Arsēna pentoksīds (As2O5) — definīcija, īpašības un toksicitāte
Uzziniet par arsēna pentoksīdu (As2O5): definīcija, ķīmiskās īpašības, reakcija ar mitrumu, augsta toksicitāte (LD50) un drošības pasākumi pret riskiem.
Arsēna pentoksīds, pazīstams arī kā arsēna(V) oksīds, ir ķīmisks savienojums ar ķīmisko formulu As2 O5. Tas ir arsēna savienojums, kurā arsēns atrodas +5 oksidācijas stāvoklī. Parasti arsēns dabā un vielu apritē biežāk sastopams arī +3 oksidācijas stāvoklī kā As2 O3 (arsēna trioksīds, jeb arsēna(III) oksīds).
Fizikālās un ķīmiskās īpašības
Arsēna pentoksīds parasti ir balts vai krēmīgs, higroskopisks ciets materiāls, kas viegli absorbē mitrumu no gaisa. Tas tiek uzskatīts par arsēnskābes (H3AsO4) bezūdeņaino anhidrīdu — t.i., to var raksturot kā arsēna skābes anhidrīdu. Viela hidrolizējas ūdenī un reaģē ar ūdeni, veidojot arsēna skābi. As(V) savienojumos arsēna koordinācija parasti ir oksīģēta (piemēram, tetraēdriska arsenāta grupa fosfāta analogs). Arsēna pentoksīds ir oksidētājs un reaģē ar reducētājiem.
Sagatavošana un reakcijas
Industriāli vai laboratoriski arsēna pentoksīdu var iegūt, oksidējot arsēna(III) savienojumus vai dehidratējot arsēnskābi. Tā ķīmiskā uzvedība iekļauj hidrolīzi līdz H3AsO4, kā arī reakcijas ar bāzēm, veidojot arsēnātus. Viela ir reaģētspējīga un var korozēt noteiktus metālus, it īpaši mitros apstākļos — piemēram, arsēna skābe, kas veidojas mitruma ietekmē, var korozēt metālus.
Lietojums
Arsēna pentoksīds tiek izmantots galvenokārt kā starpprodukts ķīmiskajā rūpniecībā—arsēnātu ražošanā, organoarsēna ķīmijā un analītiskā ķīmijā. Tā lietošana ir ierobežota salīdzinājumā ar mazāk toksiskiem savienojumiem, jo arsēna savienojumi kopumā ir ļoti toksiski un vides ziņā bīstami.
Toksicitāte un drošība
Arsēna savienojumi ir ļoti bīstami cilvēkam un dzīvniekiem. Akūta intoksikācija var izraisīt smagas simptomātiskas sekas, tostarp kuņģa-zarnu trakta traucējumus, centrālās nervu sistēmas bojājumus, nieru un aknu disfunkciju, elpošanas traucējumus un var būt letāla. Hroniska ekspozīcija saistīta ar ādas izmaiņām, perifēro neiropātiju, palielinātu vēža risku un citiem veselības bojājumiem.
Konkrēti, arsēna pentoksīda akūtā toksicitāte ir ļoti augsta — tā LD50 žurkām ir 8 mg/kg. Tomēr toksicitāte var atšķirties atkarībā no vielas fizikālā stāvokļa, ekspozīcijas ceļa (iedzeršana, ieelpošana, saskare ar ādu) un sugas.
Ja notikusi ekspozīcija: nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība. Ārkārtas pasākumi parasti ietver kontaminācijas noņemšanu (noņem drēbes, skalot ādu vai acis ar lielu daudzumu ūdens), simptomātisku ārstēšanu un — atkarībā no gadījuma — speciālu ķīmisko vielu (kelātu) izmantošanu, kuras lieto arsēna saistīšanai organismā. Precīza ārstēšana jāveic tikai veselības aprūpes speciālistiem.
Rīcība, uzglabāšana un aizsardzība
- Uzglabāt hermētiski noslēgtā, sausā un labi ventilētā vietā, prom no reducētājiem un organiskām vielām.
- Darboties labi ventilētās telpās vai fārma ar vietējo izplūdi; izmantot atbilstošu personīgo aizsardzības aprīkojumu — respiratoru, ķīmiskās drošības cimdus, aizsargbrilles un aizsargapģērbu.
