Maluridae — Austrālijas un Jaungvinejas vistiņu putnu dzimta
Maluridae ir mazu, kukaiņēdāju putnu dzimta, kas endēmiski sastopama Austrālijā un Jaungvinejā. Šie putni parasti ir nelieli — garums bieži svārstās no aptuveni 10 līdz 20 cm — ar smalkām knābīm, kas piemērotas kukaiņu ķeršanai. Dažām sugām aste ir ļoti gara un izteikta, citām — īsāka un kompaktāka. Maluridae sugas dzīvotnēs variē no sausām pļavām un krūmājiem līdz mitrākām mežu malām; daudzām sugām patīk blīvs apaugums, kur tie meklē barību un būvē ligzdas.
Parasti tās sauc par vistiņām, taču tās nav radniecīgas īstajām ziemeļu puslodes vistiņām. Šajā dzimtā ietilpst aptuveni 25–35 sugas — precīzs skaits var atšķirties atkarībā no taksonomiskiem pētījumiem — un tās parasti iedala trīs galvenajās grupās: fairywren jeb vistiņas (piem., ģints Malurus), emu vistiņas (ģints Stipiturus) un pļavu vistiņas jeb grasswrens (ģints Amytornis). sugas, kuru ekoloģiskās nišas un izskats var ievērojami atšķirties, tomēr visām ir kopīga tendence baroties ar kukaiņiem un dzīvot blīvā vai krūmājainā segā.
Taksonomija un filogenija
Maluridae ir daļa no plašākas auss putnu grupas Meliphagoidea. Viņu tuvākie radinieki ir medusvijoļu dzimtas (Meliphagidae) un pardalotu dzimta (Pardalotidae), un kopā ar citām Austrālijas–Okeānijas grupām tie veido vietējo putnu radiāciju. Molekulārie pētījumi rāda, ka Maluridae radniecība nav ar ziemeļu puslodes "vistiņām", bet gan ar šīm austrāliešu grupām, kas liecina par sarežģītu evolūcijas vēsturi reģionā.
Izskats, uzvedība un bioloģija
Seksuāla dimorfisms: dažām Maluridae sugām tēviņiem raksturīga spēcīga krāšņa izteikta rakstura spalvota pakaļējā daļa vai galvas apvidus, kas tiek izmantots piesaistot mātītes un aizstāvot teritoriju. Mātītes parasti ir brūnganas vai pelēcīgas un vairāk kamuflētas, kas palīdz aizsargāt ligzdošanu. Ārpus ligzdošanas sezonas daudzu sugu tēviņu krāsa kļūst blāvāka.
Uzturs un medības: galvenokārt tie ir kukaiņēdāji, kas medī blīvā apaugumā un uz zemes. Diētā ietilpst dažādi kukaiņi, tārpi un citi mazi bezmugurkaulnieki; dažas sugas papildus ēd arī sēklas vai citas augu daļas. Viņi aktīvi ķer barību, izlūkojoties un lecoties pa krūmiem un zemi.
Ligzdošana un sociālā uzvedība: daudzi Maluridae pārstāvji demonstrē kooperatīvu ligzdošanu — pāri bieži saņem palīdzību no "palīgiem", kuri var būt iepriekšējā gada pēcnācēji vai citi grupas locekļi. Lielākajai daļai sugu ligzdas ir kupolveida vai šūnveida struktūras ar sānu ieeju, būvētas blīvā veģetācijā. Interesanta ir arī to reproduktīvā uzvedība: sociāli daudzām sugām ir monogāms pārošanās modelis, bet ģenētiski bieži sastopama ekstra pāru apaugļošana (extra-pair paternity).
Balsojums un komunikācija: Maluridae putni ir vokāli aktīvi — tiem ir dažādas dziesmas un saucieni, ko izmanto gan teritorijas aizstāvēšanai, gan savstarpējai saziņai grupā. Dažas sugās dziesmu struktūra ir sarežģīta un ietver atkārtojumus un improvizāciju.
