Mērčisona meteorīts — 1969. gada novērotais oglekļveida hondrīts ar organiskām vielām

Mērčisona meteorīts (1969) — plaši pētīts oglekļveida hondrīts ar organiskām vielām; novērota uguns lode, plašas atlūzu atradnes un nozīmīgas zinātnes atklāsmes.

Mērčisona meteorīts ir nosaukts pēc vietas, kur tas nokrita: Mērčisona, Viktorijas štatā, Austrālijā. Tas ir liels (vairāk nekā 100 kg kopējā atgūtā masa), un tas tika novērots krītot. Tas ir viens no visvairāk pētītajiem meteorītiem, jo pieder organiskiem savienojumiem bagātu meteorītu grupai, ko dēvē par oglekļveida hondrītiem. Meteorīts ir klasificēts kā CM tipa (CM2) oglekļveida hondrīts — grupa, kas pazīstama ar spēcīgu ūdens ietekmju pēdu un bagātīgu organisko vielu saturu.

Novērojums un atgūšana

1969. gada 28. septembrī ap plkst. 10.58 tika novērota spilgta uguns lode. Pirms izzušanas tā sadalījās trīs fragmentos, atstājot dūmu mākoni. Aptuveni 30 sekundes vēlāk tika dzirdēts grūdiens. Cilvēki atrada atlūzas vairāk nekā 13 km² lielā teritorijā, kuru fragmenti svēra līdz 7 kg. Viens no tiem, kas svēra 680 g, pārrāva jumtu un iekrita sienā. Tā masa ir vairāk nekā 100 kg kopumā, jo lauka gaitā tika savākti daudzi desmiti fragmentu.

Minerālais un organiskais sastāvs

Mērčisona meteorīts satur plašu minerālu komplektu, tostarp phyllosilicate (dzelzs un magnija bagātīgas māla minerālu formas), kas liecina par agrīnu ūdens mijiedarbību meteorīta pirmssākuma ķermenī. No organiskajiem komponentiem meteorītā atrasti simtiem dažādu savienojumu: organiskās skābes, ogļūdeņraži, sulfonskābes, kā arī liels skaits aminoskābju. Tiek ziņots par desmitiem aminoskābju, tostarp gan pazīstamām uz Zemes, gan tādām, kas uz Zemes nav plaši sastopamas.

Tālākās analīzes ir identificējušas arī nukleīnskābju bāzu tipus (piemēram, uracilu un ksantīnu) un cukuru atvasinājumus — iezīmes, kas padara Mērčisonu par īpaši vērtīgu paraugu pētījumiem par prebiotiskām molekulām. Organiskie savienojumi meteorītā bieži parāda stabilas izotopu anomālijas (piem., bagātinājumu ar deiteriju un 15N), kas stiprina to ne-zemes izcelsmi.

Zinātniskā nozīme

Mērčisona ir viens no galvenajiem avotiem, kas sniedz pierādījumus par to, ka kompleksas organiskas molekulas var veidoties un pastāvēt ārpus Zemes. Tas stiprina hipotēzi, ka daļa no Zemes agrīnajām organiskajām vielām — potenciālajiem dzīves ķīmijas pirmkārtikas materiāliem — varēja tikt piegādāta ar meteoriem un komētām. Atsevišķām aminoskābēm meteorītā novēroti arī nelieli enantiomēru (L/D) pārsvari, kas ir aktuāls jautājums attiecībā uz homochiralitātes izcelsmi bioloģijā.

Konservācija un pētīšanas pieejas

Tā kā Mērčisonu novēroja krītot, daudzi fragmenti tika savākti salīdzinoši ātri, kas samazināja piesārņojuma risku. Tomēr, ņemot vērā meteorīta lielo zinātnisko vērtību, paraugi tiek rūpīgi apstrādāti un glabāti speciālos apstākļos, lai izvairītos no zemes izcelsmes kontaminācijas un lai saglabātu organiskās molekulas pētniecībai. Paraugus izmanto laboratorijas visā pasaulē, un pētījumu rezultāti nāk no daudziem neatkarīgiem centriem, kas pielieto ķīmiskas, izotopu un mikrostrukturālas analīzes metodes.

Kopsavilkums

Mērčisona meteorīts ir izcils piemērs oglekļveida hondrītiem: tas nodrošina unikālu skatījumu uz agrīnajām Saules sistēmas ķīmiskajām vielām, satur bagātīgu un daudzveidīgu organisko materiālu klāstu un turpina būt centrālais objekts pētījumiem par organisko vielu izcelsmi un to iespējamo lomu dzīves rašanās procesā uz Zemes.

Meklēt pēc burta