Randomizēts kontrolēts pētījums
Nejaušināts kontrolēts pētījums ir īpaša zinātniskā eksperimenta veikšanas metode, kas var samazināt dažus neobjektivitātes avotus. To bieži izmanto, lai pārbaudītu, vai zāles ir efektīvas pret kādu simptomu kopumu. Veicot izmēģinājumu, dalībnieki tiek nejauši sadalīti dažādās grupās. Katrai grupai tiek piemērota atšķirīga attieksme, un beigās rezultāti tiek salīdzināti. Bieži sastopams gadījums, kad viena grupa saņem placebo zāles, bet otra - īstās zāles. Izmēģinājumu sauc par aklo, ja dalībnieki vai tie, kas dod zāles, nezina, kurā grupā atrodas pacients.
Vēsture
Kontrolēti pētījumi un izmēģinājumi ir veikti jau ilgu laiku. Džeimss Linds 1753. gadā publicēja pētījumu, kurā parādīja, ka skorbutu var ārstēt ar diētu, kurā ir daudz citronu un apelsīnu. Vīnes ungāru ārsts Ignazs Semmelveiss izveidoja terminu "sistemātiski kontrolēta novērošana". Mūsdienās Semmelveis ir pazīstams ar to, ka viņš sasaistīja bērnu gultu drudža izplatību ar nepietiekamu higiēnu slimnīcās. 19. gadsimta beigās atklājās pirmā problēma, kas radās, ja cilvēki netika nejauši iedalīti testa grupās. Austins Bredfords Hils (Austin Bradford Hill) 20. gadsimta 40. gados izveidoja terminu "nejaušināts kontrolēts pētījums". Viņš veica pētījumu par tuberkulozes ārstēšanu ar streptomicīnu (antibiotiku) pagājušā gadsimta 40. gados. Šis pētījums tiek uzskatīts par pirmo izlases veida kontrolēto pētījumu.
