Gļotu pelējumi
Gļotu pelējumi jeb gļotu veidnes ir dzīvības formas, kas dzīvo lietus mežu zemē un daudzviet citur pasaulē. Tās slīd pa zemi un kritušu koku stumbriem, meklējot barību. Tās izkliedē sporas kā augi, no kurām veidojas jaunas gļotu pelējuma sēnes.
Tie ir dzīvesveids jeb dzīves forma, kas ir vairākkārt attīstījusies. Tā kā tie nav monofiliska grupa, tos iedala vairākās dažādās fila grupās. Tām ir dažas sēņu un dažas vienšūņu iezīmes. Par to 1858. gadā runāja Antons de Bari.
Daļu savas dzīves tās pavada kā izolētas šūnas, bet apvienojas, kad tiek izdots ķīmisks signāls. Tad tās kopā veido daudzšūnu organismu, kas vairojas un veido sporas. Tātad tās ir gan vienšūnas, gan daudzšūnas. Tas vēl nav viss: daudzšūnu forma zaudē šūnusieniņas un kļūst par sincītu. Tas ir organisms ar daudziem kodoliem, bet ar nedaudzām šūnu sieniņām vai bez tām.
Atsevišķas šūnas ir ameboīdas (amebai līdzīgas) un haploīdas (viens hromosomu komplekts, tāpat kā mūsu gametas). Daudzkodolu stadiju sauc par plazmodiju. Tā ir diploīda, veidojas no ameboīdu šūnu pāru saplūšanas. Tā iegūst barības vielas, fagocitizējot baktērijas un pārtikas daļiņas.
Kad barības pieplūdums samazinās, plazmodijs mejozes ceļā veido haploīdas šūnas, no kurām veidojas sporas. Sporas tiek saglabātas un pēc tam izplatītas no tādas struktūras kā sporangijs. Šis dzīves cikls ir raksturīgs galvenajai grupai, ko sauc par Mycetozoa.
Gļotu pelējums
No mitra papīra tvertnes izaug gļotu pelējums
Gļotu pelējums Stemonitis fusca Skotijā.
Gļotu pelējums, kas ēd kronšteinu sēni
Tas ir Comatricha nigra augļķermenis. Tā nav sēne, bet gan amebozoju gļotsēne.
Gļotu pelējums Trichia varia
Taksonomija
Mūsdienu molekulārā bioloģija ar sekvenču analīzes palīdzību ir pierādījusi, ka gļotu pelējumi nav monofiliska grupa. Kādreiz tās tika uzskatītas par sēnēm, bet tagad tās ir sadalītas trīs dažādās grupās, un neviena no tām nav sēne. Tie ir formas taksoni, kas apvienoti kopā, jo tiem ir kopīgas dažas pazīmes. Attiecības starp grupām vēl nav izprastas.
Bikont
Bikonti ir eikariošu šūnas ar divām bārkstiņām. Pastāv trīs grupas, kas neatkarīgi attīstījušas gļotādas formu.
- Acrasidae: gļotu pelējumi, kas pieder Excavata virsgrupai.
- Labyrinthulomycetes: gļotādas, kas pieder pie virsgrupas Chromalveolata. Tie ir jūras organismi un veido labirintveida cauruļu tīklus, pa kuriem var pārvietoties amebas bez pseidopodiem.
- Phytomyxea: parazītiski protisti, kas pieder Rhizaria virsgrupai. Tie arī veido šūnas ar vairāk nekā vienu kodolu un ir augu iekšējie parazīti (piem., kāpostu sakņu klubu slimība).
Amoebozoa
- Mycetozoa pieder pie Amoebozoa virsgrupas un ietver:
- Myxogastria: sincītiskas vai plazmodiālas gļotādas, visbiežāk sastopamās. Bieži sastopama gļotāda, kas uz pūstošiem baļķiem veido sīkus brūnus plūksniņus, ir Stemonitis. Vēl viena forma, kas dzīvo pūstošos baļķos un bieži tiek izmantota pētījumos, ir Physarum polycephalum. Baļķos tā izskatās kā dzeltenu pavedienu gļota tīkls, kas var būt līdz pat dažu pēdu liels. Fuligo veido dzeltenas garozas mulčā.
- Dictyosteliida: vienšūnas gļotsēnes jeb diktiosteliīdi. Dictyosteliida, šūnu gļotsēnes, ir attāli radniecīgas plazmodiālajām gļotsēnēm, un tām ir ļoti atšķirīgs dzīvesveids. To amebās neveidojas milzīgi koenocīti, un tās ir individuālas. Tās dzīvo līdzīgos biotopos un barojas ar mikroorganismiem. Kad beidzas barība un tās ir gatavas veidot sporangijas, tās rīkojas pavisam citādi. Tās izdala vidē signālmolekulas, ar kuru palīdzību tās atrod viena otru un veido saimes. Pēc tam šīs amebas apvienojas sīkās daudzšūnu gliemežvākiem līdzīgās koordinētās radībās, kas aizlien uz atklātu apgaismotu vietu un izaug par augļķermeni. Daļa amebu kļūst par sporām, lai sāktu nākamo paaudzi, bet daļa amebu upurē sevi, lai kļūtu par mirušo kātiņu, paceļot sporas gaisā.
- Protostelidi. Protostelidiem ir starpposms starp abām iepriekšējām grupām, taču tie ir daudz mazāki, un to augļķermeņi veido tikai vienu vai dažas sporas.
Opisthokont
Fonticula ir šūnu gļotāda, kas veido vulkāna formas augļķermeni. Fonticula nav cieši radniecīga ne Dictyosteliida, ne Acrasidae dzimtas sēnēm. Darbā, kas publicēts 2009. gadā, konstatēts, ka tā ir radniecīga Nuclearia, kas savukārt ir radniecīga sēnēm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir gļotu veidnes?
A: Gļotu pelējumi jeb gļotu veidnes ir dzīvības formas, kas dzīvo lietus mežu zemē un daudzviet citur pasaulē. Tās slīd pa zemi un kritušu koku stumbriem, meklējot barību.
J: Kā tās vairojas?
A: Gļotu pelējumi izkliedē sporas, līdzīgi kā augi, no kurām veidojas jauni gļotu pelējumi. Tās veido arī daudzšūnu organismu, kas vairojas un veido sporas, kad izdalās ķīmisks signāls.
K: Kādas ir to īpašības?
A.: Dažas īpašības piemīt sēnēm, bet dažas - vienšūņiem. Atsevišķas šūnas ir ameboīdas (amebai līdzīgas) un haploīdas (viens hromosomu komplekts, tāpat kā mūsu gametas). Daudzšūnu stadiju sauc par plazmodiju, kas ir diploīda, veidojas no ameboīdu šūnu pāru saplūšanas.
Jautājums: Kas pirmais apsprieda šo dzīvības formu?
A: Antons de Bari (Anton de Bary) šo dzīvības formu aprakstīja 1858. gadā.
J: Kā plazmodijs iegūst barības vielas?
A: Plazmodijs iegūst barības vielas, fagocitējot baktērijas un pārtikas daļiņas.
J: Kas notiek, kad barības krājumi izsīkst?
A: Kad barības pieplūdums izsīkst, plazmodijs mejozes ceļā izveido haploīdas šūnas, kas veido pamatu sporām, kuras tiek saglabātas un pēc tam izplatītas no tādas struktūras kā sporangijs.
Kurai grupai pieder šis dzīves cikls?
A: Šis dzīves cikls pieder pie galvenās grupas, ko sauc par Mycetozoa.
