Lofotu arhipelāgs (Norvēģija): pārskats, ģeogrāfija un daba

Lofotu arhipelāgs (Norvēģija): iespaidīgas kalnu ainavas, unikāla ģeogrāfija, bagāta daba un vēsturiska mencu zveja — ideāls ceļojumu un fototūru galamērķis.

Lofotenas ir arhipelāgs un tradicionālais apgabals Ziemeļzemē, Norvēģijā. Lai gan Lofotenas atrodas polārā loka iekšpusē, tām ir viena no lielākajām augstākajām temperatūras anomālijām pasaulē, ņemot vērā to lielo platuma grādu. Šo salu mērenais un salīdzinoši siltais klimats galvenokārt ir saistīts ar Ziemeļatlantijas straumi (Gulf Stream) un reģiona jūras ietekmi.

Lofotenas ir labi pazīstamas ar savu dabas skaistumu Norvēģijā. Lofotu salās ietilpst Voganas, Vestvogejas, Flakstadas, Moskenesas, Verejas un Rostas pašvaldības. Galvenās salas, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem, ir šādas.

• Hinnejas dienvidu gals.
• Austvågøy dienvidu 60 % (aptuveni) (526,7 km², kopā 68°20′N 14°40′E / 68.333°N 14.667°E / 68.333; 14.667),
• Gimsojs (46,4 km² 68°18′N 14°11′E / 68.300°N 14.183°E / 68.300; 14.183),
• Vestvågøy (411,1 km² 68°10′N 13°45′E / 68.167°N 13.750°E / 68.167; 13.750),
• Flakstadøya (109,8 km² 68°5′N 13°20′E / 68.083°N 13.333°E / 68.083; 13.333),
• Moskenesoya (185,9 km² 67°55′N 13°0′E / 67.917°N 13.000°E / 67.917; 13.000),

Savukārt tālāk uz dienvidiem atrodas nelielas un izolētas Værøy un Røst salas. Kopējā sauszemes platība ir 1227 km², un iedzīvotāju skaits sasniedz aptuveni 24 500. Starp cietzemi un Lofotu arhipelāgu atrodas plašais, atklātais Vestfjords, bet uz ziemeļiem - Vesterolens. Galvenās Lofotu salas pilsētas ir Leknes (Vestvågøy) un Svolvær (Vågan).

Ģeogrāfija un ainava

Lofotenu ainavu raksturo asprūdi, stāvas kalnu sienas, dziļi fjordi un klintis, kas krīt tieši jūrā. Salas ir veidojušās ilgu ģeoloģisku procesu rezultātā — kalni ir kalcēti un nošķelts klintsrežģis, bet piekrasti veido smilšainas pludmales, līči un akmeņainas izciļņas. Reģions piedāvā daudz dažādu ainavu kontrastu — no aukstiem, akmeņainiem krastiem līdz zaļām iekšzemes ielejām ar lauksaimniecības zemēm.

Klimats

Klimatu Lofotenā ietekmē jūra un siltās Ziemeļatlantijas straumes, tāpēc ziemas ir mērenākas nekā citviet pie līdzīga platuma. Vasarās bieži ir vēsa, bet saulaina laika periodi, un vasaras dienas ir garas — polārā nakts un pusnakts saule vasarā un iespējamās ziemeļblāzmas (aurora borealis) ziemas mēnešos piesaista daudz apmeklētāju.

Daba un dzīvnieki

Lofotenu apkārtnē dzīvo bagāta jūras fauna — dažādas zivju sugas, jūras putni (piemēram, alci, kaijas un puffini), roņi un vairāku sugu vaļveidīgie. Salas ir īpaši slavenas ar mencu (gadus) migrāciju — rudenī un ziemā mencas pulcējas Lofotēnās, lai nārstotu, kas gadsimtiem ilgi bijis vietas iedzīvotāju iztikas pamats. Arī putnu kolonijas un smalkas augu sugas piekrastē un iekšzemē veido nozīmīgu bioloģisko daudzveidību.

