Vecais Melburnas cietums — vēsturiskais cietums un muzejs, Neds Kellijs
Vecais Melburnas cietums — vēsturiskais cietums un muzejs, kurā atklājas Neda Kellija stāsts, nāvessodi un Viktorijas koloniālās ēras dzīve.
Vecais Melburnas cietums ir liels vēsturisks cietums Melburnā, Viktorijas štatā, Austrālijā. Šī zilā māla ēka bija pirmais lielais cietums, kas uzcelts Viktorijā. Tajā tika izpildīti daudzi nāvessodi, tostarp 1880. gadā cietumā tika pakārts Neds Kellijs. To slēdza 1929. gadā, un tagad tajā ir muzejs.
Melburnā pirmo reizi apmetās 1835. gadā, un tās pirmais nelielais cietums tika uzcelts 1839. gadā. Otro cietumu uzcēla 1841. gadā blakus Augstākās tiesas ēkām. 1852. gadā sāka būvēt jaunu cietumu pēc Pentonvilas cietuma parauga projekta. Šim cietumam bija sava ārsiena no cieta bluķakmens. Otro posmu sāka 1857. gadā, un 1859. gadā sienu paplašināja. 1860. gadā uzcēla ziemeļu spārnu, kapelu, centrālo zāli un ieeju. Rietumu spārnu ieslodzītajām sievietēm sāka būvēt 1862. gadā, un 1864. gadā tika pabeigta ārsiena. Bija arī 17 cietuma uzraugu mājas, galvenā uzrauga māja un slimnīca. Tas tika uzcelts pilsētas nomalē, augstā vietā. Tomēr 1870. gada ziņojumā bija teikts, ka cietums ir jāslēdz un ieslodzītie jāpārvieto uz piemērotāku vietu. Cietumu beidzot slēdza 1929. gadā.
Otrā pasaules kara laikā cietums tika izmantots kā militārais cietums Austrālijas karavīriem. Pēc kara tas kļuva par Viktorijas policijas noliktavas ēku. Dažas no ēkām tika nojauktas, lai varētu uzcelt Karalisko Melburnas Tehnoloģiju institūtu, tagadējo Viktorijas Universitāti. 1972. gadā ēkas kā muzeju pārņēma Nacionālais trests.
Vēsture un arhitektūra
Vecais Melburnas cietums ir veidots no pazīstamā melnā/”zilā” māla jeb bluestone — vietēja vulkāniskā ieža, ko bieži izmantoja 19. gadsimta Melburnas būvniecībā. Cietuma plānojums un celtniecības fāzes atspoguļo 19. gadsimta pūliņu izveidot stingrus, drošus ieslodzījuma apstākļus — ēkās bija atsevišķi spārni vīriešiem un sievietēm, kapela, slimnīca un galvenā ieeja ar sargu ēkām. Projektēšanas ietekme no Pentonvilas tipa cietumiem nozīmēja stingru režīmu ar skaidru hierarhiju un uzraudzības elementiem.
Slaveni ieslodzītie un izpildītie nāvessodi
Vecais Melburnas cietums kļuva slavenākais ar to, ka tajā izpildīja vairākus nozīmīgus nāvessodus, no kuriem visslavenākais ir Neds Kellijs — zemnieku baikeru un boganeru likumpārkāpējs, kurš kļuva par vienu no Austrālijas vispretrunīgākajiem vēsturiskajiem tēliem. Kellija piespriestā nāve 1880. gadā padarīja cietumu par plaši apmeklētu simbolu un leģendu avotu. Papildus Kellijam cietumā atradās arī citi noziedznieki un politiski motivēti ieslodzītie — cietums ir vieta, kur sabiedrība izrādīja gan sodu, gan publisku tiesiskuma demonstrāciju.