Evolūcija un konverģence
To acīmredzamā līdzība ar Eiropas un Amerikas vistiņām nav ģenētiska, bet gan vienkārši konverģentas evolūcijas sekas starp vairāk vai mazāk nesaistītām sugām, kurām ir viena un tā pati ekoloģiskā niša. Citiem vārdiem — līdzīgas vides prasības un dzīvesveids ir noveduši pie līdzīga ķermeņa uzbūves un uzvedības risinājumiem neatkarīgi no tiešas ģenētiskas radniecības.
Saglabāšanas statuss
Daudzas Maluridae sugas ir plaši izplatītas un vispārīgi izturīgas pret cilvēka darbību, piemēram, dažas vistiņu sugas, kas labi pielāgojas parku un dārzu apstākļiem. Tomēr vairākas sugas — īpaši pļavu vistiņas, kas dzīvo ierobežotās sauszemes vai specifiskās biotopos — ir jutīgas pret biotopu fragmentāciju, invazīvām sugām un ugunsgrēku pārmaiņām. Dažas populācijas ir apdraudētas vai reģionāli kritiskas, tādēļ nepieciešama aizsardzība un izpēte, lai saglabātu to genofondu un biotopu.
Piemēri un populārākās sugas
- Malurus cyaneus (superb fairywren) — viena no pazīstamākajām vistiņu sugām Austrālijā, kurai raksturīga izteikti zila tēviņa sezonālā spalva.
- Stipiturus spp. (emu-wrens) — emu vistiņām raksturīgs ļoti smalks, sariņveida astes izskats.
- Amytornis spp. (grasswrens) — pļavu vistiņas, parasti krāsainas bēšas un brūnas, labi maskējas sausajos krūmājos un pļavās.
Maluridae ir interesanta un daudzveidīga putnu grupa, kas demonstrē gan adaptīvas izmaiņas Austrālijas un Jaungvinejas vidē, gan svarīgas bioloģiskās īpašības, piemēram, kooperatīvu uzvedību, spēcīgu seksuālo dimorfismu un adaptāciju pie dažādiem biotopiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Maluridae?
A: Maluridae ir mazu, kukaiņēdāju putnu dzimta, kas dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā.
J: Cik sugu ir Maluridae dzimtai?
A: Maluridae dzimtā ir 15 gaigalu sugas, 3 emu vistiņas un 11 pļavu vistiņas.
J: Vai Maluridae dzimtas putni ir radniecīgi ziemeļu puslodē mītošajām vistiņām?
A: Nē, Maluridae dzimtas putni nav saistīti ar ziemeļu puslodes īstajām vistiņām.
J: Vai ir vēl citas putnu dzimtas, kas attīstījušās no lielās adaptīvās radiācijas, kad bija vārnas, lai pielāgotos jaunajām ekoloģiskajām iespējām Austrālajāzijā?
A: Jā, Maluridae ir viena no daudzajām putnu dzimtām, kas attīstījušās, pateicoties lielajam adaptācijas procesam, kad vārnu dzimtas putni pielāgojās jaunām ekoloģiskām iespējām Austrālajāzijā.
J: Kas ir Maluridae tuvākie radinieki?
A: Maluridae tuvākie radinieki ir Meliphagidae (medusvistiņas) un Pardalotidae.
J: Vai Maluridae mātītes un tēviņi uzvedas atšķirīgi?
A: Jā, tēviņi aizsargā teritoriju un piesaista mātītes ar dziesmām un spilgtas krāsas apspalvojumu, bet mātītes ir pūkaini brūnganā krāsā, kas labāk maskējas.
J: Kāds ir Maluridae putnu uzturs un ligzdošanas paradumi?
A: Maluridae putni ir kukaiņēdāji un ligzdo biezā apaugumā.
