Parestēzija: definīcija, simptomi, cēloņi un ārstēšana

Parestēzija (izrunā /ˌpɛɹɪsˈθiʒə/; britu angļu valodā paraestēzija, izrunā /ˌpæɹɪsˈθiʒə/) ir neparasta jutība, ko raksturo tirpšana, dedzināšana, "adatu" sajūta vai nejutīgums bez acīmredzama ārēja kairinājuma. Parasti to mēdz aprakstīt kā "adatas un adateles" vai "piedzīvoju, ka roka/kāja 'aizmiguši'". Šī sajūta var būt īslaicīga (piemēram, pēc ilgstošas pozas) vai ilgstoša, kas liecina par nervu darbības traucējumiem.

Piemēram, to var sajust, ja ilgstoši sēžot ar krusteniskām kājām — pēda "aizmieg" un pēc tam, kad sākat kustēties, parādās bizbizmārīšu vai tirpošas sajūtas. Šāda īslaicīga reakcija parasti pāriet, taču, ja parestēzija ir atkārtota vai pastāvīga, tas var liecināt par nervu bojājumu vai sistēmisku veselības problēmu.

Simptomi

• Tirpšana vai "adatu" sajūta (parestēzija)
• Nejutīgums vai samazināta jutība
• Dedzināšanas vai dzēliena sajūta
• Vājuma sajūta tajā ķermeņa daļā, kurā ir parestēzija
• Sajūtas traucējumi var būt pastāvīgi vai svārstīties intensitātē
• Jaunie vai strauji attīstījušies simptomi, kas pavada grūtības runāt, sejas nolaišanos vai vājumu vienā ķermeņa pusē, var liecināt par insultu — tas ir neatliekami

Cēloņi

Parestēziju var izraisīt dažādi faktori; biežākie ir:

• Nervu kompresija: karpālā kanāla sindroms, mugurkaula diska trūce vai ilgstoša neērtā poza (piemēram, sēdēšana ar krusteniskām kājām).
• Perifēra neiropātija: bieži saistīta ar cukura diabētu, ilgstošu alkohola lietošanu vai toksīniem.
• Vitamīnu trūkums: īpaši B12 vitamīna trūkums var izraisīt nejutīgumu un parestēzijas.
• Autoimūnas slimības: piemēram, multiplā skleroze vai Guillain–Barré sindroms.
• Infekcijas: herpes vīrusi, borelioze u.c.
• Vaskulāri notikumi: insults vai pārejošas išēmijas epizodes, kas izraisa pēkšņu nejutīgumu vai tirpšanu vienā ķermeņa pusē.
• Metaboliski traucējumi: nieru darbības traucējumi, skābju-bāzes traucējumi u.c.
• Zāļu blakusparādības: dažas ķīmijterapijas zāles un citi medikamenti var izraisīt nervu bojājumus.

Diagnoze

Lai noteiktu parestoziijas iemeslu, ārsts parasti sāk ar klīnisku izmeklēšanu un pacientu anamnēzi. Papildu izmeklējumi var ietvert:

• Asins analīzes (cukura līmenis, B12, elektrolīti, nieru un aknu funkcija)
• Neirofizioloģiskie testi — elektromiogrāfija (EMG) un nervu vadītspējas izmeklējumi
• Attēldiagnostika — MRI vai CT, ja tiek aizdomas par mugurkaula vai smadzeņu izmaiņām
• Neiroloģiska novērtēšana un, ja nepieciešams, papildus izmeklējumi infekciju vai autoimūno slimību noteikšanai

Ārstēšana

Ārstēšanas mērķis ir atvieglot simptomus un risināt pamatcēloni. Iespējamās pieejas:

• Izārstēt pamatcēloni: piemēram, regulēt cukura līmeni diabēta pacientiem, papildināt B12 vitamīnu, ārstēt infekciju vai veikt operatorisku iejaukšanos, ja ir nervu saspiedums.
• Medikamentozā terapija: pretsāpju līdzekļi, pretiepūšanas medikamenti, antidepresanti, kā arī neiroleptiskie līdzekļi un zāles pret epilepsiju (piemēram, gabapentīns, pregabalīns), kuras bieži lieto neiroloģiskai sāpju kontrolei.
• Fizioterapija un rehabilitācija: muskuļu nostiprināšana, stiepšanās, ergonomikas korekcija, pareiza stāja un kustību mācīšana.
• Lokālas procedūras: siltuma vai aukstuma terapija, pretsāpju ziedes, dažkārt nervu bloki vai injekcijas spēcīgām sāpēm.
• Ķirurģija: piemēram, karpālā kanāla atbrīvošana vai dekompresijas operācijas mugurkaulam — ja ir skaidrs strukturāls iemesls.

Pašaprūpe un mājas līdzekļi

• Pārvietoties un mainīt pozu, lai novērstu ilgstošu saspiedumu.
• Sildīt vai maigi masēt ietekmēto vietu, lai uzlabotu asinsriti (ja nav akūtu iekaisumu vai traumas).
• Kontrolēt cukura līmeni, uzturēt veselīgu svaru un izvairīties no pārmērīga alkohola lietošanas.
• Pārrunāt ar ārstu par vitamīnu papildināšanu, ja ir konstatēts deficīts (piemēram, B12).

Kad meklēt medicīnisko palīdzību

• Nepārtraukta vai progresējoša nejutīguma vai vājuma sajūta
• Parestezijas, kas pavada sāpju, drudzi vai ādas izmaiņas
• Pēkšņas tirpošanas epizodes, kurām pievienojas sejas nolaišanās, runas grūtības vai viena ķermeņa šķautne kļūst vāja — zvanīt neatliekamajai palīdzībai (var būt insults)
• Ja simptomus izsauc jaunas zāles vai pēc traumas — konsultēties ar ārstu

Prognoze

Prognoze lielā mērā atkarīga no cēloņa: īslaicīgas parestēzijas, ko izraisa pozu maiņa, parasti pilnībā pāriet. Ja ir nervu bojājums vai sistēmiska slimība, simptomu uzlabošanās var prasīt laiku un specifisku ārstēšanu; dažos gadījumos bojājums var būt pastāvīgs. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana palielina izredzes uz atveseļošanos.

Ja neesat pārliecināts par parestēzijas iemeslu vai simptomi traucē ikdienas dzīvei, vērsties pie ģimenes ārsta vai neirologa, lai saņemtu pareizu novērtējumu un ārstēšanas plānu.

Meklēt pēc burta