Cilvēku darbība, vēsture un kultūra

Salas jau vairāk nekā 1000 gadu ir bijušas lielu mencu zvejas centrs, īpaši ziemā, kad mencas migrē uz dienvidiem no Barenca jūras un pulcējas Lofotēnās, lai nārstotos. No šīs zvejas tradīcijas radušās arī žāvētu mencu (stockfish) rūpniecība — tā bijusi svarīga vietējā ekonomikai un eksportsaimniecībai kopš viduslaikiem. Zemienē, jo īpaši Vestvågøy, lauksaimniecība ir svarīga kopš bronzas laikmeta. Vietējā kultūra ietver tradicionālos zvejnieku ciemus ar rorbuer (zvejnieku mājiņas), vietējām amatniecības tradīcijām un gastronomiju, kur jūras produktiem ir centrāla vieta.

Reģionā ir saglabājušās arheoloģiskas liecības par vikingu laikmetu — viens no nozīmīgākajiem objektiem ir Lofotr muzejs Borgā (Vestvågøy), kas atspoguļo vikingu saimniecību un dzīvesveidu.

Pārvietošanās un infrastruktūra

Lofotu arhipelāgu savieno E10 automaģistrāle, kas šķērso vairākas salas, izmantojot tiltus un gājēju savienojumus, kā arī prāmju satiksme nodrošina savienojumu ar kontinentālo Norvēģiju. Reģionā darbojas reģionālās lidostas (piemēram, Svolvær un Leknes) un ir regulāri jūras sakari — pasažieru prāmji, zvejas kuģi un tūrisma laivas. Tāpat arhipelāgs ir populārs galamērķis kruīziem un Hurtigruten līnijām, kas piestāj Lofotē.

Tūrisms

Tūrisms Lofotē balstās uz dabas skaistumu un āra aktivitātēm: pārgājieniem pa kalniem, kāpšanu, makšķerēšanu, putnu vērošanu, braucieniem ar laivu, fotografēšanu (īpaši saullēktos un ziemeļblāzmas laiku) un pludmales apmeklēšanu (piemēram, Haukland un Uttakleiv ir plaši apmeklētas). Vasaras sezonā pieejami arī laivu tūres un zvejas ekskursijas, ziemā — ziemas sporta un ziemeļblāzmas vērošanas iespējas. Vietējie muzeji, mākslinieciskās darbnīcas un rorbuer piedāvā kultūras pieredzi.

Aizsardzība un saglabāšana

Daļa Lofotenu teritorijas ir aizsargāta dabas rezervātu un nacionālo parku veidā, lai saglabātu jūras un piekrastes biotopus, putnu kolonijas un dabas ainavu. Piemēram, Lofotodden nacionālais parks ieskauj daļu Moskenesøya ar nozīmīgām ainavām un biotopiem.

Praktiski padomi apmeklētājiem

• Laika apstākļi ir mainīgi — nepieciešama slāņaina apģērba sistēma un ūdensnecaurlaidīga virsējā apģērba.
• Vasarā gaidāma daudz saules, bet joprojām var būt vēss vējš; ziemā plānojiet aktivitātes atbilstoši tumšajam laikam un sniega apstākļiem.
• Respektējiet vietējo vidi — daudzas jūras putnu kolonijas un dabiskie biotopi ir jutīgi pret traucējumiem.

Kopumā Lofotenu arhipelāgs ir vieta, kur satiekas spēcīga jūras kultūra, bagāta daba un iespaidīgas ainavas — tā piesaista gan pētniekus, gan tūristus un saglabā savu nozīmi Norvēģijas zvejas vēsturē.

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Lofotu salas?

J: Kādas ir galvenās Lofotu salas?

J. Kāda ir kopējā platība?

J: Kāds ir iedzīvotāju skaits?

J: Ar ko Lofotenas ir slavenas?

J: Kāda veida zveja tiek veikta Lofotēnās?

Vai dažos Lofotu apgabalos ir svarīga lauksaimniecība?

Meklēt pēc burta