Pešmergi (soranu kurdu valodā: پێشمەرگە, romāniski: Pêşmerge, burtiski 'Pirms nāves') ir Irākas Kurdistānas federālā reģiona bruņotie spēki. Pešmerga un citi kurdu drošības spēki ir atbildīgi par drošību Irākas Kurdistānas reģionos. Šajos spēkos ietilpst Asayish (reģionālās drošības un izlūkošanas aģentūra), Parastin u Zanyarî (palīgizlūkošanas dienests) un Zeravani (militārā policija). Pešmergu saknes meklējamas gan demokrātiskajos un nacionālajos kurdu kustību cīnītājos 20. gadsimta vidū, gan vēlākas regulārākas organizācijās — formāli tie sāka darboties 1943. gadā, taču tradīcijas cēlušās no cilšu pseidomilitārām robežsargu struktūrām Osmaņu un Safavīdu laikos.
Juridiskais statuss un kontrole
Formāli pešmergas pieder Kurdistānas reģionālajai valdībai un tās pārrauga Pešmergu lietu ministrija. Taču faktiski pešmergu vienības ir daļēji sadalītas un lielā mērā kontrolētas divu galveno reģionālo partiju — Kurdistānas Demokrātiskās partijas (KDP) un Kurdistānas Patriotiskās savienības (PUK). Centieni apvienot un profesionālai integrēt pešmerga vienības reģionālā komandstruktūrā notiek kopš 1992. gada, taču politiskais frakcionālisms un partiju ietekme ir galvenie šķēršļi pilnīgai apvienošanai.
Attiecības ar Irākas centrālo valdību
Saskaņā ar Irākas politisko realitāti, regulārajai Irākas armijai parasti ir ierobežota piekļuve Kurdistānas teritorijai bez reģionālās valdības piekrišanas, tāpēc praktiski galvenos drošības pienākumus šajā reģionā veic pešmerga spēki. Šī delikātā līdzsvara dēļ pastāv gan sadarbība, gan konflikta potenciāls starp Bagdādi un Erbilu, īpaši jautājumos par teritoriju kontroli, resursu sadali un karavīru algu finansēšanu.
Vēsturiskā loma un operācijas
Pešmerga ir piedalījušies vairākos konfliktos un politiskās cīņās reģionā: no kurdu sacelšanās 20. gadsimtā līdz 1990. gadu varas sadalījumam Starp KDP un PUK, un vēlāk — reģiona stabilizēšanai pēc 1991. gada Ziemeļu patvēruma zonas izveides. 2003. gada Irākas karā pešmergas tika minētas kā nozīmīgs faktors dažādās operācijās, un ir ziņojumi, ka viņi spēlēja lomu arī Sadama Huseina sagūstīšanā. 2004. gadā pešmergas bija iesaistītas sagūstīšanā, kuras gaitā tika aizturēta nozīmīga Al Qaeda figūra Hassan Ghul, kurš, pēc vairāku ziņojumu versijām, sniedza izlūkdatus, kas vēlāk palīdzēja identificēt Osamas bin Ladena kurjeru un deva impulsu tālākām akcijām. Pēc 2014. gada, kad radikālās grupas Irākas un Levantas Islāma valsts (ISIL) uzbrukumi izraisīja plašu teritoriju zaudēšanu, pešmerga spēki tika masveidā mobilizēti un, sadarbībā ar starptautisko koalīciju, piedalījās teritoriju atbrīvošanā, tostarp cīņās par Mosulu 2016.–2017. gadā.
Organizācija, apmācība un ekipējums
Pešmerga sastāv no dažādām brigādēm un vienībām ar atšķirīgiem apmācības līmeņiem. Pēc 2014. gada ISIL uzbrukumiem reģions saņēma ārēju atbalstu — apmācību, ieročus un tehnisko palīdzību no vairākiem partneriem, tostarp ASV un citas starptautiskās koalīcijas dalībvalstīm. Tomēr ekipējuma un apmācību līmenis joprojām atšķiras starp vienībām, un daļa infrastruktūras un apmācību programmu tiek īstenotas atsevišķi, atkarībā no politiskās piederības (KDP vai PUK).
Izaicinājumi un kritika
- Politiskā sašķeltība: partiju ietekme uz militāro vadību kavē vienotu komandas izveidi un profesionālās disciplīnas nostiprināšanu.
- Finansējums un algas: regulāri spriedumi par algu izmaksām, budžetu un pensionēšanās sistēmām — īpaši pēc 2014. gada, kad Erbilam samazinājās naftas ieņēmumi un attiecības ar Bagdādi pasliktinājās.
- Cilvēktiesību problēmas: starp starptautiskajām un vietējām organizācijām ir bijušas ziņas par cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī par civilo drošību karadarbības zonās, kas prasa uzlabojumus komandu atbildībā un caurskatāmībā.
Nozīme reģionā un skatījums nākotnē
Pešmerga ir viens no centrālajiem spēkiem Irākas Kurdistānas drošības, politiskā statusa un reģionālās stabilitātes nodrošināšanā. Viņu loma aizsardzībā pret ārējām draudēm un iekšējiem nemieriem ir nenoliedzama, taču ilgtermiņa stabilitātei nepieciešama profesionālāka integrācija, caurspīdīgāks finansējuma modelis un politiskā griba samazināt frakcionālismu. Turpinot reģiona attīstību, pešmerga var spēlēt nozīmīgu lomu gan kā regulārs reģionālais aizsardzības spēks, gan kā instruments politiskās vienošanās veidošanā starp Erbilu un Bagdādi.
Kopsavilkums: Pešmerga ir daudzslāņaina un vēsturiska institūcija — gan bruņotas kaujas spējas, gan politiskais simbols Kurdistānas autonomijas centienos. To spēks un efektivitāte nākotnē lielā mērā būs atkarīga no spējām pārvērst partiju kontrolētas vienības par profesionāli vadāmu, integrētu drošības struktūru.