Programmēta mācīšanās

Vēlāka attīstība

Otrajā pasaules karā, kad armijas lielākoties bija iesaukumu armijas, liels uzsvars tika likts uz apmācību. Iegūtās zināšanas ietekmēja izglītību un apmācību pēc kara. Viena no galvenajām metodēm bija filmu kā grupu apmācības metodes izmantošana. Tika veikti plaši pētījumi par mācību filmu efektivitāti. Vienā aprakstā Lumsdaine komentē, ka filmu pētījumi turpinājās "apmēram no 1918. gada līdz pat mūsdienām" (1962. gadā).

Pētījumā tika izdarīti daži secinājumi. Viens no tiem bija tāds, ka filmas lieliski sniedz situācijas vai operācijas pārskatu. Tomēr mazāk veiksmīgi tās spēja izprast detaļas. Izceltas dažas vispārīgas filmu (un vēlāk arī televīzijas) iezīmes. Viena no tām ir tā, ka filma iet savā tempā. Otra ir tā, ka no skatītāja netiek prasītas īpašas atbildes vai darbības. Trešā ir tā, ka auditorija ir daudzveidīga, dažkārt ļoti daudzveidīga. Tas sniedz norādes, kā uzlabot mācību filmas.

1946. gada eksperimentā Jeila Universitātē jautājumi studentiem tika ievietoti starp filmas par sirdi un asinsriti fragmentiem, un pareizās atbildes tika sniegtas pēc tam, kad studenti bija atbildējuši (zināja rezultātus). Tas ievērojami palielināja no filmas apgūto mācību apjomu. Lumsdeins komentēja, ka pat divreiz demonstrējot pamata filmu, tā nebija tik efektīva kā versija ar jautājumiem un atbildēm. ⁶¹²

Saikne starp šo eksperimentu un Preseja eksperimentiem bija acīmredzama. Aktīva izglītojamo reakcija un noderīga atgriezeniskā saite par aktivitātēm tagad tika uzskatītas par jebkuras veiksmīgas mācību sistēmas izšķirošiem elementiem. Pressey darbs bija puslīdz aizmirsts, bet tagad tas tika atzīts par nozīmīgu.

Programmētā mācīšanās ierodas

Kas ir programmēta mācīšanās?

Ja jau tik daudz pētījumu ir veikti par mācīšanos no filmām, ko tad tieši programmēta mācīšanās ir pievienojusi? Īsā atbilde ir "stimulu kontrole", ar ko visplašāk tiek saprasts pats mācību materiāls. Arī programmētajā mācīšanā tika piedāvāta pilnīga sistēma, kas ietvēra šos posmus:

1. Kursa mērķi ir formulēti objektīvi un izmērāmi.
2. Tiek veikts pirmspārbaudes tests, vai arī tiek norādīta sākotnējā uzvedība.
3. Tiek nodrošināts pēcpārbaudes tests.
4. Materiāli ir izmēģināti un pārskatīti atbilstoši rezultātiem (attīstības testēšana).
5. Materiāli tiek veidoti saskaņā ar iepriekš noteiktu shēmu (stimulu kontrole).
6. Materiāls ir sakārtots attiecīgos posmos.
7. Izglītojamajam ir aktīvi jāreaģē (ne vienmēr atklāti).
8. Tiek veikti pasākumi atbilžu apstiprināšanai (rezultātu apzināšana).
9. Mācību līdzekļi ir piemēroti mācību priekšmetam un skolēniem.
10. Materiālus var apgūt pašmācības ceļā vai mācīties sev piemērotā veidā.

Lietderīgu diskusiju par dažādām programmēšanas metodēm sniedza Klauss.

Divas galvenās sistēmas

Lai gan tika ierosinātas vēl trīs vai četras citas sistēmas, šeit aplūkosim divas pazīstamākās metodes.

Viens no tiem bija Normana Krodera (Norman Crowder), ASV Gaisa spēku psihologa, darbs. Viņam bija uzdots izpētīt lidmašīnu apkopes darbinieku apmācību. Crowdera sistēma paredzēja tekstā uzdot jautājumus ar vairākiem atbilžu variantiem un sniegt atgriezenisko saiti par katru no alternatīvām. Šīs metodes piemēri liecina, ka jautājumos piedāvātās alternatīvas tika izvēlētas tā, lai aptvertu kļūdas, kuras skolēni varētu pieļaut.

Daudz labāk zināms bija cits programmētās mācīšanās stils, ko ierosināja biheiviorists B. F. Skineris. Skiners izteica ļoti efektīvu kritiku tradicionālajām mācību metodēm. Viņa programmētās mācīšanas shēma paredzēja pasniegt mācību vielu kā daļu no "pastiprināšanas grafika" biheivioristiski tipiskā veidā. Skinnera biheiviorisma teorijas programmētais teksts ir vispilnīgākais viņa ideju piemērs darbībā. Skiners bija lielisks savu ideju popularizētājs, kā redzams no šī fragmenta:

"Ir jāizdara vienkāršs darbs. Šo uzdevumu var formulēt konkrēti. Nepieciešamie paņēmieni ir zināmi. Aprīkojumu var viegli nodrošināt. Nekas netraucē, izņemot kultūras inerci... Mēs atrodamies uz aizraujoša un revolucionāra perioda sliekšņa, kurā cilvēka zinātniskā izpēte tiks likta lietā cilvēka labākajās interesēs. Izglītībai ir jāspēlē sava loma. Tai ir jāpieņem fakts, ka ir iespējama un neizbēgama izglītības prakses radikāla pārskatīšana...".

Abas metodes sākotnēji tika prezentētas mašīnās, un vēlāk abas tika prezentētas grāmatu veidā. Abas sistēmas zināmā mērā bija orientētas uz studentiem. Tās bija veidi, kā mācīt individuālus audzēkņus, kuri strādāja savā tempā. Abās sistēmās (dažādos veidos) izmantoja zināšanas par rezultātiem, lai veicinātu mācīšanos. ^{619. lpp.} Abās sistēmās saturs tika iepriekš pārbaudīts, lai noteiktu problēmas un tās novērstu. Abās sistēmās tika uzsvērti skaidri mācību mērķi. Mācīšanās progresu mērīja ar vienādas grūtības pakāpes iepriekšējiem un pēcpārbaudījumiem. Šo metožu efektivitāti apliecināja daudzi praktiski testi.

Daudzas no šīm idejām tika pārņemtas un izmantotas citās izglītības jomās, piemēram, atvērtajā izglītībā (sk. Atvērtā universitāte) un datorizētajā apmācībā.