Mikobaktērijas (Mycobacterium): sugas, tuberkuloze, lepra un ārstēšana

Mikobaktērijas: sugas, tuberkuloze, lepra, antibiotiku rezistence un mūsdienīgas ārstēšanas iespējas — praktiska, zinātniski pamatota informācija ārstiem un pacientiem.

Mycobacterium ir baktēriju ģints, kurā ir aptuveni 100 sugas.Šajā ģintī ietilpst patogēni, kas zīdītājiem izraisa nopietnas slimības, tostarp tuberkulozi (Mycobacterium tuberculosis) un lepras slimību (Mycobacterium leprae).

Mikobaktērijas var kolonizēt saimniekorganismu, saimniekorganismam neizrādot nekādas nelabvēlīgas pazīmes. Daudzi cilvēki visā pasaulē ir inficēti ar M. tuberculosis, neizrādot nekādas pazīmes.

Mikobaktēriju infekcijas ir grūti ārstējamas. Organismi ir izturīgi to šūnu sieniņu dēļ. Turklāt tie ir dabiski rezistenti pret vairākām antibiotikām, kas izjauc šūnas sieniņas veidošanos, piemēram, penicilīnu. Pateicoties to unikālajai šūnu sieniņai, tās var izdzīvot ilgstošā skābju, sārmu, mazgāšanas līdzekļu, oksidatīvo sprādzienu, komplementa izraisītas līzes un daudzu antibiotiku iedarbībā.

Lielākā daļa mikobaktēriju ir jutīgas pret antibiotikām klaritromicīnu un rifamicīnu, taču ir parādījušies pret antibiotikām rezistenti celmi.

Grieķu priedēklis myco nozīmē "sēne". Ja mikobaktērijas kultivē uz šķidrumu virsmas, to augšana ir līdzīga pelējuma, kas ir sēņu paveids, augšanai.

Īpašības un bioloģija

Mikobaktērijas ir Gram‑positīvas baktērijas ar īpašu, lipīdu bagātu šūnu sieniņu, kurā ir garas šūnu sienas lipīdu ķēdes — mycolic skābes. Šī unikālā struktūra dod tām palielinātu noturību pret ķīmiskām iedarbēm un daudziem antibiotiku veidiem, kā arī rada fenomenu, ko sauc par skābnoturību (acid‑fast), ko izmanto diagnostikā (Ziehl–Neelsen krāsojums). Mikobaktērijas parasti aug lēni — daudzas sugas dalās vairākas stundas vai diennakti, kas padara kultivēšanu un ārstēšanas vērtēšanu ilgāku.

Sugas un to nozīme

Runājot par sugu dažādību, ģintī ir gan cilvēku patogēni, gan vides (nontuberkulozie) mikobaktēriju (NTM) sugas. No nozīmīgākajām cilvēkos sastopamajām sugām minamas:

• Mycobacterium tuberculosis — galvenais plaušu tuberkulozes cēlonis, var izraisīt arī izplatītas (ekstrapulmonālas) formas.
• Mycobacterium leprae — izsauc lepru (Hansen's slimība), kas ietekmē ādu un perifērās nervu šūnas.
• NTM piemēri: Mycobacterium avium komplekss, M. kansasii, M. abscessus utt., kas var izraisīt plaušu infekcijas, ādas un mīksto audu infekcijas, īpaši imūnsupresētiem cilvēkiem.

Kā notiek inficēšanās un klīniskās izpausmes

Mycobacterium tuberculosis galvenokārt izplatās gaisa pilienu ceļā, kad inficēta persona klepo, šķauda vai runā. Plaušu tuberkulozes simptomi var ietvert ilgstošu klepu (bieži ar izdalījumiem vai asins piejaukumu), drudzi, nakts svīšanu, svara zudumu un nogurumu. Var būt arī limfmezglu, kaulu, urogenitālas un meningeālas formas.

Mycobacterium leprae inficē ādas un perifērās nervu šūnas, izraisot nejutīguma plankumus uz ādas, muskuļu vājumu un, ja netiek ārstēta, nenovēršamu nervu bojājumu un deformācijas.

NTM infekcijas bieži rodas no vides ekspozīcijas (ūdens, augsne, aerosoli) un ne vienmēr tiek pārnestas no cilvēka uz cilvēku. Tās var būt īpaši problemātiskas pacientiem ar jau esošām plaušu slimībām vai imūndeficītu.

