Filips Petēns — Višī Francijas vadītājs un nacistu kolaboracionists
Filips Petēns — Višī Francijas vadītājs un nacistu kolaboracionists: no ģenerāļa līdz tiesātam valsts nodevējam. Uzzini par viņa sadarbību ar nacistiem un kara tiesu iznākumu.
Filips Petēns bija Francijas ģenerālis, kurš no 1940. līdz 1944. gadam vadīja Višī Franciju. No 1940. gada līdz 1942. gada beigām Višī Francija bija nacistiskās Vācijas marionešu valsts. Petēns tika prezentēts kā nacionāls glābējs pēc Francijas sakāves 1940. gada pavasarī: viņa autoritāte kā Pirmā pasaules kara varonim tika izmantota, lai legitimētu jaunizveidoto autoritāro režīmu, taču reālā vara bieži piederēja Višī režīma citiem līderiem un Vācijas okupācijas varām. Petēna valdīšana iezīmējās ar konservatīvu, autoritāru politiku, nacionālistisku retoriku un sadarbību ar Vāciju.
Karjera un Višī režīms
Petēns bija slavens Pirmā pasaules kara komandieris — īpaši par lomu Verdūnas cīņā — un 1918. gadā viņam piešķīra maršala titulu. 1940. gada jūlijā viņam tika uzticēta pilnīga izpildvara, un Višī režīms pasludināja jaunu politisko kursu ar devīzi “Travail, famille, patrie” (darbs, ģimene, tēvzeme). Režīms centās atjaunot tradicionālās vērtības un centralizēt varu, ierobežojot demokrātiskās brīvības.
Sadarbība ar Vāciju un antisemitiskā politika
Višī valdība, neraugoties uz daļēju suverenitātes zaudēšanu, aktīvi īstenoja politiku, kas bieži atbilstija Vācijas interesēm. Režīms pieņēma vairāku soļu antisemitiskus likumus — piemēram, īpašus likumus par žīdu statusu un to atstādināšanu no publiskajiem amatiem — un vairākos gadījumos franču policija un administrācija sadarbojās ar Vācijas iestādēm, lai arestētu un deportētu ebrejus uz nāves nometnēm. 1942. gada vasarā notikušais masveida arests Parīzē (Vel’ d’Hiv) ir viens no traģiskākajiem piemēriem, kurā franču iestādes piedalījās ebreju apcietināšanā un nodošanā vācu varai.
Tiesa, sods un pēctecība
Pēc Otrā pasaules kara Petēnu arestēja un pēc tam tiesāja. Pēc kara Petēnu tiesāja un notiesāja par valsts nodevību. Sākotnēji viņam tika piespriests nāvessods, taču, ņemot vērā viņa vecumu un dienestu Pirmajā pasaules karā, sods tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu. Lēmumu par soda nomainīšanu pieņēma tā laika varas iestādes, un Petēnu nosūtīja uz ieslodzījumu Île d’Yeu, kur viņš dzīvoja izolēts līdz nāvei 1951. gadā.
Mantojums un vēsturiskā vērtēšana
Petēna persona Francijas atmiņā ir ļoti pretrunīga. Daļa sabiedrības viņu atceras kā Pirmā pasaules kara varoni, bet lielāka daļa to uzskata par nodevīgu līderi, kurš sadarbojās ar nacistisko Vāciju un bija līdzatbildīgs par režīma represijām un ebreju deportācijām. Vēsturnieki turpina strīdēties par precīzu atbildības sadalījumu starp Višī režīmu un Vāciju, taču kopējā atziņa ir, ka Petēna loma un režīma politika radīja smagas cilvēciskas un morālas sekas Francijai.
Par Filipa Petēna laikmeta notikumiem un viņa rīcību joprojām norit plašas diskusijas, kurās tiek vērtētas gan personiskās izvēles, gan plašāks politisks konteksts — okupācija, spiediens un iekšējā sadarbība ar Vāciju.
Meklēt