Populārā zinātne
Ja grāmata vai TV raidījums ir par zinātni un ir veidots tā, lai ikviens to varētu saprast, tad tā ir populārzinātniska grāmata. Tā ir populāra, jo ir domāta visiem iedzīvotājiem, nevis tikai zinātniekiem. Dabas dokumentālās filmas ir populārzinātnes piemērs.
Populārā zinātne nav daiļliteratūra, tāpēc tā nav tas pats, kas zinātniskā fantastika. Populārā zinātne nav tas pats, kas zinātniskā žurnālistika. Zinātniskajā žurnālistikā žurnālisti raksta, lai ziņotu par jaunākajām teorijām un atklājumiem zinātnē, bet populārzinātniskajā žurnālistikā ne vienmēr ir runa par to, kas ir jaunākais.
Daži slaveni cilvēki, kas veido populārzinātnisko literatūru, ir Deivids Atenboro, Aizeks Asimovs, Džeikobs Bronovskis, Artūrs K. Klārks, Mārtins Gardners, Dž.B.S. Haldāns, Stīvens Hokings, Bils Nijs un Karls Sāgans.
Populārzinātne un zinātniskā literatūra
Kad zinātnieki raksta par savu darbu, viņi vispirms publicējas zinātniskos žurnālos, piemēram, Nature un Science. Pēc tam viņi var rakstīt grāmatas. Populārās zinātnes mērķis ir parādīt zinātnisko literatūru tādā veidā, lai to viegli saprastu dažāda veida zinātnieki un cilvēki, kas nav zinātnieki. Kad cilvēki paņem kādu ideju no zinātniskās literatūras un pārveido to populārzinātnē, svarīgas lietas par šo ideju var tikt izlaistas vai pievienotas.
Populārā zinātne ir tilts starp zinātniekiem rakstīto literatūru un populārzinātnisko literatūru, ko izmanto parastie cilvēki. Šī žanra mērķis ir atspoguļot zinātnes metodes un precizitāti, vienlaikus padarot valodu pieejamāku.
Populārajai zinātnei ir savas problēmas. Dažas populārzinātniskās publikācijas veido cilvēki, kuri labi neizprot attiecīgo tēmu. Dažus no tiem veido cilvēki, kuriem ir spēcīga aizspriedumainība. Daļa ir daļēji zinātne un daļēji pseidozinātne. Cilvēkam, kurš nav eksperts, var būt grūti noteikt, kuri populārzinātniskie darbi ir ticami. Arī muzeji, televīzijas programmas un tīmekļa vietnes nodarbojas ar zinātnes popularizēšanu plašākai sabiedrībai. Ne visas no tām ir uzticamas. Senākā iestāde, kas veltīta zinātnes saiknei ar sabiedrību, iespējams, ir Grešamas koledža, kas tika dibināta 1597. gadā Londonā. Tā nebija pilnībā veltīta zinātnei. Londonas Karaliskajai institūcijai (Royal Institution) ir līdzīgi mērķi, un tā ir veltīta zinātnei. Tā tika dibināta 1799. gadā. Abas šīs iestādes vienmēr ir rīkojušas ekspertu lekcijas plašākai sabiedrībai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir populārzinātne?
A: Populārā zinātne ir zinātne, kas ir padarīta vienkārša, lai to varētu saprast ikviens, un tā ir domāta visiem iedzīvotājiem, ne tikai zinātniekiem.
J: Ar ko populārzinātne atšķiras no zinātniskās fantastikas?
A: Populārā zinātne nav daiļliteratūra, bet zinātniskā fantastika ir spekulatīvās daiļliteratūras žanrs, kurā tiek aplūkoti tēlaini un futūristiski jēdzieni.
J: Vai zinātnes žurnālistiku var uzskatīt par populārzinātni?
A: Zinātniskā žurnālistika nav tas pats, kas populārzinātne, jo tā koncentrējas uz jaunāko zinātnisko teoriju un atklājumu atspoguļošanu, savukārt populārzinātne neaprobežojas tikai ar jaunāko informāciju.
J: Kādi ir daži populārzinātnes piemēri?
A: Populārās zinātnes piemērs ir dabas dokumentālās filmas.
J: Kuras ir dažas labi zināmas personības, kas veido populārzinātni?
Atbildes: Dažas slavenas personas, kas nodarbojas ar populārzinātnisko darbu, ir Deivids Atenboro, Aizeks Asimovs, Džeikobs Bronovskis, Artūrs K. Klārks, Mārtins Gardners, Dž.B.S. Haldāns, Stīvens Hokings, Bils Nijs un Karls Sāgans.
J: Kāpēc populārzinātne ir svarīga?
A: Populārā zinātne ir svarīga, jo tā var palīdzēt uzlabot sabiedrības izpratni par zinātni un zinātniskiem jēdzieniem.
J: Ar ko populārzinātne atšķiras no zinātniekiem domātās zinātnes?
A: Populārā zinātne ir veidota tā, lai tā būtu saprotama plašai sabiedrībai, un tā nav paredzēta zinātniekiem, savukārt zinātniskie raksti ir ļoti tehniski un tiek rakstīti citiem attiecīgās jomas zinātniekiem.
