Ābeles (Malus) — dārza un savvaļas ābolu ģints, sugas un īpašības

Ābeles (Malus) — dārza un savvaļas ābolu sugas, to īpašības, ziedēšana, apputeksnēšana un izplatība Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.

"Savvaļas ābols" ir novirzāms šeit. Austrālijā tas var attiekties uz nesaistīto Pouteria eerwah.

Malus ir rožaino (Rosaceae) dzimtas ābeļu ģints, kurā ietilpst aptuveni 30-35 mazu lapu koku vai krūmu sugas. Citos pētījumos teikts, ka tajā ietilpst 55 sugas, tostarp pieradinātā dārza ābele jeb galda ābols, kā to agrāk sauca. Pārējās sugas un pasugas parasti dēvē par "savvaļas āboliem", "krabju āboliem", "krabju āboliem" vai "krabjiem".

Šī ģints ir sastopama ziemeļu puslodes mērenajā joslā Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā.

Ābeles ir nelielas, parasti 4-12 m augstas, kad tās ir pieaugušas. Lapas ir 3-10 cm garas, novietotas pretī viena otrai. Tām ir vienkārša forma ar zāģveida malu. Ziedu korimboli ir ar pieciem ziedlapiņām, kas var būt baltas, sārtas vai sarkanas, parasti ar sarkaniem putekšņlapiņām, kas izdala daudz putekšņu, un olnīcu, kas atrodas zem tām. Ziedēšana notiek pavasarī, un ziedus apputeksnē kukaiņi (parasti bites, kas brīvi apmeklē ziedus gan nektāra, gan putekšņu dēļ).

Taksonomija un izcelsme

Ģints Malus ietver gan pieradinātās ābeles (galvenokārt Malus domestica), gan daudzas savvaļas sugas. Mūsdienu ģenētiskie pētījumi liecina, ka dārza ābele radusies galvenokārt no Centrālās Āzijas meža ābeles (Malus sieversii) ar vēlām hibridizācijām ar citām Malus sugām. Sugas nosaukumi, pasugas un hibrīdi ir sarežģīta un aktīvi pētīta joma, tāpēc sugu skaitam dažādos avotos bieži atšķiras.

Izplatība un biotopi

Malus sugas ir plaši izplatītas mērenajā zonā — Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Savvaļas ābeles aug dažādos biotopos: mežu malās, krūmājos, pļavās, upju ielejās un kalnu nogāzēs. Daudzas sugas labi iztur aukstumu, bet ir arī klimatam jutīgākas šķirnes.

Izskats un bioloģija

Ābeļu koki parasti sasniedz 4–12 m augstumu. Lapas ir vienkāršas, zāģveida malas, 3–10 cm garas, izvietotas pretī. Ziedi parasti ir piecu ziedlapiņu korimbos, krāsa svārstās no baltas līdz sārtai vai sarkanai. Ziedēšana pavasarī piesaista apputeksnētājus — galvenokārt bites un citus kukaiņus. Olnīca ir epigīna (atrodas zem citiem zieda orgāniem) un attīstās par pākstveida vai gandrīz sfērisku augli — ābolu vai krabju āboliņu.

Apputeksnēšana un augļu attīstība

Lielākā daļa Malus sugu ir daļēji vai pilnīgi savstarpēji neizturīgas, kas nozīmē — lai iegūtu labu ražu, nepieciešama apputeksnēšana no cita savas vai tuvas šķirnes ziediem. Apputeksnēšana notiek galvenokārt ar kukaiņu palīdzību (bites, tauriņi un citi kukaiņi). Augļi attīstās vasarā un rudenī, gatavojoties sēklas izkliedēšanai. Augļi satur pektīnu, cukurus, skābes un vitamīnus (īpaši C vitamīnu).

Sugu un nozīmīgākie pārstāvji

Biežāk minamās sugas un grupas:

• Malus domestica — pieradinātā dārza ābele (galvenā augļu kultūra);
• Malus sieversii — savvaļas ābele, svarīga kultivēto šķirņu ģenēzei;
• Malus sylvestris — Eiropas savvaļas ābele;
• Malus baccata — Sibīrijas ābele (aukstizturīga);
• daudzas krabju ābolu formas, kas tiek stādītas kā dekoratīvas vai izmanto reizināšanā.

