Parcae (Parkas) — Romas mitoloģijas likteņa dievietes
Atklāj Parcae (Parkas) — Romas mitoloģijas likteņa dievietes, trīs Parkas vērpa, mērīja un pārgrieza dzīves pavedienu. Vēsture, vārdi un Ovidija avoti.
Romas mitoloģijā Parkas (vienskaitlī — Parka) bija likteņa personifikācijas sievietes, kuras noteica cilvēku un dievu likteņus. Angļu valodā tās bieži dēvē par Fates. Viņu ekvivalents grieķu valodā bija Moirai. Parkas kontrolēja katra mirstīgā un nemirstīgā "dzīves pavedienu" — viņas pārzināja, cik ilgs būs katra dzīves ceļš, un pat dievi viņas respektēja un dažkārt baidījās no viņu gribas.
Tradicionāli Parcas attēlo kā trīs sievietes ar atšķirīgām funkcijām. Trīs Parcae vārdi bija šādi:
- Nona (grieķu ekvivalents Clotho) — kura uz savas vārpstas vērpa dzīvības pavedienu; viņa simboliski "uzsāk" cilvēka dzīvi, līdzīgi kā grieķu Klotho vērpj pavedienu.
- Decima (grieķu Lachesis) — kura "izmēra" pavedienu un nosaka, cik ilgi cilvēks dzīvos; viņas loma ir sadalīt individuālo likteni un mērīt cilvēka daļu no likteņa loterijas.
- Morta (grieķu Atropos) — kura pārgriež dzīvības pavedienu un izvēlas veidu, kā cilvēks mirs; viņa noslēdz dzīves stāstu.
Avoti un arheoloģija
Viena no senākajām liecībām par Parkām ir trīs nelielas stēlas (cippi), kuras atrada netālu no senā Lavīnija neilgi pēc Otrā pasaules kara. Uz tām ir īss uzraksts, kas sasaista Parkas ar jēdzienu fata:
Neuna fata, Neuna dono, Parca Maurtia dono
Šajā inskripcijā divu Parcae nosaukumi ir viegli atpazīstami (Neuna = Nona, Maurtia = Morta), un tie parāda, ka romieši asociēja šīs dievietes ar likteņa (fata) ideju.
Literatūras pieminējumi un interpretācijas
Parcas piemin dažādi romiešu autori. Viens no galvenajiem literārajiem avotiem ir Ovidija Metamorfozes, kurās viņas parādās vairākās vietās (piem., II 654, V 532, VIII 452, XV 781). Ovidijs un citi autori bieži izmantoja Parcas kā dramaturģisku līdzekli, kas ilustrē likteņa neizbēgamību.
Arī citi romiešu rakstnieki un dzejnieki, tostarp Vergilijs un senākas mītu tradīcijas, atsaucas uz likteņa dievietēm vai fates koncepciju. Dažkārt Parcas tiek attēlotas kā ārējas, neatkarīgas no Jupitera varas — tas uzsvēra domu, ka liktenis ir patstāvīgs spēks, kuru pat dievi nevar pilnībā grozīt.
Ikonogrāfija, funkcijas un kults
Ikonogrāfiskajā tradīcijā Parkas attēlo ar vārpstu, spoli vai šķērēm (vai griezēju instrumentiem). Vārpsta un spole simbolizē pavediena vērpšanu un dzīves sākumu, mērīšana — līdzsvaru un nodalīšanu, bet šķēru griešana — dzīvības beigas. Ka trīs parādības — radīšana, mērīšana un iznākums — definē vienotu ciklu.
Romiešu kultā Parkas nereti bija saistītas ar dzimšanu un bērnu nosaukšanu (piem., Nona varēja būt saistīta ar bērna dzimšanas devumu deviņajā dienā — "dies nona"), kā arī ar ritualizētām lūgšanām pie dažādiem dzīves posmiem. Tomēr viņām nebija plaši izplatītu, individuālu tempļu tādā mērā kā citi dievi; viņu spēks biežāk tika atzīts literatūrā, inskripcijās un ikdienas rituālos.
Salīdzinājums ar grieķu Moirai
Parkas tiek uzskatītas par Romas versiju grieķu Moirai. Liela daļa funkciju sakrīt — Klotho/Nona vērpj, Lachesis/Decima mēra, Atropos/Morta pārgriež. Tomēr romiešu izpratne par Parkām bieži vairāk akcentē likteņa juridisko un sabiedrisko pusi: fāta jēdziens romiešu domā ietvēra arī tiesisko un likumu nozīmi, un liktenis varēja tikt uztverts kā kosmiska kārtība, kas atspoguļo sabiedrisko stabilitāti.
Secinājums
Parkas bija centrālas likteņa dievietes Romas pasaules uztverē — viņas simbolizēja gan dzīvības sākumu, gan ilgumu un noslēgumu. No arheoloģiskajiem atradumiem un literārajiem avotiem redzams, ka romieši uztvēra likteni kā reālu un bieži neatkarīgu spēku, kas ietekmēja gan cilvēku, gan dievu dzīves.
Alfrēda Agaša Les Parques ("Parki", ap 1885)
Pētera Paula Rubensa "Trīs Parkaes, kas vērpj Marijas Mediči likteni" (1622-1625)
Saistītās lapas
- Nornas, norvēģu mitoloģijas likteņstāstu ekvivalents.
Jautājumi un atbildes
J: Kas romiešu mitoloģijā bija parki?
A.: Parkas romiešu mitoloģijā bija likteņa personifikācijas sievietes.
J: Kā Parcae bieži sauca angļu valodā?
A: Parcae angļu valodā bieži dēvēja par Fates.
J: Ko romiešu mitoloģijā kontrolēja Parcae?
A: Romas mitoloģijā Parcae kontrolēja katra mirstīgā un nemirstīgā "dzīves pavedienu".
J: Vai romiešu mitoloģijā dievi baidījās no Parcae?
A: Jā, romiešu mitoloģijā pat dievi baidījās no Parcae.
J: Kādi romiešu mitoloģijā bija trīs Parcae vārdi?
A: Romas mitoloģijā trīs Parcae vārdi bija Nona, Decima un Morta.
J: Kādas lomas romiešu mitoloģijā bija katrai no Parcae?
A: Nona uz savas vārpstas vērpa dzīvības pavedienu, Decima mērīja dzīvības pavedienu, bet Morta romiešu mitoloģijā pārgrieza dzīvības pavedienu un izvēlējās, kā cilvēks mirs.
J: Kāds ir viens no informācijas avotiem par Parcae romiešu mitoloģijā?
A: Viens no informācijas avotiem par Parcae romiešu mitoloģijā ir Ovidija "Metamorfozes", uz kurām ir atsauces II grāmatā, V grāmatā, VIII grāmatā un XV grāmatā.
Meklēt