Prosimieši — definīcija, sugas (lemuri, loriži, tarsieri) un taksonomija
Prosimieši (lat. Prosimii) ir vēsturisks primātu grupējums, kas ietver vairākas „primitīvākas” primātu līnijas. Šajā kategorijā tradicionāli iekļauj strepsirrhīnus — piemēram, strepsirrhīni (tajā skaitā lemuri, loriži un izmirušās adapiformas) — kā arī haplorhīnu grupā pēkšņi izceltos haplorhīni tarsierus un to izmirušos radiniekus, piemēram, omomiformas. Prosimieši raksturojami ar vairākām anatomiskām un uzvedības īpašībām, kuras tiek uzskatītas par pleziomorfām (senču) iezīmēm salīdzinājumā ar antropoīdiem.
Taksonomija un klasifikācija
Prosimiešu grupējums ir vēsturisks un mūsdienu taksonomijā tiek uzskatīts par parafītisku — tas nozīmē, ka tajā nav iekļauti visi konkrētas priekšteča pēcnācēji. Molekulārie un fosilie dati rāda, ka tarsieri ir tuvāk saistīti ar antropoīdiem nekā ar strepsirrhiniem, tātad tarsieriem ir kopīgs,priekšnācējs ar antropoīdiem pirms kopīga priekšteča ar strepsirrhiniem. Līdz ar to mūsdienu sistemātikā termins “prosimieši” nav oficiāls klads, taču to joprojām lieto salīdzināšanai un izskaidrojumiem populārzinātniskā kontekstā.
Galvenās morfoloģiskās un uzvedības iezīmes
- Daudzas prosimiešu grupas uztur ciešāku saikni ar ožu: strepsirrhīniem raksturīgs rhinarium (mitra, jutīga deguna zona) un labi attīstīts ožas sajūtas aparāts.
- Strepsirrhīniem bieži ir zobu ķemme (toothcomb) — priekšējo apakšžokļa zobu komplekss, kas kalpo kopšanai un ēšanas palīdzībai.
- Daudzi prosimieši ir naktsdzīvnieki, tiem raksturīgas lielas acis un attīstīts redzes nervs, kas palīdz labāk redzēt vāji apgaismotā vidē.
- Ķermeņa izmērs un uzvedība ir dažāda: no ļoti maziem (tarsieri) līdz vidēja lieluma sugu grupām (daži lemuri).
- Dažām grupām ir specializētas pārvietošanās formas, piemēram, vertical clinging and leaping (vertikālā noturēšanās un lēkšana), kas raksturīga tarsieriem un dažiem lemuriem.
Sugas un svarīgākās grupas
Prosimiešu terminu bieži izmanto, lai aprakstītu šādas dzīvojošas un izmirušas grupas:
- Lemuri — galvenokārt Madagaskarā sastopama grupa. Lemuriem ir liela sugu daudzveidība gan izmēros, gan uzvedībā; daudzi ir naktsdzīvnieki, citi aktīvi dienā. Lemuri endēmiski izplatīti Madagaskarā un uz dažām piekrastes salām.
- Loriži (kodols: lorises, pirmazīļi, galagos) — sastopami Āfrikā un Āzijā; daudzi lorisi ir naktsdzīvnieki, lēnāk pārvietojas un barojas ar insektiem, augļiem un savdabīgiem savienojumiem.
- Tarsieri — mazi, naktsaktīvi vai saullēkta/saulrieta aktīvisti, ar ļoti lielām acīm, spēcīgām pēdām lēcienu veikšanai un bez rhinarium (tātad tuvāki haplorhīniem).
- Adapiformas un omomiformas — izmirušas eocēna grupas, kuras sniedz svarīgus datus par primātu agrīno evolūciju un attiecībām starp strepsirrhini un haplorhini klāstiem.
