Losandželosas upe (saukta arī par: Rio De Nuestra Senora La Reina De Los Angeles De Porciuncula vai Porciuncula upe; spāņu val.: Eņģeļu upe, neoficiāli Losandželosas upe) ir upe, kas plūst Losandželosas apgabalā, Kalifornijā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā ir apmēram 51 jūdzi (82 km) gara — avoti atrodas Kanoga (Canoga) Parkas apkārtnē, un upe tecē uz dienvidiem un rietumiem, līdz iztek tās galā Longbīčas ostā, Klusā okeāna daļā, Sanpedro līcī. Upe un tās baseins saņem ūdeni no apkārtējiem kalniem, tajā skaitā no San Gabriēla kalniem, Santa Monikas kalniem un Santa Susanas kalni, kā arī no vairākām mazākām pietekām — lielā daļa upes ilgtermiņa plūsmas atkarīga no pietekām, kas nāk no kalniem.

Gaita un agrākā daba. Kādreiz upe bija brīvi plūstoša un vijās pāri plašai palienei, kas aizņēma lielu daļu Losandželosas baseina. Tā bieži plūda, mainīja savus gultnes posmus, izraisīja eroziju un nogulsnējot smilšus un mālu citās vietās. Šī mainīgā gaita veidoja palienes ekosistēmas ar mitrājiem, krūmājiem un plakanām zālēm, kuras apdzīvoja daudzveidīga augu un dzīvnieku pasaule.

Vēsture un kanalizācija. Kad Losandželosas reģionā ap 19. gadsimta vidu sāka augt apdzīvotība, upe bija svarīgs ūdens avots vietējām kopienām. Pēc tam, kad 1913. gadā tika izbūvēts Losandželosas ūdensvads, pilsētas ūdensapgāde kļuva atkarīga no citiem avotiem, un upe zaudēja savu ekonomisko nozīmi kā dzeramā ūdens avots. 20. gadsimta pirmajā pusē notika strauja apbūve, un īpaši postošie plūdi — galvenokārt 1938. gada plūdu iespaidā — lika Savienoto Valstu armijas korpusam (USACE) un vietējām iestādēm izstrādāt plašu upes regulēšanas un aizsardzības programmu. Lai nodrošinātu plūdu kontroli, liela daļa upes gultnes tika pārbūvēta un nostiprināta, un mūsdienā Losandželosas upe gandrīz visā tās garumā plūst pa betona kanālu.

Ūdens kvalitāte un ekoloģija. Betonēšana un urbanizācija stipri ietekmēja upes ekoloģiju — daudzviet ir zudusi dabiskā piekrastes josla un pamatnes substrāts, samazinājusies bioloģiskā daudzveidība. Upe ir plaši piesārņota — piesārņojuma avoti ir industriālie un pilsētas notekūdeņi, ielu ūdeņi, lauksaimniecības notekas un reizēm notiek arī kanalizācijas pārplūdes vai avārijas izlējumi. Tomēr dažos upes posmos, piemēram, Glendale Narrows zonā, ir saglabājušies jūtīgi dabas vaibsti, kur piekļuves lokālajiem gruntsslāņiem un atklātajām grants gultnēm ir labvēlīga ietekme uz veģetāciju un putnu dzīvību.

Ūdens avoti mūsdienās. Galvenais kontrolēts ūdens piegādes avots upes zemākajos posmos vasarā un rudenī ir atjaunotā un attīrītā notekūdens plūsma no attīrīšanas iekārtām — nozīmīgs piemērs ir Donald C. Tillman Water Reclamation Plant Van Nuisā (Van Nuys). Šāda atkārtota izmantošana palīdz uzturēt minimālo plūsmu, kas ir nepieciešama stagnācijas mazināšanai, starp citu arī biotopu uzturēšanai un smilšu/nogulumu pārvietošanas samazināšanai.

Atjaunošana un sabiedriskie projekti. Kopš 20. gadsimta beigām tiek aktīvi apspriesti un pakāpeniski īstenoti upes atjaunošanas plāni, kuru mērķis ir sabalansēt plūdu drošību ar dabas atjaunošanu un sabiedrisko pieejamību. Starp galvenajām iniciatīvām ir:

  • LA pilsētas un valsts plāni par garenbāzes reģenerāciju, parku un pieejamu upes malu izveidi;
  • projektēšana, kas paredz bioloģiski draudzīgākus krasta risinājumus, kas ļautu daļai upes atgūt dabiskāku gultni (mīkstie krasti, mitrāji, atjaunota veģetācija);
  • infrastruktūras uzlabojumi, lai samazinātu piesārņojuma plūsmu — notekūdeņu attīrīšana, bioloģiskie filtrēšanas risinājumi un gruntsūdeņu uzpilde;
  • vietējās kopienas, nevaldības organizāciju (piem., Friends of the Los Angeles River) un privātu partneru iesaiste, kas veicina sabiedrības izpratni, brīvprātīgo darbus un iniciatīvas par upes attīstību.
Dažos posmos jau ir izveidoti jauni parki, velotrašu posmi un pastaigu takas, kas palielina pieejamību un veicina rekreāciju pie upes.

Izvēles un izaicinājumi. Upes atjaunošana prasa ilgtermiņa plānošanu un ievērojamus resursus: nepieciešama sadarbība starp federālām, štata un pašvaldību iestādēm, zemes īpašniekiem un vietējām kopienām. Galvenie izaicinājumi ir finansējums, nepieciešamība saglabāt spēcīgu plūdu aizsardzību apdzīvotās teritorijās, piesārņojuma novēršana no daudziem avotiem un dažu reģionu industriālās pagātnes radīto toksisko piesārņojumu sanācija.

Nākotne. Mērķis ir radīt ilgtspējīgu risinājumu: saglabāt efektīvu plūdu kontroli, vienlaikus atjaunojot ekosistēmas, uzlabojot ūdens kvalitāti un nodrošinot sabiedrībai pieejamas atpūtas zonas. Projekti ir dažādos attīstības posmos — daži sasnieguši redzamus rezultātus, bet pilnīga reintegrācija uz dabisko upes gaitu prasa turpmāku plānošanu un laiku.