecībā (piemēram, NASA augstuma pētījumos). Regulāras modernizācijas ļauj saglabāt U-2 konkurētspēju pret mūsdienu izlūkošanas prasībām — īpaši tur, kur nepieciešama augstas izšķirtspējas optiskā vai elektromagnētiskā izlūkošana no liela augstuma.

Galvenie operatori

• Amerikas Savienoto Valstu izlūkošanas dienesti un Gaisa spēki (historiski un mūsdienās);
• Taivāna (agrākās U-2 izmantošanas reizes);
• arī Lockheed/Skunk Works un NASA izmanto dažas U-2 bāzes versijas zinātniskiem pētījumiem.

U-2 nozīme vēsturē un mūsdienās slēpjas tās unikālajā spējā apvienot lielu augstumu, ilgstošu lidojuma laiku un augstas kvalitātes izlūkošanas sensorus — īpaši tur, kur nepieciešama detalizēta gaisa novērošana. Lai gan tehnoloģijas ir attīstījušās (satellīti, droni, ātrākas lidmašīnas), U-2 joprojām saglabā savu lomu specifiskās misijās.

Meklēt pēc burta