Izmantošana

Ābeles ir ļoti daudzpusīgas:

• Augļi — ēdami svaigi, piemēroti cepšanai, konservēšanai, ievārījumiem un sukām. No āboliem ražo arī sidru.
• Garšas un rūpnieciskie produkti — pektīns, ābolu sula, koncentrāti.
• Ornamentāls — daudzas krabju ābolu šķirnes tiek stādītas dārzos un ielās skaisto ziedu un krāsaino rudens vairogu dēļ.
• Piensakne un selekcija — savvaļas Malus sugas izmanto mežizsēklās un paraugu pieskaņošanai, kā arī kā rezerves ģenētisko materiālu jaunu šķirņu selekcijā.

Audzēšana un kopšana

Daži praktiski padomi mājas dārzniekiem:

• Saules vieta — ābeles dod vislabāko ražu pilnā saulē (vismaz 6 stundas dienā).
• Sāļums un augsne — viegli skāba līdz neitrāla augsne ar labu drenāžu; smaga māla augsne jāuzlabo ar organisko materiālu.
• Laistīšana — jaunām stādītām kociņām nepieciešama regulāra laistīšana. Pieaugušiem kokiem pietiek ar dabisku nokrišņu, izņemot sausuma periodus.
• Apgriešana — kopšanas apgriešana nodrošina labāku gaismas piekļuvi, ventilāciju un augļu kvalitāti; veic ziemā vai agrā pavasarī.
• Audzēšanas veids — komerciāli izmanto potēšanu uz dažādiem sakņu potcelmiem (mazas vai lielas novērtētas formas), lai kontrolētu koka augumu un ražību.

Slimības, kaitēkļi un aizsardzība

Biežāk sastopamās problēmas:

• Ventūrijas skābais plankums (apple scab — Venturia inaequalis) — ādas plankumi un priekšlaicīga lapu krišana.
• Erwīnijas zaru vērpe (fire blight — Erwinia amylovora) — bīstama bakteriāla slimība, kas var iznīcināt zarus un koku.
• Smecernieki un tīklērces, laputis — kukaiņu kaitēkļi, kas bojā jaunus dzinumus un ziedus.
• Kodling moth (ābola kodinātājs — Cydia pomonella) — kāpuru bojājumi augļos.
• Sēnīšu bojājumi, piemēram, miltrasa un citi lapu plankumi.

Aizsardzība ietver integrētu audzēšanas praksi: šķirņu izvēle, pareiza agronoma kārtība, regulāra novērošana, dabiskie ienaidnieki un nepieciešamības gadījumā selektīvu augu aizsardzības līdzekļu lietošana.

Ekoloģiskā un kultūras nozīme

Ābeles nodrošina barību putniem, maziem zīdītājiem un kukaiņiem. Ziedi ir svarīgs agrīnais nektāra avots bišu populācijām. Kultūras ziņā ābols ir simbols daudzās pasaules mitoloģijās, literatūrā un tradīcijās (zināšanas, auglība, vilinājums). Vietējās krabju ābolu sugas arī bieži tiek izmantotas ainavu veidošanā un dabas atjaunošanā.

Secinājums

Malus ģints ir gan praktiski nozīmīga, gan ekoloģiski vērtīga. No pieradinātām šķirnēm, kas nodrošina pārtiku un saimniecisku vērtību, līdz savvaļas sugām, kas glabā ģenētisko daudzveidību un nodrošina dzīvotspējas resursus dabai — ābeles ir viena no cilvēkam nozīmīgākajām koku grupām. Pareiza audzēšana, slimību kontrole un ģenētisko resursu saglabāšana palīdz nodrošināt, ka nākamās paaudzes arī varēs baudīt šo ģints daudzveidību.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir ābeļu ģints?

J: Cik augstas ir ābeles, kad tās ir pilnībā izaugušas?

J: Kādas formas ir lapas?

J: Kādas krāsas ir ziedi?

J: Kā notiek ābeļu apputeksnēšana?

J: Vai "savvaļas ābele" ir radniecīga Malus ģintij?

Meklēt pēc burta