Plūmes (Prunus domestica) — apraksts, šķirnes, audzēšana un izmantošana

Plūme ir salds auglis, kas aug uz plūmju koka. Šā koka zinātniskais nosaukums ir Prunus domestica. Kad augļi ir kaltēti, tos sauc par plūmēm. Krāsas "plūmju" nosaukums cēlies no augļiem.

Vispārīgs apraksts

Prunus domestica, jeb Eiropas plūme, parasti ir liels krūms vai neliels koks ar ovālām vai eliptiskām lapām. Pavasarī tas zied ar pievilcīgiem baltiem vai gaiši rozā ziediem, kas nereti piesaista bites un citus apputeksnētājus. Zari bieži ir ar ērkšķiem. Augi var sasniegt dažādus izmērus atkarībā no šķirnes un stādīšanas apstākļiem.

Augļi parasti ir saldi (deserta plūmes) un var būt līdz 8 cm diametrā. Dažas šķirnes ir skābas un biežāk tiek izmantotas pārstrādē — ievārījumos vai kompotos. Katra plūme satur vienu lielu kauliņu (sēklu), kas atrodas augļa centrā.

Krāsa, forma un garša

Plūmju ādas un mīkstuma krāsa var būt ļoti dažāda: tumši purpursarkanā, sarkanīgi purpursarkana, dzeltena, sarkana, zaļa vai pat balta. Plūmju mīkstums parasti ir sulīgs, bieži ar brūnganu nokrāsu, un ādu var ēst. No plūmēm gatavo daudz dažādu produktu — ievārījumus, kompotus, žāvētās plūmes (kaltētus augļus), un no sulas arī vīnu. Plūme ir cieši radniecīga aprikozei.

Šķirnes

Lielākā daļa plūmju, ko ēdam, ir attīstītas no Prunus domestica šķirnēm. Populāras šķirnes un grupas ir, piemēram:

• Greengages — zaļas, saldākas galvenokārt ēšanai svaigas;
• Damsoni — nelielas, bieži skābākas šķirnes, labas žāvēšanai un konservēšanai;
• Victoria — izplatīta universāla šķirne, piemērota svaigai ēšanai un pārstrādei;
• Stanley, Mirabelle, Agen u.c. — katrai šķirnei ir savas īpašības attiecībā uz garšu, krāsu, lielumu un pielietojumu.

Apputeksnēšana un raža

Dažu plūmju šķirnēm nepieciešama krustapputeksnēšana — tātad, lai ziedi apputektos pilnībā un būtu laba raža, netālu vajadzētu augt cita plūmju koka šķirne. Bez piemērotas apputeksnēšanas plūmju koks var nest maz vai vispār nenest augļus. Ziedēšana parasti notiek pavasarī, un raža novākta vasaras beigās vai rudenī, atkarībā no šķirnes.

Audzēšana un kopšana

Plūmju audzēšana ir samērā vienkārša, ja ievēro pamata prasības:

• Vieta: izvēlieties saulainu vietu ar labu gaisa cirkulāciju, lai samazinātu slimību risku.
• Substrāts: plūmes dod priekšroku vidēji bagātīgai, labi drenētai augsnei ar neitrālu vai nedaudz skābu reakciju.
• Stādīšana: stādot pavasarī vai rudenī, ievērojiet ieteikto attālumu starp kokiem (atkarībā no porta — zemvīna vai dūgavas), lai koki varētu labi izaugt un saņemtu pietiekami daudz saules.
• Laistīšana: ja ir sausums, nodrošiniet papildlaistīšanu, īpaši jaunajiem stādiem un ziedēšanas/augļošanas laikā.
• Apgriešana: regulāra veidojoša un sanitārā apgriešana palīdz saglabāt labu vainagu, saulainību un veselību; noņemiet nokaltušos vai pārblīvētos zarus.
• Piebarošana: pavasarī ieteicams dot kompleksos mēslojumus, lai veicinātu veselīgu augšanu un ražu.
• Slimības un kaitēkļi: bieži sastopamas slimības — monilioze (augļu un zaru puve), bakteriālas slimības, kā arī kaitēkļi kā plūmju ogu taupītāji; izvairīšanās no liekas mitruma, laba ventilācija un nepieciešamības gadījumā insekticīdu/fungicīdu lietošana palīdz kontrolēt problēmas.

Ražas novākšana un uzglabāšana

Plūmes novāc, kad tās ir pilnībā attīstītas, bet atkarībā no mērķa (svaigai ēšanai vai transportēšanai) tās var noplūkt nedaudz pirms pilnīgas nogatavināšanas. Svaigas plūmes uzglabā vēsā temperatūrā īsu laiku; ilgākai uzglabāšanai izmanto dzesēšanu, vakuumēšanu vai pārstrādi (žāvēšanu, konservēšanu). Žāvētas plūmes (kaltētās) ir vērtīgs produkts ar garlongu uzglabāšanas laiku.

Pārstrāde un izmantošana

Plūmes izmanto daudzos veidos:

• Svaigas — desertiem, salātiem, uzkodu kārumiem;
• Konservēšana — ievārījumi, marmelādes, kompoti;
• Žāvēšana — kaltētas plūmes (plūmes) ir populāras kā uzkoda vai sastāvdaļa cepumos un ēdienos;
• Dzeramie produkti — sula un no tās iegūstami dzērieni, tostarp vīns un saldā / rūgtenā degvīna tipa dzērieni (piem., slavētā slivovica citviet).

Uzturvērtība un veselība

Plūmes satur vitamīnus (piem., C un K), minerālvielas (kālijs), šķiedrvielas un antioksidantus. Žāvētās plūmes īpaši ir pazīstamas ar labvēlīgo ietekmi uz gremošanu, pateicoties šķiedrvielām un sorbitola saturam. Tomēr, tā kā dažas pārstrādātas plūmes satur pievienotu cukuru, jāseko porciju lielumam.

Secinājums

Plūme (Prunus domestica) ir daudzpusīgs un vērtīgs auglis ar daudzām šķirnēm, kuras atšķiras pēc krāsas, garšas un lietojuma. Pareiza šķirnes izvēle, stādīšana un kopšana nodrošina labu ražu gan svaigai lietošanai, gan pārstrādei. Lai panāktu bagātīgu ražu, daļai šķirņu svarīga ir piemērota apputeksnēšana ar citu plūmju koku.

Jautājumi un atbildes

J: Kā zinātniski sauc plūmju koku?

J: Kādas ir dažas plūmju šķirnes?

J: Cik liela var būt plūme?

Vai visiem plūmju kokiem ir nepieciešams vēl kāds tuvumā augošs augs, lai apaugļotu ziedus?

J: Kādas krāsas ir violetās plūmes?

J: Vai augļu mīkstumam ir kādas īpašas iezīmes?

J: Vai tas ir radniecīgs kādam citam augļu veidam?

Meklēt pēc burta