Bolzano-Bozenas province (Südtirol/Alto Adige) — autonoma Itālijas province

Bolzano–Bozenas province (itāļu valodā: Provincia autonoma di Bolzano - Alto Adige; vāciski: Autonome Provinz Bozen - Südtirol; ladin: Provinzia autonoma de Bulsan) ir autonoma province Itālijas ziemeļos. Vēsturiski reģions plaši tiek dēvēts arī par Alto Adige (itāļu valodā) vai Südtirol (vācu valodā). Galvaspilsēta ir Bolzano (vācu val.: Bozen).

Īss pārskats

• Valsts statuss: autonoma provincia ar īpašu statusu un plašām kompetencēm izglītības, kultūras, valodu un vietējas pašvaldības jomā.
• Ģeogrāfija: teritorija kalnaina, pārsvarā Alpos un Dolomītos; tajā iekļautas daudzas ielejas, ieleju pilsētiņas un tūrisma centri.
• Administrācija: sastāv no vairākām pašvaldībām (komuni), kuras darbību nosaka gan provincē, gan Itālijas likumi un īpašais statūts.
• Valodas: oficiālās valodas ir itāļu un vācu; ladinu valoda ir atzīta un aizsargāta vietēji dažās ielejās.
• Iedzīvotāji: iedzīvotāju sastāvs ir daudzvalodīgs — dominē vācu valodas runātāji, būtiska itāļu kopiena un mazāka ladinu kopiena.

Vēsture īsumā

Reģions vēsturiski bija daļa no Tirolas (Habsburgu monarhijas). Pēc Pirmā pasaules kara tas tika pievienots Itālijai (1919). Padziļināta itālinizācija notika starpkaru periodā un Otrā pasaules kara laikā. Pēc Otrā pasaules kara Gruber–De Gasperi līgums (1946) un 1948. gada autonomijas statūts nodrošināja valodu un kultūras tiesību aizsardzību. 1970.—1990. gados autoregulācija un sarunas starp centriem un reģionu noveda pie plašākas varas deleģēšanas provincēm.

Valodas un pašvaldību politika

Provincia īsteno faktisku bilingvismu — oficiālas valodas ir itāļu un vācu, bet ladinu valoda tiek oficiāli atzīta vietās, kur tā tiek runāta. Valsts pārvaldes, izglītības sistēma, tiesas un vietējie vairogi nodrošina aizsardzību minoritātēm: skolas bieži darbojas atsevišķās vācu vai itāļu mācību sistēmās, administratīvie ieraksti un ceļa zīmes ir divvalodīgas, un daļa pašvaldību ir arī trivalodīgas (itāļu/vācu/ladinu).

Ekonomika un transports

• Galvenie ekonomikas virzieni: tūrisms (ziemas slēpošana, vasaras pārgājieni), lauksaimniecība (ābolu audzēšana, vīndaris), vieglā rūpniecība un pakalpojumi.
• Enerģija: hidroenerģija un mazas lokālas rūpnīcas nodrošina nozīmīgu daļu reģiona enerģijas ražošanas.
• Svarīgākie transporta ceļi: Brenner / Brennero (Brenner Pass) ir galvenais savienojums starp Itāliju un Austriju, caur kuru kursē gan dzelzceļš, gan autoceļš (A22); tālāka infrastruktūra tiek attīstīta, piemēram, ar jaunajiem tuneļiem, lai uzlabotu kravu un pasažieru plūsmu.

Tūrisms un dabas mantojums

Provincia ir populārs tūrisma galamērķis gan ziemā (slēpošanas kūrorti kā Plan de Corones / Kronplatz, Val Gardena / Gröden u.c.), gan vasarā pastaigām un alpīnismam Dolomītu reģionā, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Reģionā ir arī termālie kūrorti (piem., Merano / Meran) un bagāta kulinārā kultūra, kas apvieno alpu un itāļu ietekmes.

Sociālā dzīve un kultūra

Kultūra ir daudzvalodīga un mijiedarbīga — te sastopamas vācu-alpu tradīcijas, itāļu pilsētas dzīve un ladinu folklora. Vietējās svētku tradīcijas, rokdarbi un gastronomija ir svarīga provinces identitātes daļa.

Piezīme: šeit minētie apraksti dod vispārēju pārskatu par Bolzano–Bozenas provinci. Precīzi statistikas dati (platība, iedzīvotāju skaits un procentuālais sadalījums pēc valodas) mainās, tāpēc, ja nepieciešami skaitļi, ieteicams skatīt jaunākos oficiālos avotus.

Dati

Tā ir viena no divām "autonomajām" Itālijas provincēm, kurā ir divas oficiālās valodas - itāļu un vācu. Dažās Bolcāno provinces daļās tiek runāts arī trešajā valodā - ladīniešu valodā, kas ir arī oficiālā valoda.

Bolcāno province robežojas ar Grāvbundeni un Lombardiju rietumos, Tiroli un Zalcburgu ziemeļos, Trentīno un Veneto dienvidos. Tās galvaspilsēta ir Bolcāno.

Vēsturiski provincē jau kopš romiešu laikiem dzīvoja neolati, bet pēc mūsu ēras 1000. gada šeit sāka dzīvot vācu kolonisti.

Laikā no renesanses līdz 19. gadsimtam visa teritorija piedzīvoja lielu vāciskumu. Gadsimtos pirms Napoleona tikai Dolomītu apgabals tagadējās Dienvidtiroles teritorijas rietumu daļā (īpaši Venostas ieleja pie Merano) palika neolatīnisks.

Fašisma laikā ģermanizācijas process tika apturēts, un daudzi itāļi pārcēlās uz dzīvi Alto Adidžē, galvenokārt Bolcāno un Merāno.

Patiesībā aptuveni trīs ceturtdaļas Dienvidtiroles iedzīvotāju runā vācu valodā kā dzimtajā valodā un itāļu valodā kā otrajā valodā, aptuveni viena ceturtā daļa runā itāļu valodā kā dzimtajā valodā, bet mazāk nekā 4 procenti - ladinieku valodā.

Galvaspilsēta Bolcāno ir galvenā pilsēta, kurā dzīvo lielākā daļa Itālijas iedzīvotāju. Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem 73,80 % pilsētas iedzīvotāju dzimtā valoda ir itāļu, 25,52 % - vācu un 0,68 % - ladinieku valoda.

Šī province ir viena no bagātākajām Itālijas Republikas provincēm pēc "ienākumiem uz vienu iedzīvotāju".

Faktiskā "Provincia di Bolzano" (vai Alto Adige)


Itālijas Uzvaras piemineklis Bolcāno

Meklēt pēc burta