Margota (Margot) Franka — biogrāfija, Annas Frankas vecākā māsa (1926–1945)

Margota (Margot) Franka — Annas Frankas vecākā māsa: biogrāfija (1926–1945) — bērnība, bēgšana no nacisma, slēpšanās, dienasgrāmatu noslēpumi un traģiskā nāve Bergen‑Belsenā.

Margota Betī Franka (Margot Betti Frank, 1926. gada 16. februārī – 1945. gada marta sākumā) bija Annas Frankas vecākā māsa. Viņa dzima Frankfurtē un mira, visticamāk, no tīfa Bergenbelzenes koncentrācijas nometnē. Saskaņā ar māsas dienasgrāmatu, arī Margota rakstīja dienasgrāmatu, taču šo ierakstu pēdas nav atrastas. Margo — klusa, pieklājīga un atturīga — būtiski atšķīrās no enerģiskās un atklātās Annas. Viņa bija vācu uzņēmēja Otto Franka (1889–1980) un Edītes Frankas-Hollanderes (1900–1945) vecākā meita un tika nosaukta mātes māsas vārdā. Saskaņā ar Annas dienasgrāmatu Margot sapņoja kļūt par vecmāti Palestīnā.

Agrīnā dzīve un ģimene

Margota uzauga ģimenē, kurā bija liela uzmanība izglītībai un tradicionālām ebreju vērtībām. Būdama vecāka māsa, viņa bieži izrādīja mierīgu apdomību un atbildību. Sākumskolu gadi, interešu loks un attiecības ar vecākiem un māsu Annu veidoja viņas raksturu — daudzpusīgu, kautrīgu, bet arī rūpīgu un stūrgalvīgu mērķu sasniegšanā.

Pārvākšanās uz Nīderlandi un nacistu vajāšanas

1933. gada 13. martā Frankfurtē notika vēlēšanas, kurās uzvarēja Ādolfa Hitlera nacistu partija, un gandrīz nekavējoties sāka pieaugt antisemitisms. Franku ģimenei radās bažas par nākotni Vācijā, tāpēc vēlāk tajā pašā gadā Edīte ar meitām pārcēlās uz Āheni, kur viņas uzņēma Edītes māte Roza Hollendere. Otto palika Frankfurtē, taču, saņēmis piedāvājumu dibināt uzņēmumu Amsterdamā, viņš pārcēlās, lai tur uzsāktu biznesu un pēc tam pievienotos ģimenei. Franki bija viena no aptuveni 300 000 ebreju ģimeņu, kas laikā no 1933. līdz 1939. gadam meklēja drošību ārpus Vācijas.

Dzīve Amsterdamā un slēptuves laiks

Amsterdamā ģimene dzīvoja un strādāja, tomēr situācija ar laiku kļuva draudīgāka. 1942. gada jūlijā Margota saņēma izsaukumu no vācu varas iestādēm, kas lika ģimenei slēpties — notikums, ko min arī Annas dienasgrāmata un kas iezīmēja pāreju uz slepenu dzīvi Achterhuis (Slēptuvē) pie Otto uzņēmuma telpām Prinsengracht kanālā. Slēpšanās gadi bija smagi — telpas bija šauras, kustības ierobežotas un visu iedzīvotāju ikdienu noteica bailes no atklāšanas. Tajā pašā laikā attiecības starp māsām padziļinājās.

Attiecības ar Annu Franku

Anna savā dienasgrāmatā bieži izteica greizsirdību pret Margotu, kuru uzskatīja par populārāku un pievilcīgāku, tāpēc Margota Annas tekstos bieži parādījās mazāk. Tomēr slēpšanās laikā abas kļuva tuvākas. 1944. gada 12. janvārī Anna rakstīja: "Margo ir daudz jaukāka... Viņa vairs nav tik kaķīga un kļūst par īstu draudzeni. Viņa vairs neuzskata mani par mazu bērnu, kas nav svarīgs." Šis citāts ilustrē, kā grūtības varēja mainīt attiecību dinamiku un atklāt jaunus atbalsta veidus.

Arests, deportācija un pēdējie mēneši

1944. gada 4. augustā slēptuvi atklāja un visi tās iemītnieki tika arestēti. Pēc īslaicīgas ieslodzīšanas un nodošanas tranzītciematiem Margota tika pārvietota uz vairākām nometnēm — tostarp uz Westerbork, iespējams arī uz Aušvicu — līdz nonāca Bergenbelzenes koncentrācijas nometnē, kurā apstākļi bija īpaši smagi: pārslogotība, bads, aukstums un slimību izplatība. Saskaņā ar pieejamajiem liecībām Margota, kā arī viņas māsa Anna un māte Edīte, mira nometnē 1945. gada sākumā; Margotas nāve tiek datēta marta sākumā un to bieži saista ar tīfa epidēmiju.

Nākotnes piemiņa

Margotas dzīvi un likteni galvenokārt atklāj caur Annas dienasgrāmatu, jo paša Margota saglabāto pierakstu nav atrasts. Viņas tēvs Otto Frank pēc kara izdzīvoja un centās saglabāt meitu un sievas atmiņu, publicējot Annas dienasgrāmatu un rūpējoties par piemiņas darbu. Margota tiek pieminēta kopā ar citiem holokausta upuriem dažādos memoriālos piemiņas pasākumos, muzejā un atmiņas vietās, un viņas stāsts ir kļuvusi par daļu no plašāka stāsta par iznīcināšanas tragēdiju un ģimeņu likteņiem Otrā pasaules kara laikā.

Galvenie notikumi (hronoloģija)

• 1926. gada 16. februāris — Margota piedzimst Frankfurtē.
• 1933 — ģimenes pārvākšanās daļēji uz Āheni un vēlāk uz Amsterdamu, Otto Franka darbības saistītas ar uzņēmumu Nīderlandē.
• 1942. gada jūlijs — Margota saņem izsaukumu no vācu varas, ģimene slēpjas.
• 1944. gada 4. augusts — slēptuve tiek atklāta; Franku ģimene arestēta.
• 1945. gada marta sākums — Margota, visticamāk, mirst no tīfa Bergenbelzenes nometnē.

Margotas dzīve ir smags un cilvēcīgs stāsts par pusaudzes meitenes likteni kara laikā — viņas klusumu un pieklājību bieži kontrastē ar Annas atklātumu, taču abas māsas palikušas svarīgas liecības par to, ko nozīmē zaudēt ģimeni un brīvību represīvā režīmā.

Jautājumi un atbildes

J: Kad piedzima Margo Betti Franka?

J: Kas notika 1933. gada vēlēšanās Frankfurtē?

J: Kur pārcēlās Franki pēc aizbraukšanas no Vācijas?

J: Ko Anna domāja par savu māsu Margo?

J. Kāda bija Margotas profesija, ko viņa vēlējās apgūt Palestīnā?

J: Kas bija Otto un Edīte Franki?

J: Vai jebkad tika atrastas Margotas dienasgrāmatas pēdas?

Meklēt pēc burta