Parestēzija
Parestēzija (izrunā /ˌpɛɹɪsˈθiʒə/; britu angļu valodā paraestēzija, izrunā /ˌpæɹɪsˈθiʒə/) ir tirpšanas, tirpšanas vai tirpšanas sajūta bez paliekošām sekām. Parasti to mēdz saukt par "adatām un adatām". Šī sajūta var būt īslaicīga vai ilgstoša. Ilgstoša iedarbība nozīmē, ka organismā kaut kas nav kārtībā ar neironiem.
Piemēram, to var sajust, ja ilgstoši sēžot ar krusteniskām kājām, pēda "aizmigusi". Micking sajūta, kas rodas, kad kustaties, ir parestēzija.
Cēloņi
Parestēzijai ir daudz zināmu cēloņu, tostarp šādi:
- Alkoholisms
- Pretkrampju līdzekļi, piemēram, topiramāts, sultiamīds un acetazolamīds.
- Trauksme un/vai panikas traucējumi
- Dekompresijas slimība
- Dehidratācija
- Fabri slimība
- Fibromialģija
- Guillain-Barre sindroms (GBS)
- Smagie metāli
- Hiperventilācija
- Hiperkaliēmija
- Hipotireoze
- Imūndeficīts, piemēram, hroniska iekaisuma demielinizējoša polineiropātija (CIDP).
- Beta-alanīna uzņemšana
- Saindēšanās ar lidokaīnu
- Lomotil
- Zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija)
- Menopauze
- Migrēnas
- Multiplā skleroze
- Slāpekļa oksīds, ilgstoša iedarbība
- Obdormition
- Saindēšanās ar radiāciju
- B5 vitamīna trūkums
- B12 vitamīna trūkums
- Atsaukšana no dažiem SSAI, piemēram, paroksetīna.
