Mayfly
Maijvaboles ir kukaiņi, kas pieder Efemeropteru (no grieķu valodas ephemeros = efemerisks, īslaicīgs; pteron = spārns) ordenim. Nosaukums attiecas uz pieaugušo īpatnībām, kas ir raksturīgākās. Tās pieder pie senas kukaiņu grupas Palaeoptera ("senie spārni") kopā ar pūcēm un dzegužpirkstītēm.
Ir vairāk nekā 3000 dzīvu maijvaboļu sugu, kas pārstāv vairāk nekā 400 ģinšu 42 dzimtas.
Ephemera danica, Beļģija, autors Luc Viatour.
Misisipi upes maijvaboļu līdakas ir tik spēcīgas, ka tās redzamas meteoroloģiskajā radarā
Olu stadija
Pārošanās laikā mātīte dēj olas ūdenī. Tās nosēžas uz grunts, kur pieķeras pie akmeņiem, veģetācijas vai straumes dibena. To lielums atšķiras atkarībā no konkrētās maijvaboļu sugas. Atkarībā no temperatūras olu attīstība ilgst no dažām dienām līdz gadam: parasti tas ir viens līdz trīs mēneši. Šajā embrionālajā stadijā attīstās mute, kājas, aste un orgāni.
Lervas (vai nimfas) stadija
Maijvaboles ir kukaiņi, kuru ūdens kāpuri (saukti par naiadām vai nimfām) dzīvo saldūdenī no vairākiem mēnešiem līdz pat gadam. Attīstoties nīlzirdziņi piedzīvo 20 vai 30 pārtapšanas fāzes.
Pieaugušo stadija
Maijvaboles ir unikālas ar to, ka pēc spārnu iegūšanas tās vēl vienu reizi pārlien (to sauc par alates stadiju). Šis priekšpēdējais spārnu posms parasti ir ļoti īss, atkarībā no sugas tas ilgst no 30 minūtēm līdz vienai dienai. Pieaugušo imago funkcija ir vairošanās un izplatīšanās; tie neēd. Šī stadija ir daudzu zivju iecienīta barība, un daudzas "makšķerēšanas mušas" ir veidotas pēc to parauga.
Lūka
Bieži vien gadās, ka visas maijvaboles populācijā nobriest vienlaicīgi (tā sauktais izšķilšanās periods). Pavasarī vai rudenī (rudenī) vienu vai divas dienas maijvaboles ir visur, dejo viena ap otru lielās grupās vai atpūšas uz visām pieejamajām virsmām. Pieaugušajām maijām ir dažādas īpašas iezīmes. Aizmugurējie spārni ir mazi vai gandrīz vaiviņaini; tēviņiem ir divas garas priekšējās kājas, kas paredzētas mātīšu turēšanai, pārējām nav funkciju. Pārošanās parasti notiek gaisā. Maijvaboles ir diezgan veiksmīga grupa. Pasaulē ir zināmas aptuveni 2500 sugas, tostarp aptuveni 630 sugas Ziemeļamerikā. Jau vairākus gadus par maija izšķilšanos La Krosā, Viskonsīnā, ir ziņots daudzu gadu garumā. Līkšanās ir tik liela, ka tā parādās meteoroloģiskajos radāros. Izšķīlušās maijvaboles nosēžas uz visa, un dažas teritorijas pārklāj kā sniegs.
