Myxobacteria
Miksobaktērijas ("gļotu baktērijas") ir baktēriju grupa, kas parasti dzīvo augsnē. Tās barojas ar nešķīstošām organiskajām vielām. Salīdzinājumā ar citām baktērijām tām ir ļoti liels genoms. Myxobacteria ir iekļautas proteobaktēriju delta grupā, kas ir liela gramnegatīvo formu grupa.
Miksobaktērijas pārvietojas, slīdot pa virsmu. Tās pārvietojas baros ar daudzām šūnām, ko kopā tur starpšūnu molekulārie signāli. Rājs izdala āršūnu enzīmus, lai sagremotu barību. Tas palielina barošanās efektivitāti.
Dzīves cikls
Ja barības vielu trūkst, miksobaktēriju šūnas apvienojas augļķermeņos. Šiem augļķermeņiem atkarībā no sugas ir dažādas formas un krāsas.
Augļķermeņu iekšpusē šūnas attīstās par noapaļotām mikosporām ar biezām šūnu sieniņām. Šīs mikosporas, līdzīgi kā citu organismu sporas, izdzīvo, līdz barības vielu ir vairāk. Tad šūnu augšana atsākas no jauna, veidojot ne tikai izolētas šūnas, bet gan miksobaktēriju grupu (roju). Līdzīgi dzīves cikli ir izveidojušies amebām, ko sauc par šūnu gļotādām.
Izmanto
Miksobaktērijas ražo vairākas biomedicīnā un rūpniecībā noderīgas ķīmiskās vielas, piemēram, antibiotikas, un eksportē tās ārpus šūnas. Dažas myxobacteria izmanto kā modeļorganismus attīstības izpētei. Molekulārā līmenī augļķermeņu attīstības uzsākšanu regulē Pxr sRNA.