Diagnostika

Diagnostikas metodes ietver:

• Direktā mikroskopija (Ziehl–Neelsen vai fluorescences krāsojums) — skābnoturīgo baktēriju atklāšana izdalījumos.
• Kultivēšana uz speciālām barotnēm — ļauj noteikt sugu un veikt jutības testus, bet prasīga laika ziņā (dažām sugām augšana var ilgt vairākas nedēļas).
• Molekulārie testi (piem., PCR, Xpert MTB/RIF) — ātra M. tuberculosis noteikšana un dažu rezistences markeru (piem., pret rifampicīnu) noteikšana.
• Seroloģija parasti nav uzticama; lepras diagnoze balstās uz klīnisko novērtējumu, biopsiju un speciālām zīmēm.

Ārstēšana

Ārstēšana ir atkarīga no sugas un rezistences profila:

• Tuberkuloze: standartterapija sastāv no kombinācijas pretmikrobu līdzekļiem — parasti isoniazid, rifampicīns, pyrazinamide un ethambutol pirmajās 2 mēnešos, pēc tam turpinot isoniazid un rifampicīnu kopā vēl 4 mēnešus (kopā vismaz 6 mēneši). Pretrauksmes situācijās (MDR‑TB, XDR‑TB) tiek lietotas ilgākas, sarežģītākas shēmas ar jauniem vai second‑line medikamentiem.
• Lepra: daudzgadīga terapija ar kombināciju, piemēram, rifampicīns + dapsone ± clofazimine, atkarībā no slimības formas un smaguma, veikta saskaņā ar pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem.
• NTM infekcijas: terapija bieži balstās uz klaritromicīnu vai azitromicīnu kombinācijās ar rifamycīniem, aminoglikozīdiem vai citiem medikamentiem. Ārstēšana var būt ilga (vairākus mēnešus līdz gadiem) un jābalsta uz jutības testiem.

Ir svarīgi pabeigt visu ārstēšanas kursu, lai novērstu atgriešanos un rezistences attīstību.

Rezistence un to nozīme

Mikobaktērijām viegli attīstās rezistence pret vienu vai vairākiem medikamentiem. Īpaši bīstamas ir multirezistentās TB (MDR‑TB), kuras ir rezistentas pret isoniazidu un rifampicīnu, un extensively drug‑resistant TB (XDR‑TB). Rezistence prasa ilgāku, toksiskāku un dārgāku ārstēšanu un sarežģī kontrolpasākumus.

Profilakse un kontrole

Profilakses pasākumi ietver:

• Vakcinācija: Bacillus Calmette‑Guérin (BCG) vakcīna tiek lietota daudzās valstīs, lai samazinātu smagu bērnu TB formas risku.
• Kontaktpersonu izmeklēšana un profilaakse: tuviem kontaktpersonām var ieteikt profilaktisku ārstēšanu (piem., isoniazids) vai uzraudzību.
• Infekciju kontrole veselības aprūpes iestādēs: adekvāta ventilācija, izolācija materiāli uz laiku, personīgais aizsardzības aprīkojums (maskas) un ātra diagnoze/ārstēšana, lai samazinātu gaisa transmisiju.
• Vides drošība: NTM gadījumā uzmanība uz ūdens sistēmām, aerosoliem un medicīnisko iekārtu dezinfekciju var samazināt inficēšanās risku.

Noslēgumā

Mikobaktērijas ir sarežģīta un daudzveidīga baktēriju grupa ar nozīmīgu ietekmi uz cilvēku veselību. Lai veiksmīgi kontrolētu un ārstētu mikobaktēriju izraudzītās slimības, nepieciešama ātra diagnostika, atbilstoša kombinēta terapija, sabiedrības veselības pasākumi un uzmanīga rezistences uzraudzība. Ja pastāv slimības pazīmes vai aizdomas par kontaktu ar tuberkulozes vai lepras gadījumu, jāvēršas pie ārstniecības iestādes, kur var veikt specifiskas izmeklēšanas un saņemt ārstēšanas norādījumus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Mycobacterium?

J: Kādas formas ir mikobaktērijas?

J: Kur var atrast mikobaktērijas?

J: Cik ir mikobaktēriju grupu?

Vai cilvēki var inficēties ar M. tuberculosis, neizrādot nekādas tuberkulozes pazīmes?

J: Kas apgrūtina mikobaktēriju infekciju ārstēšanu?

Jautājums: Cik ātri vairums mikobaktēriju dubulto savu skaitu?

Meklēt pēc burta