Pakistānas bruņotie spēki — vēsture, struktūra un personāla apjoms

Pakistānas bruņotie spēki (urdu: پاک عسکری) ir Pakistānas vienotie bruņotie spēki. Pakistānas bruņotie spēki pirmo reizi tika izveidoti 1947. gadā, kad valsts ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes. Kopš dibināšanas tās loma ir bijusi gan valsts ārējās drošības nodrošināšanā, gan iekšpolitiskās stabilitātes jautājumos.

Tās galvenās sastāvdaļas ir:

• Pakistānas armija — sauszemes spēki, kas ir valstī lielākie un tradicionāli visietekmīgākie.
• Pakistānas Jūras kara flote — nodrošina Pakistānas jūras robežu un jūras satiksmes drošību, ietver zemūdenes, virsūdens kuģus un jūras aviāciju.
• Pakistānas gaisa spēki — atbild par gaisa telpas aizsardzību, sauszemes atbalstu un sauszemes raķešu izvēršanas aizsardzību.
• Pakistānas paramilitārie spēki — ietver vairākas valsts un reģionālākas vienības (piem., Frontier Corps, Rangers u.c.), kas nodarbojas ar robežsardzību, pretterorisma operācijām un iekšējo drošību.
• Pakistānas krasta apsardze — civilā piekrastes aizsardzības struktūra, kas sadarbojas ar Jūras kara floti un valdību jūras tiesību aizsardzībā.
• Pakistānas Stratēģiskā kodolkomanda — civildrošības un militārais aparāts, kas atbild par valsts kodolspēju drošību un operacionālo vadību.

Vēsture un galvenie konflikti

Bruņotie spēki veidojās, pārņemot daļu no Britu Indijas armijas vienībām pēc dalīšanas 1947. gadā. Kopš neatkarības Pakistāna ir piedzīvojusi vairākus bruņotus konfliktus un militāras iejaukšanās:

• 1947–1948 — pirmais karš ar Indiju par Kašmiru;
• 1965 un 1971 — plašāki konflikti ar Indiju (1971. gada konflikts noveda pie Pakistānas austrumu provinces atdalīšanās un Bangladešas izveides);
• 1999 — Kargila konflikts ar Indiju;
• kopš 1980. un 1990. gadiem — iesaistīšanās Afganistanas jautājumos, īpaši pēc padomju iebrukuma un vēlāk ASV vadītā kara pret terorismu;
• 2000. gados un turpmāk — plašas pretterorisma operācijas valsts rietumu apgabalos un FATA reģionā pret iekšējiem nemierniekiem un talibu grupējumiem.

Vadība un komandu struktūra

Konstitucionāli valsts prezidentam ir tituls kā bruņoto spēku “īpašniekam” (Commander-in-Chief), taču izpildvaras reālā kontrole pieder civilo vadībai — Ministru kabinetam un parlamentam, kur lomu nosaka arī premjerministrs. Militārais vadītājs ar lielāko reālo ietekmi parasti ir Chief of Army Staff (armijas vadītājs).

Attiecībā uz kodolarsenālu, pēc 2000. gada tika izveidota Nacionālā komandu iestāde (National Command Authority, NCA), kas koordinē stratēģiskās kodolspējas, un darbības operacionālajām funkcijām tiek deleģēta Stratēģiskā plānošanas daļa (Strategic Plans Division).

Personāla apjoms un rezerve

Aptuvenie skaitļi laika gaitā ir mainījušies. Pēc dažādiem avotiem 2007. gadā Pakistānas armija bija aptuveni 620 000 cilvēku liela, kas tolaik padarīja to par vienu no pasaules lielākajām sauszemes spēkiem. Ja pievieno paramilitāros formējumus un krasta apsardzi (piem., ~302 000 2007. gada rādītājs), kopējais militārais un semimilitārais personāls var sasniegt aptuveni 1 000 000 cilvēku. Šie skaitļi ir orientējoši — tie var mainīties atkarībā no mobilizācijas, reformām un politiskās situācijas.

Pakistānā nav vispārinātas obligātās militārās dienesta sistēmas; lielākā daļa militārpersonu ir brīvprātīgie. Pastāv gan rezerves un auklas vienības, gan valsts paramilitārie formējumi, kas var tikt mobilizēti nepieciešamības gadījumā.

Uzdevumi un misijas

Galvenie Pakistānas bruņoto spēku uzdevumi ir:

• valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzība pret ārēju agresiju;
• pretterorisma operācijas un iekšējās drošības atbalsts;
• kopīgās miera uzturēšanas misijas ārvalstīs (sadarbībā ar ANO un citiem partneriem);
• krīžu vadība un civilā aizsardzība — dabas katastrofu, humanitāro krīžu un ārkārtas situāciju gadījumos.

Bruņojums, tehnoloģijas un starptautiskā sadarbība

Pakistānas bruņotajiem spēkiem raksturīgs plašs ieroču un tehnoloģiju maisījums: gan vietēji ražoti projekti, gan importēti ieroči un tehnika no vairākiem partneriem. Ilgstoša sadarbība ir ar Ķīnu (tai skaitā kopražošana un tehniskais atbalsts), savukārt savulaik liela loma bija ASV piegādēm un apmācībām. Gaisa spēki izmanto gan modernizētas iznīcinātāju platformas, piemēram, kopražotos JF‑17, gan citas tipa lidmašīnas; flote iegādājas zemūdenes un virsūdens kuģus, tostarp no Ķīnas un citām valstīm; armija ekspluatē dažādu tipu tankus un artilēriju, kā arī raķešu sistēmas.

Politiskā un sabiedriskā loma

Bruņotajiem spēkiem Pakistānā vēsturiski bijusi spēcīga ietekme politiskajā dzīvē — notikušas vairākas militāras apvērsumu valdības (1958, 1977, 1999) un ilgstoša militārā iesaiste valsts pārvaldē. Tajā pašā laikā armija tradicionāli sevi pozicionē kā stabilitātes un nacionālās drošības galveno garantu, kas atspoguļojas plašā sabiedrības atbalstā noteiktos laikos.

Izglītība, apmācība un tendences

Pakistāna uztur vairākas militārās mācību iestādes, tostarp Pakistan Military Academy (Kakul), National Defence University un citas speciālās apmācību vienības. Mūsdienu tendences ietver spēju modernizāciju, kiberdefenses attīstību, loģistikas uzlabošanu un starptautisko sadarbību prasmju uzlabošanai pret jauniem drošības izaicinājumiem.

Secinot — Pakistānas bruņotie spēki ir daudznozaru spēks ar nozīmīgu reģionālu ietekmi, attīstītu kodolstratēģiju un plašu pieredzi gan tradicionāros konfliktos, gan pretterorisma operācijās. Precīzi personāla un aprīkojuma skaitļi laika gaitā mainās, tāpēc par aktuālākajiem datiem ieteicams skatīt oficiālos valdības vai starptautiskos aizsardzības resursus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Pakistānas bruņotie spēki?

Q: Kad Pakistānas bruņotie spēki tika izveidoti?

J: Kādas ir Pakistānas bruņoto spēku sastāvdaļas?

J: Cik daudz cilvēku ir aktīvajā dienestā Pakistānas bruņotajos spēkos?

J: Kāds ir Pakistānas armijas kopējais lielums?

J: Kāda ir Pakistānas armijas vieta pēc lieluma?

J: Kāda ir Pakistānas Stratēģiskās kodolvienības funkcija?

Meklēt pēc burta