Rožu dārzs (rozārijs) — vēsture, šķirnes un audzēšana
Rožu dārzs (rozārijs): uzzini rožu vēsturi, populārākās šķirnes un praktiskus audzēšanas padomus — iedvesmojošs ceļvedis ikvienam dārzniekam.
Rožu dārzs jeb rozārijs ir dārzs vai parks, kas bieži vien ir publiski pieejams un kurā tiek audzētas rozes. Dažiem rožu dārziem ir tikai dekoratīvs nolūks, bet vairums no tiem tiek izmantoti, lai demonstrētu un audzētu dažādu veidu rozes.
Pirmo zināmo rožu dārzu Malmāzonā iestādīja Francijas imperatore Žozefīne de Beauharnais. Kad viņa 1814. gadā nomira, dārzā bija aptuveni 250 dārza rožu šķirnes. Vēl viens vecs rožu dārzs ir Rosenhöhe parks Darmštatē, Vācijā, ko 1810. gadā izveidoja Bādenes princese Vilhelmīne.
Rožu audzēšana komerciāliem mērķiem sākās 19. gadsimtā. Nozīmīgākie rožu dārzi, kas tika izveidoti komerciālai rožu audzēšanai, bija:
- Eiropas rožu stādi un selekcijas centri — daudzās Eiropas valstu stādījumos attīstīja jaunas šķirnes un veicināja komerciālu audzēšanu.
- Francijas selekcijas namos (piem., slavenās franču rožu selekcijas), kas izplatīja jaunās šķirnes starptautiski.
- Vācijas un Lielbritānijas rožu selekcijas, kas specializējās gan dekoratīvām, gan industriālām šķirnēm.
- ASV rožu stādi un tirgotāji, kuri 20. gadsimtā kopa un reklamēja rožu šķirnes plašākam tirgum.
Rožu šķirnes — galvenās grupas
- Botāniskās (sugu) rozes — dabiskās sugas, no kurām radās kultivētās šķirnes (piem., Rosa rugosa, Rosa gallica).
- Senās (heritage) rozes — gallikas, damaskas, centifolias u. c., vērtīgas aromāta un vēsturiskā rakstura dēļ.
- Ķīniešu un tējas rozes — devušas pamatu modernaijām šķirnēm, īpaši krāsas un atkārtotas ziedēšanas īpašību dēļ.
- Hibrīdās tējas (Hybrid Tea) — populāras kā grieztie ziedi, ar lieliem, vienas ziedkopas ziediem.
- Floribundas un polyanthas — ar ziedu kopām, kas skaisti izskatās grupā stādītas.
- Climbers (augošās) un pergolu rozes — piemērotas atbalstiem, arkām un sienām.
- Krūmrozes un zemsedzes rozes — izmantojamas puķu dobēs, aizkariem un apgriezumiem zemu kopjamos stādījumos.
Rožu audzēšana un kopšana
- Atrašanās vieta: rožu stādījumiem nepieciešama pilna saule (vismaz 6 stundas dienā) un labi drenēta augsne.
- Augsne: dziļa, humusa bagāta, ar pH ap 6–7. Ja augsne ir smaga (māla), ieteicams pievienot kompostu un smiltis.
- Stādīšana: stādiet rudenī vai pavasarī; ievērojiet ieteicamo attālumu atkarībā no šķirnes (krūmrozes plašāk, teju 1 m; floribundas — 60–80 cm).
- Laistīšana: regulāra, dziļa laistīšana sausā periodā; izvairieties no ūdens uz ziediem un lapām, lai mazinātu slimību izplatīšanos.
- Mēslojums: regulāra mēslošana pavasarī un vasarā ar speciālu rožu mēslojumu vai organisku kompostu; pēdējo barošanas reizi veic mēreni, lai rozes sagatavotos ziemai.
- Mulčēšana: uztur mitrumu, nomāc nezāles un aizsargā saknes ziemā.
- Atzarošana: pavasarī (kad jaunie dzinumi sāk parādīties) saudzīgi atjaunojiet formu, izgrieziet novājinātos vai sasvežojušos dzinumus; vasaras formējoša atzarošana pēc pirmās ziedēšanas veicina atkārtotu ziedēšanu.
- Ziemas aizsardzība: aukstākos reģionos bagātīgs mulčs ap stumbriem un, ja nepieciešams, ietiniet rāmi vai aizsargājiet ar egļu zariem vai īpašiem vākšanas materiāliem.
Slimības un kaitēkļi
- Melnais plankums (black spot) — sēnīšu slimība, ko mazina laba vēdināšana, sausas lapas un mēslojuma regulēšana; nepieciešama fungicīdu lietošana smagākos gadījumos.
- Balta pelēkplankumainība (powdery mildew) — sēnīte, kas uzbrūk jaunajiem dzinumiem; profilakse — saule, pareiza laistīšana, atstarpes starp krūmiem.
- Blaktis un tripsi — mazi kukaiņi, kurus var kontrolēt ar insekticīdiem vai integrētās kaitēkļu kontroles metodēm.
