Pārošanās ir pretēja dzimuma vai hermafrodītu pāru veidošana, parasti dzimumvairošanās nolūkos. Tā var būt īslaicīga vai ilgstoša, notikt sezonāli vai visu gadu, un ietvert dažādus rituālus un uzvedības elementus, kuri palielina iespēju, ka notiks veiksmīga apaugļošanās. Dažās definīcijās šis termins attiecas tikai uz dzīvnieku pārošanos, bet citās definīcijās tas attiecas arī uz augu un sēņu pārošanos. Pārošanās mērķis bieži ir ģenētiskās daudzveidības radīšana un pēcnācēju izdzīvošanas nodrošināšana.
Apaugļošanās un kopulācija
Apaugļošanās ir gametu saplūšana — parasti spermatozoīda un olšūnas apvienošanās, kuras rezultātā sākas jaunā organisma attīstība. Kopulācija ir divu dzimumdzīvnieku dzimumorgānu savienošanās iekšējai apaugļošanai; tā ir viens no biežākajiem veidiem, kā tiek nodrošināta spermatozoīdu piekļuve olšūnai iekšējos audos.
Iekšēja un ārēja apaugļošana
Pārošanās var izraisīt arī ārēju apaugļošanu, kā tas novērots abiniekiem, zivīm un augiem. Ārējā apaugļošanā gametas izdalās ārpus vecāku ķermeņiem — piemēram, daudzas zivis un abinieki izplūda ikrus un spermu ūdenī, kur notiek saplūšana. Pretstatā tam, iekšējā apaugļošana parasti notiek organismā un bieži saistīta ar kopulāciju vai iekšēju apaugļošanas mehānismu attīstību.
Hermafrodītisms un pašapaugļošana
Dažām hermafrodītiskām sugām kopulācija nav nepieciešama, jo vecāku organisms var apaugļoties pats (autogāmija). Dažiem ziedošiem augiem pašapputeksnēšanās var notikt vienā ziedā, un daži hermafrodīti dzīvnieki pašapaugļojas. Daudzi gliemeži ir hermafrodīti un vienlaicīgi kopulējas. Arī sliekas ir plaši pazīstams piemērs, kur divi hermafrodīti var apmainīties gametēm vai apaugļot viens otru.
Pārošanās uzvedība un reprodukcijas stratēģijas
Pārošanās bieži ietver uzvedību, kas palielina reproduktīvās sekmes: skrējieni, dziesmas, krāšņa spalvu demonstrēšana, teritorijas aizstāvēšana un barības piedāvāšana. Dažiem putniem pārošanās ietver tādas darbības kā ligzdu būvēšana un pēcnācēju barošana. Reproduktīvās stratēģijas var būt ļoti atšķirīgas — no vienreizējas lielas ikru deposīcijas (r-stratēģija) līdz ilgtermiņa vecāku aprūpei un mazam pēcnācēju skaitam (K-stratēģija). Pastāv dažādi pārošanās modeļi: monogāmija, poligīnija (vīriešu dominē), poliandrija (sieviešu dominē) un promiskuitāte.
Citi reprodukcijas veidi
Bez seksuālās apaugļošanās pastāv arī citi reprodukcijas veidi, piemēram, partenogeneze — attīstība no olšūnas bez spermatozoīda pievienošanās —, kā arī dažādas asexuālās metodes (pūšļošana, ģeneratīvo šūnu dalīšanās u.c.), kas dažām sugām nodrošina ātru populācijas pieaugumu vai izdzīvošanu specifiskos apstākļos.
Cilvēku loma: selekcija un mākslīgā apsēklošana
Cilvēku prakse, kas saistīta ar mājdzīvnieku pārošanos un mākslīgo apsēklošanu, ir daļa no lopkopības. Lauksaimniecībā izmanto selekciju (vecāku atlase pēc vēlamām īpašībām), mākslīgo apsēklošanu, in vitro apaugļošanu un ģenētiskās metodes, lai uzlabotu ražību, veselību vai īpašas funkcijas. Šīs metodes palīdz samazināt slimību risku, palielināt produktivitāti un saglabāt retas šķirnes, bet tās arī raisa ētiskas un vides apsvērumu diskusijas.
Visbeidzot, pārošanās un reprodukcija ir daudzveidīgi procesi, kas dažādās sugās attīstījušies atšķirīgi, pielāgojoties konkrētiem vides apstākļiem un dzīvības stratēģijām. Zināšanas par šiem procesiem palīdz gan bioloģijā, gan lauksaimniecībā un sugu aizsardzībā.
