Mērčisona meteorīts
Mērčisona meteorīts ir nosaukts pēc vietas, kur tas nokrita: Mērčisona, Viktorijas štatā, Austrālijā. Tas ir liels (vairāk nekā 100 kg), un tas tika novērots krītot. Tas ir viens no visvairāk pētītajiem meteorītiem, jo pieder organiskiem savienojumiem bagātu meteorītu grupai, ko dēvē par oglekļveida hondrītiem.
1969. gada 28. septembrī ap plkst. 10.58 tika novērota spilgta uguns lode. Pirms izzušanas tā sadalījās trīs fragmentos, atstājot dūmu mākoni. Aptuveni 30 sekundes vēlāk tika dzirdēts grūdiens. Cilvēki atrada atlūzas vairāk nekā 13 km² lielā teritorijā, kuru fragmenti svēra līdz 7 kg. Viens no tiem, kas svēra 680 g, pārrāva jumtu un iekrita sienā. Tā masa ir vairāk nekā 100 kg.
Mērčisona meteorīts
Bioķīmija
Šāda veida meteorītu sastāvā ir daudz oglekļa. Murchison satur vairāk nekā 15 aminoskābju. Mērčisona meteorītā atrodamās aminoskābes var sintezēt (un ir sintezētas) laboratorijas eksperimentos. Tas tika panākts, iedarbojoties ar elektrisko izlādi uz metāna, slāpekļa un ūdens maisījumu ar amonjaka piemaisījumiem.
Aminoskābes pārsvarā bija racēmiskas. Tas nozīmē, ka to enantiomēru hiralitāte ir gandrīz vienādi kreisā un labā pusē. Tas liecina, ka tās nav radušās sauszemes piesārņojuma rezultātā. Tika izolēts arī sarežģīts alkānu maisījums, līdzīgs tam, kas tika konstatēts Millera-Ureja eksperimentā. Paraugos nebija serīna un treonīna, kas bieži ir zemes piesārņotāji.
1997. gadā veiktie pētījumi parādīja, ka atsevišķas aminoskābes no Mērčisona ir bagātinātas ar slāpekļa izotopu15 N salīdzinājumā ar to sauszemes analogiem. Tas apstiprināja, ka avots ir no citplanētas. Starp identificētajiem organiskajiem materiāliem bija arī cukuriem līdzīgi savienojumi (polioli).
| Saliktā klase | Koncentrācija (ppm) |
| Aminoskābes | 17-60 |
| Alifātiskie ogļūdeņraži | >35 |
| Aromātiskie ogļūdeņraži | 3319 |
| Fullerēni | >100 |
| Karboksilskābes | >300 |
| Ogļūdeņražskābes | 15 |
| Purīni un pirimidīni | 1.3 |
| Alkoholi | 11 |
| Sulfoskābes | 68 |
| Fosfonskābes | 2 |
Vairāki pierādījumi liecina, ka labi saglabājušos Mērčisona fragmentu iekšpuse ir tīra (nav piesārņota). Meteorīta paraugā 2010. gadā veiktā pētījumā tika identificēti 14 000 molekulāro savienojumu (tostarp 70 aminoskābes). Meteorītā var būt 50 000 vai vairāk dažādu molekulāro savienojumu.
Nukleobāzes
Mērījumu purīna un pirimidīna savienojumi ir Mērčisona meteorītā. Oglekļa izotopu attiecība uracilam un ksantīnam liecina, ka šie savienojumi nav zemes izcelsmes. Iegūtie rezultāti liecina, ka daudzi organiskie savienojumi, kas ir Zemes dzīvības sastāvdaļas, jau bija sastopami Saules sistēmas sākumā. Iespējams, ka tiem ir bijusi nozīme dzīvības rašanās procesā.
