Puffinus — jūras putnu ģints (Procellariiformes): apraksts un sugas
Pārskats par Puffinus — Procellariiformes jūras putnu ģints: apraksts, ~20 sugas, izskats, uzvedība, migrācija un biotopi. Uzzini par šo fascinējošo petreļu grupu.
Puffinus ir jūras putnu ģints Procellariiformes kārtā. Tā ietilpst Procellariidae (šļūkuru un petreļu) dzimtas putnos un parasti aprakstīta kā apmēram 20 mazu līdz vidēja lieluma šļūkuru (shearwaters) ģints. Blakus tai plašākā Procellariidae grupā izšķir arī citas tuvas ģintis, piemēram, Calonectris (trīs lielākas šļūkuru sugas) un Procellaria, kurā ietilpst vairāki lielāki petreļu veidi. Lai gan angļu nosaukums un ģints nosaukums atgādina pūkpīles, tās pieder pilnīgi citai putnu grupai (Alcidae) un nav radniecīgas Puffinus sugu šļūkuriem; ģints nosaukums arī daļēji cēlies no angļu vārda "puffin" — skat. aizguvums, — taču šie termini mūsdienās apzīmē dažādas putnu grupas.
Izskats un bioloģija
Puffinus sugas parasti ir melnbaltas līdz brūnganas; daudzām ir ierasts "slīdēšanas" lidojuma stils — gar ūdens virsmu viļņojot spārnus. Tām ir hidrodinamiskas ķermeņa formas, īsi, spēcīgi spārni un gara spārnu vēziena spēja, kas ļauj kūpināt garas distances virs atklāta okeāna. Barība galvenokārt sastāv no zivīm, anšoviem, maziem kalmāriem un citiem jūras bezmugurkaulniekiem.
Izplatība un dzīvesveids
Puffinus sugas ir galvenokārt pelagiskas — dzīvo atklātā jūrā, pārošanās sezonā atgriežas uz salām vai piekrastes klintīm, kur ligzdo alās vai bedrēs. Daudzas sugas veic garas migrācijas, dažas šķērso puslodes, lai ziemotu citās okeāna daļās. Ligzdošanas vietas ir jutīgas pret svešiem plēsējiem (piem., žurkām, kaķiem), tādēļ aizsardzība un svešo invazīvo sugu izskaušana ir svarīga daudzām populācijām.
Taksonomija un sugas
Taksonomija Puffinus ģintij ir bijusi mainīga: pēdējās desmitgadēs daudzas lielākas šļūkuru sugas tika pārvietotas uz atsevišķu ģinti Ardenna, un Puffinus tagad galvenokārt iekļauj mazākas sugas. Tipiski pārstāvji ir, piemēram, Puffinus puffinus (Manx shearwater), Puffinus assimilis (little shearwater — sugu komplekss) un Puffinus lherminieri (Audubon's shearwater). Kopējais sugu skaits ģintī tiek minēts apmēram 18–22, atkarībā no taksonomiskās interpretācijas un jaunākajiem pētījumiem.
Ligzdošana, barošanās un draudi
- Ligzdošana: daudzās sugās ligzdošanu veic alās vai bedrēs piekrastes salās; dažas izmanto arī klintis vai veido kolōnijas.
- Barošanās: barojas galvenokārt dienas un nakts laikā, izmantojot virspusējo slīdēšanu, nirt un ķert koša barību ūdenī.
- Draudi: galvenie draudi — ieskaitot komerciālo zveju (sasegšana pie zvejas rīkles), naftas piesārņojumu, klimata pārmaiņas, un invazīvās sugas ligzdošanas teritorijās. Dažas sugas ir starptautiski aizsargātas un to populācijas ir kritiskas vai apdraudētas.
Aizsardzība un pētījumi
Jo īpaši salas, kur ligzdo Puffinus sugas, tiek aizsargātas, atjaunojot dabīgo vidi un iznīcinot invazīvos grauzējus. Monitorings, radio- un satelīta izsekošana palīdz izprast migrācijas ceļus un nozīmīgākos barošanās apgabalus. Tāpat svarīga ir zvejas prakses uzlabošana, lai samazinātu nesankcionētās ķeršanas gadījumus un dzīvotņu degradāciju.
Ja nepieciešama detalizētāka informācija par konkrētām Puffinus sugām (taksonomija, izplatība, starptautiskā aizsardzības statusa rādītāji), varu sagatavot papildu aprakstus par katru sugu vai norādīt svarīgākos literatūras avotus.
Taksonomija
Puffinus ģints
- (apakš)Puffinus ģints ("Puffinus" grupa) - mazākas sugas, cieši saistītas ar Calonectris.
- Ziemassvētku dzenis, Puffinus nativitatis
- Galapagu brazīlādze, Puffinus subalaris
- Lidojošais pīlādzis, Puffinus gavia
- Hūtona pūkdelfīni, Puffinus huttoni
- Skārletta pūkpīle, Puffinus spelaeus (aizvēsturisks)
- Jelkouāna brazīlzirgs, Puffinus yelkouan
- Baleāru brazīlādze, Puffinus mauretanicus
- Menorkas pūkdelfīns, Puffinus sp. (aizvēsturisks) - iespējams, izmirusi saglabājušās sugas populācija; provizoriski iekļauts šajā grupā.
- Kāpu pīlādzis jeb Hole's Shearwater, Puffinus holeae (aizvēsturisks)
- Lavas šļūce jeb Olsona šļūce, Puffinus olsoni (aizvēsturisks) - provizoriski iekļauts šajā grupā
- Mazā pīlādzīte, Puffinus assimilis
- Brjana pīlādzis, Puffinus bryani
- Heinroth's Shearwater, Puffinus heinrothi
- Audubona pīlādzis, Puffinus lherminieri
- Persijas ūdeles, Puffinus (lherminieri) persicus
- Tropu šļūce jeb Bailona šļūce, Puffinus (lherminieri) bailloni
- Bānermanna pūkdelfīns, Puffinus (lherminieri) bannermani (Puffinus (lherminieri) bannermani)
- Barolo brazīlzirgs, Puffinus baroli
- Boida brazīlādze, Puffinus boydi
- Manksu pūkpīle, Puffinus puffinus
- Melnspuru dzelkņu dzelkņu dzelkņu pīle, Puffinus opisthomelas
- Taunsendas pūksteļlīdakas, Puffinus auricularis
- Ņūseļsarkanā pūkpīle, Puffinus newelli
- Rapas gārnis, Puffinus (newelli) myrtae
- Bermudu brazīlzirgs, Puffinus parvus (izmiris) - provizoriski iekļauts šajā grupā
- (apakš)ģints Ardenna (Neonectris grupa) - lielākas sugas, atsevišķa līnija.
- Sārtspārnspārngalvītis, Puffinus creatopus
- Miesspārnis, Puffinus carneipes (Puffinus carneipes)
- Lielais dzelkņu gārnis, Puffinus gravis
- Pūkainais pūkpīlis (Jaunzēlande), Puffinus griseus (Jaunzēlande), Puffinus griseus
- Īsspuru ūdeles jeb "aitu putni" (Dienvidaustrālija), Puffinus tenuirostris (Puffinus tenuirostris)
- Klinšu pūkpīle jeb "aitu putns" (Austrālijas ziemeļu un rietumu daļā), Puffinus pacificus (Puffinus pacificus)
- Bullera pūkdelfīni, Puffinus bulleri
Īsspuru pīļu pīle, kas lido
Meklēt