Marija Kalla
Marija Kalasa (Maria Callas, 1923. gada 2. decembris - 1977. gada 16. septembris) bija grieķu soprāns. Viņa bija viena no slavenākajām un pretrunīgākajām 20. gadsimta operdziedātājām. Viņai bija ļoti īpatnēja balss ar lielu diapazonu, spēku un izveicību, un viņa bija ļoti dramatiska dziedātāja un aktrise. Cienītāji viņu dēvēja par La Divina (Dievišķā). Viņa galvenokārt bija saistīta ar itāļu repertuāru, īpaši Bellīni "Normu", Doniceti "Luciju di Lammermoor", Verdi "Traviatu" un Pučīni "Tosku".
Maria Callas, 1973
Dzīve un karjera
Dzimusi Marija Kalogeroupoulou Ņujorkā grieķu vecākiem, viņa atgriezās Grieķijā 1937. gadā kopā ar māti un vecāko māsu. Tur viņa mācījās dziedāšanu pie Elvīras de Hidalgo, un 1939. gadā debitēja Atēnu operā, būdama vēl pusaudze.
1945. gadā, uz īsu brīdi atgriežoties Amerikā, lai apciemotu tēvu, viņa bez panākumiem piedalījās noklausīšanās Metropolitēna operā. Pirmo nozīmīgāko uzrāvienu viņa piedzīvoja 1947. gadā, debitējot Veronā itāļu operā Džokondas lomā. Tur viņa iepazinās ar diriģentu Tullio Serafinu, kurš kļuva par viņas mentoru un virzīja viņu uz belkanto repertuāru. Savu pirmo Normu viņa dziedāja 1948. gadā Florencē, bet nākamajā gadā kā pēdējā brīža aizstājēja viņa uzstājās kā Elvīra Bellīni operā "I puritani" Venēcijā, kas bija viņas pirmais lielais panākums.
1949. gadā viņa apprecējās ar rūpnieku Džovanni Batistu Menegīni, kurš kļuva par viņas menedžeri. Pēc laulībām viņu dažkārt dēvēja par Mariju Meneghini Kalasu.
Drīz pēc tam viņa debitēja Milānas La Scala, kur notika lielākā viņas karjeras daļa un lielākie triumfi. Sadarbībā ar tādiem diriģentiem kā Karlo Marija Džulīni, Leonards Bernšteins, Džanandrea Gavazzeni un tādiem režisoriem kā Franko Džefirelli un Lučīno Viskonti speciāli viņai tika veidoti grezni iestudējumi tādiem darbiem kā Kerubīni "Mēdeja", Spontīni "Vestāle", Bellīni "La sonnambula" un "Norma", Doniceti "Anna Bolena" un "Poliuto", Verdi "Traviata" un "Maskarāde balle", kas guva lielu atzinību.
Viņa viesojusies arī Londonas Karaliskajā operā, Berlīnes Valsts operā, Parīzes operā, Čikāgas Liriskajā operā, Dalasas operā un Ņujorkas Metropolitēna operā.
1958. gadā viņa iepazinās ar grieķu kuģniecības magnātu Aristoteli Onasi, kas noveda pie šķiršanās no Meneghini, un lēnām sāka atkāpties no skatuves. Viņas pēdējā uzstāšanās bija lomā "Toskā" Londonā 1965. gadā. Pēdējo pasaules koncertturneju viņa aizvadīja 1973. un 1974. gadā kopā ar savu biežo partneri tenoru Džuzepi di Stefano, taču tad viņas balss jau gandrīz bija zudusi.
Kalasa nomira no sirdslēkmes Parīzē, Francijā, 53 gadu vecumā.
Atsauce
- The Complete Dictionary of Opera & Operetta, James Anderson, Wings Books, 1993. gads.
- Raidījumu noklausīšanās (2) "Maria Callas" (Maksima Malkova cikls "No reto ierakstu kolekcijas" - krievu valodā).
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Marija Kalasa?
A: Marija Kalasa (Maria Callas) bija grieķu soprāns, kas bija viena no slavenākajām un pretrunīgākajām 20. gadsimta operdziedātājām.
J: Kāda bija Marijas Kalasas iesauka?
A: Viņas pielūdzēji Mariju Kalasu dēvēja par "La Divina" (Dievišķā).
J: Kādas bija Marijas Kalasas ievērojamākās operas lomas?
A: Maria Callas galvenokārt bija saistīta ar itāļu repertuāru, īpaši Bellīni "Normu", Doniceti "Luciju di Lammermoor", Verdi "Traviatu" un Pučīni "Tosku".
J: Kas bija raksturīgs Marijas Kalasas balsij?
A: Marijai Kalasai bija ļoti īpatnēja balss ar lielu diapazonu, spēku un izveicību, kas viņai ļāva dziedāt visdažādākās lomas.
J: Vai Marija Kalasa bija dziedātāja vai aktrise?
A.: Marija Kalasa bija dziedātāja un aktrise ar lielu dramatiskumu.
J: Kad Marija Kalasa piedzima un kad nomira?
A: Marija Kalasa dzima 1923. gada 3. decembrī un nomira 1977. gada 16. septembrī.
Jautājums: Kāpēc Mariju Kalasu uzskatīja par pretrunīgi vērtētu?
A: Mariju Kalasu uzskatīja par pretrunīgi vērtētu viņas personīgās dzīves un vokālā stila dēļ, ko daži tradicionālisti kritizēja kā pārāk "neortodoksālu".
