Artūrs Alens Lumsdeins (Arthur Allen Lumsdaine, 1913–1989) bija amerikāņu lietišķais psihologs, kurš specializējās izglītības psiholoģijā un pētīja mediju izmantošanu un programmētu mācīšanos. Otrā pasaules kara laikā Lumsdeins dienēja ASV armijā, un pēc atgriešanās no kara viņš ieguva doktora grādu psiholoģijā Stenfordas Universitātē (piešķirts 1949. gadā). Šī kombinācija — militārā apmācība un akadēmiska izglītība — formēja viņa interesi par to, kā organizēt efektīvu mācīšanos lielās grupās un īsā laikā.
Dienests armijā viņam skaidri parādīja, cik liela nozīme ir apmācībai jebkurā lielā armijā, kas tiek iesaukta no civilo vidus. Pētījumu gaitā Lumsdeins sistemātiski salīdzināja dažādus audiovizuālus resursus — filmas, filmstrīpus, radio un citus plašsaziņas līdzekļu formātus —, lai noteiktu, kuri no tiem patiešām uzlabo mācību rezultātus. Viņa pieeja bija rūpīgi eksperimentāla: kontrolētas salīdzināmības, precīzas testa metodes un uzmanība uz konkrētiem mācību rezultātiem ļāva izdarīt praktiski nozīmīgas atziņas par mediju efektivitāti.
Viena no Lumsdeina svarīgākajām ieguldījuma jomām bija mācību mašīnu un programmētas apmācības attīstība. Viņš uzsvēra, ka efektīvai programmētai mācībai nepieciešami skaidri mērķi, pakāpeniskas instruktāžas vienības, tūlītēja atgriezeniskā saite un iespējas atkārtot materiālu līdz prasītajam prasmju līmenim. Šīs idejas ietekmēja gan 20. gs. vidus mācību iekārtu izstrādi, gan vēlākās pieejas, kas balstās uz datoru atbalstītu mācīšanos un mūsdienu e-apmācību praksēm.
Lumsdeins arī pētīja attieksmes maiņu eksperimentālas izpētes ietvaros un bija viens no vadošajiem eksperimentālajiem psihologiem, kas pēc kara koncentrējās uz izglītības un apmācības principiem. Viņš publicēja vairākus pārskatus un rakstus par mediju izmantošanu, mācību metodēm un eksperimentālajām metodēm izglītībā, kā arī konsultēja izglītības un militārās iestādes par apmācību programmu veidošanu.
Art bija Amerikas Zinātnes attīstības asociācijas (American Association for the Advancement of Science) un Amerikas Psiholoģijas asociācijas (APA) biedrs. Viņš bija APA Zinātnisko lietu padomes loceklis (1967–1970), Pedagoģiskās psiholoģijas nodaļas prezidents (1968–1969) un astoņus gadus bija laikraksta Contemporary Psychology redaktors. Savā darbā viņš arī mentorēja jaunos pētniekus un palīdzēja nostiprināt eksperimentālās metodes izglītības pētījumos.
Mūsdienu izglītības tehnoloģiju nozare, tostarp pētījumi par multimediālo mācīšanos, adaptīvajām sistēmām un e-apmācību, daudzējādi gūst labumu no Lumsdeina uzsverētajiem principiem: uzmanīga eksperimentālā pārbaude, skaidri mācību mērķi, atgriezeniskā saite un strukturēta, pakāpeniska vielas prezentācija. Viņa darbs nodrošināja pamatu, uz kura vēlākā paaudze varēja veidot efektīvākas un zinātnei pietuvinātas mācību tehnoloģijas.