Muzejs mūsdienās
No 1972. gada cietuma komplekss tiek pārvaldīts kā muzejs – to pārņēma Nacionālais trests, kas veica restaurācijas un jaunas interpretācijas darbu. Apmeklētāji var apskatīt oriģinālās šūnas, kapelu, galveno ieeju, izpildes vietu un dažādus eksponātus, kas stāsta par ieslodzīto ikdienu, tiesu procesu un sodu izpildi. Muzeja ekspozīcijās bieži iekļauj priekšmetus, dokumentus, fotogrāfijas un stāstus par slaveniem ieslodzītajiem, ieskaitot Nedu Kelliju.
Apmeklētājiem tiek piedāvātas tādas aktivitātes kā ekskursijas ar gidu, audio ceļveži, izglītības programmas skolām, kā arī tematiskas un nakts ekskursijas, kurās izceļ notikumu vēsturisko kontekstu un faktus par cietuma ikdienu. Muzejs cenšas saglabāt autentisku atmosfēru, vienlaikus nodrošinot drošu un informatīvu apmeklējumus.
Saglabāšana, nozīme un sabiedriskā atmiņa
Vecais Melburnas cietums ir svarīgs kā arhitektūras un sociālās vēstures piemineklis — tas atgādina par 19. un 20. gadsimta sodu, likuma izpildes un pilsētas attīstības posmiem. Pēc cietuma slēgšanas daļa ēku tika nojauktas, lai atbrīvotu vietu pilsētas attīstībai un izglītības iestāžu paplašināšanai; šīs izmaiņas izraisīja diskusijas par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pilsētplānošanu. (RMIT un Viktorijas Universitāte ir atsevišķas iestādes, un pilsētas attīstības un izglītības sektoru vajadzības ietekmēja apkārtnes izmaiņas.)
Šodien muzejs kalpo gan kā tūrisma objekts, gan kā izglītojoša vieta, kurai piemīt gan vēsturiska, gan kultūrvēsturiska nozīme. Saglabāšanas darbi un Nacionālā tresta aktivitātes palīdz nodrošināt, ka nākamajām paaudzēm ir pieejama skaidra liecība par šo svarīgo Melburnas pagrieziena punktu.
Praktiska informācija apmeklētājiem
Pirms došanās uz muzeju ieteicams pārbaudīt aktuālo informāciju par apmeklējuma laikiem, biļetēm, īpašajiem pasākumiem un pieejamību muzeja oficiālajā informācijas avotā. Daudzas ekskursijas ir piemērotas ģimenēm un skolām, un pieejamas arī vadītas programmas par cietuma vēsturi un nozīmīgākajiem notikumiem, tostarp Neda Kellija lietu.


Vecais Melburnas cietums
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kad tika uzcelts Melburnas vecais cietums?
A: Vecais Melburnas cietums tika uzbūvēts 1852. gadā, bet 1857. gadā sākās otrais celtniecības posms.
J: Kādi materiāli tika izmantoti cietuma celtniecībā?
A: Tversme tika būvēta no cieta zilā akmens.
J: Kam cietumā izpildīja nāvessodu?
A: 1880. gadā cietumā tika pakārts Neds Kellijs.
J: Kāpēc cietums tika slēgts 1929. gadā?
A: 1870. gadā ziņojumā tika ieteikts cietumu slēgt un ieslodzītos pārvietot uz piemērotāku vietu. Tāpēc cietums tika slēgts 1929. gadā.
J: Kas notika ar ēkām Otrā pasaules kara laikā?
A: Otrā pasaules kara laikā cietums tika izmantots kā militārais cietums Austrālijas karavīriem.
J: Kā šajā vietā radās Viktorijas Universitāte?
A: Pēc Otrā pasaules kara dažas no ēkām tika nojauktas, lai tur varētu uzcelt Viktorijas Universitāti (agrāk pazīstamu kā Karaliskais Melburnas Tehnoloģiju institūts).
J: Kad tā kļuva par muzeju?
A.: 1972. gadā ēkas pārņēma National Trust un pārveidoja tās par muzeju.
Meklēt