Mato Grosso — Brazīlijas štats Amazonijā: ģeogrāfija, vēsture

Mato Grosso — plašs Brazīlijas štats Amazonijā: ģeogrāfija, vēsture, robežas ar Bolīviju un kaimiņiem, 1977. sadalījums, mežu izciršana un Bororo indiāņu stāsts.

Mato Grosso ir viens no Brazīlijas štatiem. Tas atrodas valsts rietumu daļā. Mato Grosso robežojas ar Rondoņijas, Amazonas, Paras, Tokantinsa, Goijasas un Mato Grosso do Sul štatiem. Tā robežojas arī ar Bolīviju dienvidrietumos. Nosaukums Mato Grosso nozīmē "biezi džungļi".

Mato Grosu ir Brazīlijas štats, kurā Brazīlijas Amazones lietus mežu daļā visvairāk izcirsti meži. Šo štatu 1977. gadā sadalīja divās daļās. Tādējādi izveidoja jaunu štatu Mato Grosso do Sul. Mato Grosso apgabalā dzīvo indiāņi Bororo.

Ģeogrāfija un klimatiskās zonas

Mato Grosso ir viens no Brazīlijas lielākajiem štatiem — tā platība veido aptuveni 900–910 tūkstošus km², padarot to par trešo lielāko štatu valstī. Teritorija aptver trīs galvenos biomas: Amazones lietusmežus ziemeļos, plašo Centrālāmerikas tipa Cerrado (savannu) centrālajā daļā un pasaulē nozīmīgo un iegremdēto Pantanal (mitrāju) dienvidrietumos.

Reģiona klimats ir mainīgs: Amazones daļā dominē tropu lietusmežu klimats ar augstu mitrumu un vienmērīgām temperatūrām, Cerrado zonā valda tropiska savannas klima ar skaidri izteiktu sausā sezonu, savukārt Pantanal raksturo sezonāli applūstoši mitrāji — lietus periods rada plašas teritorijas applūšanu.

Ūdeņi un reljefs

Mato Grosso šķērso daudzi nozīmīgi upju baseini: ziemeļos atrodas Amazones pieteka un tās atzari, centrālajās daļās – Araguaia un tās pietekas, savukārt dienvidrietumos notekas virzās uz Paraguaju un Pantanālu. Šīs upes un to palienes ir svarīgas gan biodaivrsitātei, gan lauksaimniecībai un transportam.

Vēsture īsumā

Reģiona kolonizācija sāka intensīvāk 17.–18. gadsimtā, kad bandeirantes un zelta meklētāji ieradās iekšzemē. Vēlāk teritoriju ietekmēja zemes izmantošana gan lopkopībā, gan vēlāk — komerciālajai lauksaimniecībai. 1977. gadā, Brazīlijas militārās valdības laikā, štats tika administratīvi sadalīts, izveidojot jaunu vienību — Mato Grosso do Sul. Šis dalījums būtiski ietekmēja reģiona politisko un ekonomisko attīstību.

Iedzīvotāji un kultūra

Mato Grosso ir relatīvi mazapdzīvota plašo teritoriju dēļ, taču pilsētās — īpaši galvaspilsētā Cuiabá — dzīvo koncentrētas sabiedrības kopienas. Reģionā dzīvo vairākas autohtonās tautas, piemēram, Bororo, Xavante, Kayabi un Nambikwara, kuras saglabājušas savas valodas, tradīcijas un zemes tiesības cīņas.

Kultūra ir ietekmēta gan no indiāņu mantojuma, gan portugāļu un iekšzemes migrantu ietekmes. Reģionālā virtuve ietver produktus no Pantanāla un Cerrado (piem., zivis, kukurūza, manioka), kā arī tipiskus Dienvidamerikas ēdienus un svētku tradīcijas.

Ekonomika un lauksaimniecība

Mato Grosso ekonomikā dominē lauksaimniecība: štats ir viens no vadošajiem sojas, kukurūzas, kokvilnas un liellopu audzēšanas reģioniem Brazīlijā. Intensīva lauksaimniecības paplašināšana un lopkopība ir viens no galvenajiem iemesliem mežu izciršanai, it īpaši Amazones zonā.

Turklāt reģionā notiek mežizstrāde, daļēja minerālu ieguve un enerģētikas projekti (hidroelektrostacijas). Lai gan lauksaimniecība nodrošina ienākumus un darba vietas, tā rada arī sociālās un vides problēmas — zemes konflikts ar indiāņu kopienām, augsnes degradācija un bioloģiskās daudzveidības zudums.

Daba, aizsardzība un problēmas

Mato Grosso ir būtisks gan Amazones, gan Pantanāla aizsardzības kontekstā. Reģionā atrodas vairāki aizsargājamie apgabali un rezervāti, piemēram, Xingu indiāņu parks un nacionālie parki, tai skaitā Chapada dos Guimarães. Pantanāls ir pasaules mēroga mitrāju sistēma ar bagātu faunu un floru.

Tajā pašā laikā štata teritorijā tiek novērota liela mēroga mežu izciršana, ko veicina paplašināta lauksaimniecība, lopkopība un dažkārt nelikumīga mežizstrāde. Šīs aktivitātes ietekmē klimatu, ūdens režīmu un vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Valsts un starptautiskas organizācijas īsteno dažādus aizsardzības un atjaunošanas projektus, bet izaicinājumi saglabājas.

Saimnieciskā infrastruktūra un transports

Galvenā pilsēta un štata administratīvais centrs ir Cuiabá, kas ir arī reģionālais transports un tirdzniecības mezgls. Nozīmīgas satiksmes artērijas ir autoceļi BR-163 (savieno ar Amazones reģionu) un BR-364, kā arī iekšzemes lidostas, piemēram, Cuiabá internacionālā lidosta (Marechal Rondon), kas nodrošina savienojumus ar citām Brazīlijas un starptautiskām vietām.

Nākotnes perspektīvas

Mato Grosso stāv pie sarežģītas izvēles — saglabāt nozīmīgās bioloģiskās daudzveidības teritorijas un vienlaikus nodrošināt reģionālo attīstību. Ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses, aizsargājamās teritorijas paplašināšana, sadarbība ar vietējām kopienām un efektīva likumdošanas izpilde ir galvenie faktori, kas noteiks štata vides un sociālekonomisko attīstību tuvākajos gados.

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Mato Grosso?

J: Kuriem štatiem ir kopīgas robežas ar Mato Grosso?

J: Kura valsts robežojas ar Mato Grosso dienvidrietumos?

J: Ko nozīmē nosaukums "Mato Grosso"?

J: Kurā Brazīlijas štatā ir visvairāk atmežota Amazones lietus mežu daļa?

J: Kad Mato Grosso sadalījās divās daļās?

J: Kādi vietējie iedzīvotāji dzīvo Mato Grosso apgabalā?

Meklēt pēc burta