Old Synagogue (Erfurt)
Vecā sinagoga (vācu: Alte Synagoge) Erfurtē, Vācijas vidienē, ir viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku sinagogām Eiropā. Tās vecākās daļas tika uzceltas 11. gadsimta beigās. Lielākā daļa ēkas daļu ir no aptuveni 1250. līdz 1320. gadam. 2015. gadā tā tika ierosināta iekļaut Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Kopš 2009. gada tas ir vietējās ebreju vēstures muzejs. Tajā tiek glabāts Erfurtes dārgums. Tā ir 1998. gadā atrasta viduslaiku monētu, rotaslietu un metāla izstrādājumu kolekcija. Muzejā ir arī Erfurtes Ebreju manuskriptu kopijas. Tā ir retu reliģisku manuskriptu kolekcija, kas viduslaikos piederēja Erfurtes ebreju kopienai.
Vēsture un saglabāšana
Ēkas vecākās daļas datētas ar 1094. gadu. Ap 1270. gadu tika uzcelta lielāka sinagoga, kurā ietilpa vecākās ēkas daļas. No šī laika datējama arī ēkas rietumu siena. Tai ir seši oriģinālie logi. Vēl viens stāvs tika piebūvēts 1300. gadu sākumā.
1349. gadā daudzi cilvēki nomira no melnās nāves slimības. Cilvēki teica, ka pie tās ir vainojami ebreji. Ebreji tika nogalināti un piespiesti pamest pilsētu. Šis pogroms ir pazīstams kā Erfurtes slaktiņš. Sinagoga tika nopostīta, un Erfurtes pilsētas dome pārņēma ēku savā kontrolē. Vēlāk tā to pārdeva kādam vietējam uzņēmējam. Viņš to izmantoja kā noliktavu un veica izmaiņas iekštelpās, tostarp izbūvēja pagrabu. Nākamos 500 gadus to izmantoja preču uzglabāšanai.
Kopš 19. gadsimta ēka tika izmantota kā balles zāle, restorāns un pat boulinga zāle. Šīs pārmaiņas nozīmēja, ka par Veco sinagogu lielākoties tika aizmirsts. Tās vēsture netika atzīta, kas palīdzēja to pasargāt nacistu laikā.
Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās interese par veco ēku atjaunojās. Arhitektūras vēsturnieks Elmārs Altvasers 1992. gadā sāka tās izpēti. Erfurtes pilsētas dome 1998. gadā iegādājās īpašumu un veica tā izpēti un konservāciju. Tika saglabāti visi ēkas vēstures posmi, ne tikai tās izmantošana kā sinagogai.
2007. gadā netālu no Vecās sinagogas arheologi atklāja reti sastopamu un labi saglabājušos ebreju rituālo vannu - mikvehu. Tā tika uzcelta ap 1250. gadu.
2015. gadā Vecā sinagoga un Mikve, kā arī Erfurtes viduslaiku pilsētas centrā esošais mūra nams, kas arī celts ap 1250. gadu un piederējis ebrejiem, tika ierosināts iekļaut Pasaules mantojuma sarakstā. Tas provizoriski ir iekļauts sarakstā, bet galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
Muzejs
Vecā sinagoga tika atvērta kā muzejs 2009. gada 27. oktobrī.
Erfurtes dārgums ir izstādīts muzejā. Tā ir monētu, juvelierizstrādājumu un metāla izstrādājumu kolekcija, kas, domājams, piederēja ebrejiem, kuri tos slēpa Erfurtes slaktiņa laikā 1349. gadā. Tā tika atrasta 1998. gadā Erfurtes viduslaiku ebreju kvartāla mājas sienā.
Muzejā apskatāmas arī Erfurtes Ebreju manuskriptu kopijas. Tā ir viduslaiku manuskriptu kolekcija, kas tapusi no 12. līdz 14. gadsimtam. Tie nonāca Erfurtes pilsētas domes īpašumā pēc Erfurtes slaktiņa 1349. gadā. No 17. gadsimta vidus tie glabājās Erfurtes Svētā Augustīna klostera bibliotēkā. Tās 1880. gadā tika pārdotas Berlīnes Karaliskajai bibliotēkai, kas tagad ir Berlīnes Valsts bibliotēka. Tur glabājas manuskriptu oriģināli.
Erfurtes Tosefta
Viens no Erfurtes manuskriptiem ir Tosefta, kas datēts ar 12. gadsimtu. Tosefta ir seno jūdu mutvārdu likumu krājums, ko zinātnieki apkopojuši pirmajos 200 mūsu ēras gados. Tosefta kopijas netika veidotas pārāk bieži. Erfurtes Tosefta ir vecākais no tikai trim zināmajiem Tosefta manuskriptiem. Tas tika uzrakstīts 12. gadsimtā. Pārējie divi Tosefta manuskripti ir Vīnes Tosefta, kas tapusi 13. gadsimta beigās un atrodas Austrijas Nacionālajā bibliotēkā, un Londonas Tosefta, kas tapusi 15. gadsimtā un atrodas Britu bibliotēkā.
Mozus Samuēls Cukermandels bija pirmais, kas norādīja uz Erfurtes Toseftas nozīmi. Viņš 1876. gadā publicēja nozīmīgu pētījumu par to.
