Patiala bija sikhu kņaziste, kas pastāvēja no 1714. līdz 1948. gadam. Tās valdnieki cēlās no Čaudhari Phula (Phul) – Sidhu džata pārstāvjiem no Mehradž ciemata Pendžabas Batindas apgabalā. No šīs pašas Phul dzimtas bija radu štati, piemēram, Džindas un Nabhas valdnieki. Patiala galvaspilsēta atradās Malvas reģionā Pendžabā; valsts teritorija paplašinājās no Batindas līdz mūsdienu Mohali apkaimei. Šo valdnieku līniju bieži dēvē par Phulkian (Patiala) dinastiju.
Phulkian dinastijas izcelsme
Phul dzimtas pārstāvji bija Sidhu klana džati, kas dzīvoja Malvas reģionā Pendžabā. Viņu senči, pēc pašu tradīcijas, 17. gadsimta sākumā pārgāja uz sikhismu un uzskatīja sevi par Sidhu džatu senču pēctečiem, kuri reģionā bijuši jau agrāk. Dzimta apmetās Batindas rajonā un pakāpeniski nostiprināja savu varu Malvā.
Sākotnēji Sidhu un blakus esošie Bhullar jati vietām bija pretinieki — bija laiki, kad savstarpējās attiecībās valdīja konflikti. Tomēr vēlākās paaudzēs ģimenes saites tika nostiprinātas arī ar laulībām, kas veicināja savienošanos starp dažādām vietējām līnijām un nostiprināja Phulkian ietekmi.
Attiecības ar citiem sikhu spēkiem un ārvalstu valdniekiem
18. gadsimtā Phulkian štats bija iesaistīts sarežģītās attiecībās gan ar citiem sikhu mislu līderiem, gan ar ārvalstu invadētājiem. Viena no nozīmīgākajām epizodēm bija saistīta ar Afganistānas valdnieku Ahmedu Šahu Abdali (Durrani) un Maharadžu Ala Singhu — šīs attiecības radīja pretrunas starp Patialu un pārējiem sikhu vadoņiem.
1765. gadā Amritsarā, Akal Takhatā, notika Dal Khalsa sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums izslēgt Patialu no Dal Khalsa kopienas — proti, neturēt to kā pilnvērtīgu daļu no 12 sikhu konfederācijas. Šo lēmumu ietekmēja bažas par Patialas attiecībām ar Abdali un ar spēcīgākiem ārējiem spēkiem. Tajā pašā laikā Ahmeds Šahs Abdali piešķīra Patialas valdniekam Amaram Singham titulu un tiesības kalt monētas, kas vēl vairāk saasināja konfliktu ar citiem sikhu līderiem.
Tika arī slēgti politiski un laulību savienojumi ar citām ietekmīgām ģimenēm — piemēram, 1787. gadā patialas maharadžam tika iestiprinātas saites ar Dhillon dinastiju, apprecējot viņu ģimenes locekļus. Šādas laulību saites laika gaitā stiprināja gan militārās, gan diplomātiskās attiecības reģionā.
Attiecības ar britiem un 19.–20. gadsimta politiskā loma
No 1809. līdz 1947. gadam Phulkian valstij bija stabilas un tuvas attiecības ar britu valdību. Patiala valdnieki slēdza līgumus ar Britu Austrumindijas kompāniju un vēlāk ar Britu impēriju, pieņemot britu aizsardzību pret kaimiņiem un saglabājot iekšējo autonomiju. Salīdzinot ar daudziem citiem sikhu štatiem, Patiala bija salīdzinoši sekulāra un laicīga valdnieku ģimene, kas bieži sadarbojās ar britiem un izmantoja šo sadarbību, lai nostiprinātu savu stāvokli.
Šī tuvināšanās britiem radīja arī kritiku un nosodījumu no daļas sikhu sabiedrības, kas uzskatīja, ka Phulkian līderi nodeva Khalsa intereses. Tomēr šī politika Patialai nodrošināja relatīvu stabilitāti un iespēju attīstīt valsts iekšējo pārvaldību, ekonomiku un kultūru normās, kuras valdnieki uzskatīja par labvēlīgām.
Pievienošanās Indijai un pēcdalība
Pēc Britu impērijas sabrukuma 1947. gadā princely štati bija spiesti izlemt par pievienošanos Indijas Savienībai vai Pakistānai. Patiala valdnieks, sadarbojoties ar citiem reģiona princesēm, nolēma pievienoties Indijas Savienībai. 1948. gadā Patiala, kopā ar vairākiem citiem reģiona štatiem, tika iekļauta jaunizveidotajā Patialas un Austrumpendžabas štatu savienībā (Patiala and East Punjab States Union, PEPSU). Par PEPSU pirmo rajpramukhu (valsts vadītāju) kļuva Patialas pēdējais valdnieks, un karaļnama pārstāvji turpināja iesaistīties gan sabiedriskajā, gan politiskajā dzīvē — daži no tiem pievienojās Indijas Nacionālajai kongresam un darbojās demokrātiskajā politikā.
Vēsturiskā nozīme
- Phulkian dinastija bija nozīmīgs spēks Malvas reģionā un plašākā Pendžabas vēsturē.
- Patiala izcēlās ar kompromisa politiku — spējot saglabāt autonomiju, sadarbojoties gan ar citiem vietējiem spēkiem, gan ar britiem.
- Patialas valdnieku atstātais mantojums turpināja ietekmēt reģiona politiku arī pēc princely štata integrēšanas Indijā, tostarp caur dalību nacionālajā politikā un valdības institūcijās.
Patialas vēsture atspoguļo sarežģītas reģionālās dinamikas — ģimenes un klanu saites, konfliktus starp sikhu misliem, ārējo varu ietekmi un pāreju no feodālas princely pārvaldes uz mūsdienīgu valsts iekārtu Indijas neatkarības periodā.