Izplatība un biotopi
Madagaskara ir labi zināma kā lemuru dzimtene — lemuri ir gandrīz pilnīgi endēmiski šai salai. Strepsirrhini (loriži, galagos) ir plaši sastopami arī Āfrikā un Āzijā, savukārt tarsieri dzīvo Dienvidaustrumāzijas reģionā. Prosimieši apdzīvo dažādus biotopus: tropu un mērens mežus, krūmājus un dažkārt cilvēka radītas ainavas, taču lielākā daļa sugu ir atkarīgas no meža vidi.
Uzturs un uzvedība
Daudzu prosimiešu barības spektrs ietver insektus, nelielus bezmugurkaulniekus, augļus, sulu un dažkārt mazas mugurkaulniekus. Uzvedībā bieži sastopami sarežģīti sociālie režīmi — no vientuļnieciskiem līdz grupveida dzīvesveidiem. Galu galā, tarsieri ir vairāk specializējušies insektīvori, kamēr lemuri var būt gan herbivori, gan omnivori.
Evolūcija un taksonomiskas pretrunas
Iespēja klasificēt prosimiešus kā vienotu grupu izzuda pēc ģenētisko pētījumu attīstības, kas parādīja, ka tarsieri ir ciešāk saistīti ar antropoīdiem nekā ar strepsirrhiniem. Tā rezultātā mūsdienu taksonomijā primātus visbiežāk dala uz diviem lieliem grupējumiem: Strepsirrhini (strepsirrhīni) un Haplorhini (haplorhīni), kur Haplorhini ietver gan tarsierus, gan antropoīdus.
Saglabāšana un draudi
Daudzas prosimiešu sugas ir apdraudētas vai kritiski apdraudētas. Galvenie draudi ietver mežu izciršanu, biotopu fragmentāciju, medības un invazīvās sugas (īpaši Madagaskarā). Saglabāšanas pasākumi ietver biotopu aizsardzību, sugu monitoringu, izglītību vietējām kopienām un starptautisku sadarbību sugu aizsardzībai.
Secinājums
Termins "prosimieši" ir noderīgs vēsturiskā un salīdzināšanas kontekstā, lai aprakstītu primātu grupas ar senākām anatomiskām iezīmēm, taču mūsdienu filogenētiskie pierādījumi to neuztver kā monolītisku, oficiālu taksonu. Lai saprastu primātu evolūciju, ir svarīgi ņemt vērā gan fosilos ierakstus (adapiformas, omomiformas), gan molekulāros datus, kas atklāj sarežģītākas attiecības starp strepsirrhiniem, tarsieriem un antropoīdiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir prozimisms?
A.: Prozimi ir pirmatnējo dzīvnieku grupa, kurā ietilpst visi dzīvie un izmirušie strepsirrindi, kā arī haplorhīni tarsēri un to izmirušie radinieki - omomiformas.
J: Kādas ir prozimīdu fiziskās īpašības salīdzinājumā ar simiānu fiziskajām īpašībām?
A: Prozimīdiem ir "primitīvākas" (senču vai pleziomorfas) īpašības nekā pērtiķiem (pērtiķiem, pērtiķiem un cilvēkiem).
J: Vai prozimiāņi ir klods vai parafilētiska grupa?
Atbilde: Prozimi ir parafilētiska grupa, nevis klods (grupa, kurā ietilpst priekšteči un visi to pēcnācēji).
J: Ar kuriem primātiem tarsieriem ir kopīgs nesenākais priekštečs?
A: Tarsieriem ir senāks kopīgs priekštečs ar visiem primātiem nekā ar strepsirrhīniem.
J: Vai taksonomijā "prozimijs" joprojām ir oficiāls termins?
A.: Nē, termins "prozimijs" taksonomijā vairs nav oficiāls termins.
J: Vai prozimiāni ir sastopami tikai Madagaskarā?
A: Nē, prozimīdi ir vienīgie primāti, kuru dzimtene ir Madagaskara, taču tie sastopami arī visā Āfrikā un Āzijā.
J: Kādam nolūkam joprojām tiek lietots termins "prozimijs"?
A: Terminu "prozimieši" joprojām lieto, lai salīdzinātu viņu uzvedību ar citu primātu uzvedību.