- Rožu kāpuri un laputu invāzijas — regulāra pārbaude un, ja vajadzīgs, ātra rīcība ar piemērotiem līdzekļiem.
Reproducēšana un selekcija
- Sasprindzināšana un spraudeņi: vienkāršas metodes mājas apstākļos — zaru spraudeņi vai spraudeņi zem lapu mezgla.
- Ceplošana un veidošana: profesionāla pavairošana, lai saglabātu šķirnes īpašības (cukurdobes, potēšana uz vilkāķa vai rudzupuķes saknēm).
- Sēklas: netiešā pavairošana, jo sēklas rezultātā iegūtie pēcnācēji var atšķirties no mātesauga.
Dizaina principi rožu dārzam
- Formālie rozāriji: ģeometriskas dobēs, alejas, simetrija un atdalītas šķirņu joslas demonstrācijām.
- Brīvi rakstīti stādījumi: krūmrozes un teritorijas apsaimniekošana, kombinācijas ar pavadaugiem — lavandu, santolīnu, nepietām u. c.
- Aušanas un pergolu risinājumi: izmantojiet kāpjošās šķirnes sienu, pergolu un arkāžu apklāšanai.
- Krāsu un smaržas plānošana: grupējiet šķirnes pēc ziedu krāsas un aromāta, lai radītu iespaidīgu vizuālo un sensoru pieredzi.
Sezonas kalendārs — ko darīt pa mēnešiem
- Pavasaris: atzarošana, augsnes uzlabošana, pirmā mēslošana un stādīšana.
- Vasara: regulāra laistīšana, vēl viena mēslošana, kaitēkļu un slimību kontrole, novākt novecojušos ziedus (deadheading) lai veicinātu atkārtotu ziedēšanu.
- Rudens: pēdējā mēslošana (ar slāpekļa saturu samazinātu), sakņu zona mulčēta, sagatavošanās ziemai.
- Ziemas: ziemas aizsardzība aukstākajos reģionos, minimāla darbība — nodrošināt, lai stādi nebūtu pārmērīgi mitri vai brīvi pakļauti sala bojājumiem.
Rožu kolekcionēšana, saglabāšana un kultūras mantojums
Rozāriji bieži vien pilda arī izglītojošu un saglabāšanas funkciju — tie uztur senas un reto šķirņu kolekcijas, veic šķirņu izmēģinājumus un apmeklētājiem sniedz informāciju par rožu audzēšanu un vēsturi. Starptautiskās rožu kolekcijas un rožu muzeji palīdz saglabāt ģenētisko daudzveidību un kultūras mantojumu.
Padomi Latvijas klimatam
- Latvijas ziemas var būt bargas — izvēlieties izturīgas šķirnes (piem., Rosa rugosa un citas aukstumizturīgas krūmrozes) un nodrošiniet pietiekamu mulčēšanu un, ja nepieciešams, stumbrus aizsargājiet pret sala plūdiem.
- Izvēlieties vietu, kas pasargāta no aukstiem vējiem, bet netraucē gaisa cirkulācijai.
- Vasarā, pēc ilgstoša sausuma, dodiet bagātīgāku laistīšanu — it īpaši jaunajiem stādiem.
Rožu dārzi ir gan estētiska vērtība, gan dzīva bioloģiskā kolekcija. Ar rūpīgu plānošanu, pareizu kopšanu un uzmanīgu izvēli šie dārzi spēj priecēt ar ziediem, smaržām un vēsturiskiem stāstiem daudzus gadus.

Roseraie du Val-de-Marne in L'Haÿ-les-Roses, Francija
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir rozārijs?
A: Rozārijs ir dārzs vai parks, kurā audzē rozes un kas var būt pieejams sabiedrībai.
J: Kāds ir vairuma rožu dārzu mērķis?
A: Lielākā daļa rožu dārzu tiek izmantoti, lai parādītu un audzētu dažādus rožu veidus.
J: Kas iestādīja pirmo zināmo rožu dārzu un kur tas tika iestādīts?
A: Pirmo zināmo rožu dārzu Malmaisonā iestādīja Francijas ķeizariene Žozefīne de Beauharnais.
Jautājums: Cik daudz dārza rožu veidu bija Francijas imperatores Žozefīnes de Beauharnais dārzā, kad viņa nomira?
A: Francijas imperatores Žozefīnes de Beauharnais dārzā, kad viņa nomira, bija aptuveni 250 dārza rožu šķirnes.
J: Kuru veco rožu dārzu 1810. gadā izveidoja Bādenes princese Vilhelmīne?
A: Rosenhöhe parku Darmštatē, Vācijā, 1810. gadā izveidoja Bādenes princese Vilhelmīne.
Jautājums: Kad sāka komerciāli audzēt rozes?
A: Rožu komerciālā audzēšana sākās 19. gadsimtā.
J: Kādi nozīmīgi rožu dārzi tika izveidoti komerciālai rožu audzēšanai?
A: Tekstā nav minēti nozīmīgi rožu dārzi, kas izveidoti komerciālai rožu audzēšanai.
Meklēt