- Izvairīties no putekļu vai tvaiku ieelpošanas un saskares ar ādu vai acīm.
- Atkritumu apsaimniekošana jāveic atbilstoši vietējiem vides un bīstamo atkritumu noteikumiem — arsēna savienojumi jāapstrādā kā bīstami atkritumi.
Vide un regulējums
Arsēna savienojumi, ieskaitot As2 O5, ir vides piesārņotāji — tie var piesārņot gruntsūdeņus un iekļūt barošanas ķēdē, radot ilgtermiņa ietekmi uz dzīvniekiem un cilvēku veselību. Daudzās valstīs pastāv stingri nosacījumi attiecībā uz arsēna emisijām, darba vides ekspozīcijas robežvērtībām un atkritumu apsaimniekošanu.
Secinājums: Arsēna pentoksīds (As2 O5) ir reaktīvs, higroskopisks arsēna(V) oksīds — anhidrīds arsēnskābei. Tas ir bīstams cilvēka veselībai un videi; ar šo vielu jāstrādā ar lielu piesardzību, ievērojot drošības protokolus un normatīvos ierobežojumus. Kad viela kļūst mitra, tā pārvēršas par arsēna skābi, kas var korozēt metālus.
Arsēna pentoksīda 3D modelis.
Īpašības
Arsēna pentoksīds ir balta cieta viela bez smaržas. Tas viegli šķīst ūdenī, veidojot arsēna skābi. Tas ir ļoti toksisks, tāpat kā gandrīz visi arsēna savienojumi. Tas ir spēcīgs oksidētājs. Tas reaģē ar sālsskābi, veidojot hloru. Kā2 O5 sildot līdz aptuveni 300 °C, sadalās līdz arsēna trioksīdam un skābeklim.
A s 2 O 5 + 268,1 k J → A s 2 O 3 + O 2 {\displaystyle As_{2}O_{5}+268,1kJ\rightarrow As_{2}O_{3}+O_{2}}}. 
Tas reaģē ar bāzēm, veidojot arsenātus. Enerģija reakcijai tiek iegūta no sildīšanas.
Sagatavošana
Arsēna pentoksīdu nevar iegūt, sadedzinot arsēnu. Tā rezultātā rodas tikai As2 O3 . Lai iegūtu arsēna pentoksīdu, arsēna skābe tiek dehidrēta. To dara ar fosfora(V) oksīdu.
2 H 3 A s O 4 ⇌ A s 2 O 5 + 3 H 2 O {\displaystyle 2H_{3}AsO_{4}\rightleftharpoons As_{2}O_{5}+3H_{2}O} 
Arsēna pentoksīds izkrīt balta pulvera veidā.
Izmanto
Arsēna pentoksīdu izmanto pesticīdu un insekticīdu ražošanā. To izmanto arī stikla rūpniecībā.
Saistītās lapas
- Arsēna pentafluorīds
- Arsēnskābe
- Fosfora pentoksīds
- Antimona pentoksīds
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir arsēna pentoksīds?
A: Arsēna pentoksīds ir ķīmisks savienojums ar ķīmisko formulu As2O5, kas sastāv no arsēna un oksīda joniem.
J: Kāds ir arsēna oksidācijas stāvoklis arsēna pentoksīdā?
A: Arsēns arsēna pentoksīdā ir +5 oksidācijas stāvoklī.
J: Kāda ir biežāk sastopamā arsēna forma?
A: Biežāk sastopamā arsēna forma ir arsēna trioksīds jeb arsēna(III) oksīds, kurā arsēns ir +3 oksidācijas stāvoklī.
J: Kāda ir arsēna pentoksīda LD50 žurkām?
A: Arsēna pentoksīda LD50 žurkām ir 8 mg/kg.
J: Kas notiek ar arsēna pentoksīdu, kad tas kļūst mitrs?
A: Kad arsēna pentoksīds kļūst slapjš, tas pārvēršas par arsēna skābi, kas spēj kodēt metālus.
J: Kāda ir arsēna trioksīda ķīmiskā formula?
A: Arsēna trioksīda ķīmiskā formula ir As2O3.
J: Kas ir arsēna(III) oksīds?
A: Arsēna(III) oksīds ir cits arsēna trioksīda nosaukums, un tas ir biežāk sastopama arsēna forma. Tas satur arsēnu oksidācijas stāvoklī +3.
Meklēt