Artūrs A. Lumsdeins — lietišķais psihologs un programmētās mācīšanās pionieris
Artūrs A. Lumsdeins — lietišķais psihologs un programmētās mācīšanās pionieris: mediju, apmācību un mācību mašīnu ietekme mūsdienu izglītībā.
Artūrs Alens Lumsdeins (Arthur Allen Lumsdaine, 1913–1989) bija amerikāņu lietišķais psihologs, kurš specializējās izglītības psiholoģijā un pētīja mediju izmantošanu un programmētu mācīšanos. Otrā pasaules kara laikā Lumsdeins dienēja ASV armijā, un pēc atgriešanās no kara viņš ieguva doktora grādu psiholoģijā Stenfordas Universitātē (piešķirts 1949. gadā). Šī kombinācija — militārā apmācība un akadēmiska izglītība — formēja viņa interesi par to, kā organizēt efektīvu mācīšanos lielās grupās un īsā laikā.
Dienests armijā viņam skaidri parādīja, cik liela nozīme ir apmācībai jebkurā lielā armijā, kas tiek iesaukta no civilo vidus. Pētījumu gaitā Lumsdeins sistemātiski salīdzināja dažādus audiovizuālus resursus — filmas, filmstrīpus, radio un citus plašsaziņas līdzekļu formātus —, lai noteiktu, kuri no tiem patiešām uzlabo mācību rezultātus. Viņa pieeja bija rūpīgi eksperimentāla: kontrolētas salīdzināmības, precīzas testa metodes un uzmanība uz konkrētiem mācību rezultātiem ļāva izdarīt praktiski nozīmīgas atziņas par mediju efektivitāti.
Viena no Lumsdeina svarīgākajām ieguldījuma jomām bija mācību mašīnu un programmētas apmācības attīstība. Viņš uzsvēra, ka efektīvai programmētai mācībai nepieciešami skaidri mērķi, pakāpeniskas instruktāžas vienības, tūlītēja atgriezeniskā saite un iespējas atkārtot materiālu līdz prasītajam prasmju līmenim. Šīs idejas ietekmēja gan 20. gs. vidus mācību iekārtu izstrādi, gan vēlākās pieejas, kas balstās uz datoru atbalstītu mācīšanos un mūsdienu e-apmācību praksēm.
Lumsdeins arī pētīja attieksmes maiņu eksperimentālas izpētes ietvaros un bija viens no vadošajiem eksperimentālajiem psihologiem, kas pēc kara koncentrējās uz izglītības un apmācības principiem. Viņš publicēja vairākus pārskatus un rakstus par mediju izmantošanu, mācību metodēm un eksperimentālajām metodēm izglītībā, kā arī konsultēja izglītības un militārās iestādes par apmācību programmu veidošanu.
Art bija Amerikas Zinātnes attīstības asociācijas (American Association for the Advancement of Science) un Amerikas Psiholoģijas asociācijas (APA) biedrs. Viņš bija APA Zinātnisko lietu padomes loceklis (1967–1970), Pedagoģiskās psiholoģijas nodaļas prezidents (1968–1969) un astoņus gadus bija laikraksta Contemporary Psychology redaktors. Savā darbā viņš arī mentorēja jaunos pētniekus un palīdzēja nostiprināt eksperimentālās metodes izglītības pētījumos.
Mūsdienu izglītības tehnoloģiju nozare, tostarp pētījumi par multimediālo mācīšanos, adaptīvajām sistēmām un e-apmācību, daudzējādi gūst labumu no Lumsdeina uzsverētajiem principiem: uzmanīga eksperimentālā pārbaude, skaidri mācību mērķi, atgriezeniskā saite un strukturēta, pakāpeniska vielas prezentācija. Viņa darbs nodrošināja pamatu, uz kura vēlākā paaudze varēja veidot efektīvākas un zinātnei pietuvinātas mācību tehnoloģijas.
Galvenie darbi
- Lumsdaine A.A. 1947. Eksperimentālie pētījumi un mācību filmu uzlabošana. Educational Screen 26, 254/5.
- Lumsdaine A.A. 1949. Mācīšanās vieglums ar attēlu un verbāliem simboliem. Nepublicēta doktora disertācija, Stenfordas Universitāte.
- Hovland C.I; Lumsdaine A.A. & Sheffield F.D. 1949. Masu komunikācijas eksperimenti. Princeton University Press.
- Lumsdaine A.A. 1953. Audio-vizuālie pētījumi ASV Gaisa spēkos. AV Communication Review 1, 76-90.
- May M.A. & Lumsdaine A.A. 1958. Mācīšanās no filmām. Yale University Press.
- Lumsdaine A.A. 1959. Daļēja un pilnīgāka mācīšanas automatizācija grupu un individuālās mācīšanās situācijās. In E.H. Galanter (ed) Automated teaching: the state of the art. New York: Wiley, 147-166.
- Lumsdaine A.A. 1959. Mācību mašīnas un pašmācības materiāli. AV Communication Review 7, 163-181.
- Lumsdaine A.A. & Glaser R. (eds) 1960. Teaching machines and programmed learning: a source book. Washington DC: National Education Association.
- Lumsdaine A.A. 1961. Dažas atšķirīgas pieejas mācību programmēšanai. In Lysaught J.P. (ed) Programmed learning: evolving principles and industrial applications. Ann Arbor: Foundation for Research on Human Behavior, 37-52.
- Lumsdaine A.A. (ed) 1961. Student response in programmed instruction: a symposium. Washington DC: National Academy of Sciences-National Research Council, publikācija Nr. 943.
- Lumsdaine A.A. & Roshal S.M. 1962. Izglītības mediju eksperimentālie pētījumi. University of California Press.
- Lumsdaine A.A. 1962, publicēts 1965. gadā. Mācību līdzekļu un materiālu eksperimentālie pētījumi. In Glaser R. (ed) Training research and education. New York: Wiley, 247-294.
- Lumsdaine A.A. 1963. Mācību instrumenti un līdzekļi. In Gage N.L. (ed) Handbook of research on teaching. Amerikas Izglītības pētījumu asociācijas projekts. Chicago: Rand McNally, 583-682.
- Lumsdaine A.A. 1965. Mācību programmu efektivitātes novērtēšana. In Glaser R. (ed) Teaching machines and programmed learning II: data and directions. Washington DC: National Education Association, 267-320.
- Wittrock M.C. & Lumsdaine A.A. 1977. Instructional psychology. In Rosenzweig M.R. & Porter L.W. (eds) Annual review of psychology, 28. Palo Alto: Annual Reviews.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Artūrs Alens Lumsdēns?
A: Artūrs Allens Lumsdeins (Arthur Allen Lumsdaine) bija amerikāņu lietišķais psihologs, kurš pētīja mediju izmantošanu un programmētu mācīšanos.
J: Kādu lomu Lumsdeins pildīja Otrā pasaules kara laikā?
A: Lumsdeins Otrā pasaules kara laikā dienēja kā karavīrs ASV armijā.
J: Ko Lumsdena pieredze armijā viņam parādīja?
A: Lumsdena pieredze armijā viņam parādīja, cik liela nozīme ir apmācībai jebkurā lielā armijā, kas tiek iesaukta no iedzīvotājiem.
J: Kāda bija galvenā Lumsdeina darba joma psiholoģijā?
A: Lumsdena galvenā darba joma bija mediju efektivitāte apmācībā un izglītībā.
J: Vai Lumsdeins strādāja arī pie kādiem citiem jautājumiem, izņemot plašsaziņas līdzekļu efektivitāti?
A: Jā, Lumsdeins strādāja arī pie attieksmes maiņas eksperimentālas izpētes.
J: Kāda bija Lumsdeina loma mācību mašīnu un programmētas apmācības izstrādē?
A.: Lumsdēns saskatīja mācību mašīnu un programmēto instrukciju potenciālu un palīdzēja to attīstībā.
J: Kādi bija daži no Lumsdeina sasniegumiem Amerikas Psiholoģijas asociācijā?
A: Lumsdeins bija Amerikas Zinātnes attīstības asociācijas un Amerikas Psiholoģijas asociācijas biedrs. Viņš bija APA Zinātnisko lietu padomes loceklis (1967-1970), Pedagoģiskās psiholoģijas nodaļas prezidents (1968-1969) un astoņus gadus bija laikraksta Contemporary Psychology redaktors.
Meklēt