Sag DEG — Strēlnieka pundurgalaktika: neliela Piena Ceļa satelītgalaktika

Sag DEG (Strēlnieka pundurgalaktika) — neliela cilpas formas Piena Ceļa satelītgalaktika (~10 000 gg, 70 000 gg attālumā), kas polāri šķērso mūsu galaktiku.

Sag DEG ir neliela Piena Ceļa galaktika, kas izteikti izstiepusies un daļēji aprakstīta kā cilpas vai loku veidojums ap mūsu galaktiku. To parasti sauc arī par Strēlnieka punduri eliptiskā galaktika vai Strēlnieka punduris sfēriskā galaktika (biežāk angliski — Sagittarius Dwarf Spheroidal Galaxy, Sgr dSph). Tā ir viena no tuvākajām Piena Ceļa pavadošajām zvaigžņu sistēmām un pēdējo desmitgažu laikā piesaistījusi lielu interesi, jo aktīvi mijiedarbojas ar mūsu galaktiku.

Atklāšana un orbīta

Sag DEG galvenā zvaigžņu kopa tika atklāta 1994. gadā (atklājēji: Rodrigo Ibata, Gary Gilmore un Mike Irwin), izmantojot plaša apjoma debess aptaujas datus. Galaktika pārvietojas pa polāro orbītu — tas nozīmē, ka tās ceļš iet caur galaktikas plaknei, un tās orbīta ir salīdzinoši stāva pret Piena Ceļa diska plakni. Sag DEG centrālā daļa atrodas aptuveni 70 000 gaismas gadu attālumā no Zemes, un daļa tās orbitālā ceļa iet ap 50 000 gaismas gadu attālumā no Piena Ceļa kodola. Pārvietojoties pa šo ceļu, Sag DEG pagātnē vairākas reizes ir šķērsojusi Piena Ceļa plakni, kas ir izraisījis spēcīgu gravitacionālu triecienu un pakāpenisku galaktikas izjaukšanos.

Struktūra, zvaigžņu saturs un kopas

Sag DEG diametrs tiek lēsts aptuveni 10 000 gaismas gadu, un to veido vairāki atsevišķi komponenti un lodveida kopas. Galaktika satur gan vecas, metāli nabadzīgas zvaigznes, gan arī jaunākas, metāli bagātākas populācijas — tas liecina par vairākkārtēju zvaigžņu veidošanos ilgā laika periodā pirms tās sākotnējās izjaukšanās. Piena Ceļa gravitācijas ietekmē Sag DEG tiek pakāpeniski plēsta, un veidojas garas zvaigžņu straumes (Sagittarius Stream), kas aptin Piena Ceļu vairākos loka riņķos un piegādā zvaigznes Piena Ceļa halō.

Nozīmīgākās lodveida kopas, kas saistītas ar Sag DEG, ir:

• M54 (NGC 6715) — liela lodveida kopa, kas atrodas Sag DEG centrālajā reģionā un par kuru ir diskusijas, vai tā varētu būt galaktikas kodols;
• Terzan 7 — salīdzinoši metāli bagātāka kopu, kas satur salīdzinoši jaunākas zvaigznes;
• Terzan 8 — vecāka un metāli nabadzīgāka kopa;
• Arp 2 — vēl viena no Sag DEG pievienotajām lodveida kopām.

Nozīme un ietekme uz Piena Ceļu

Sag DEG kalpo kā skaidrs piemērs tam, kā lielāka galaktika akumulē mazākas satelītgalaktikas: tās zvaigznes un zvaigžņu kopas tiek iekļautas Piena Ceļa halō un diskā. Tās izplēstā materiāla straumes palīdz izprast Piena Ceļa masu sadalījumu, īpaši tumšās matērijas halos, jo straumas seko gravitācijas potenciālam. Pētījumi par Sag DEG deva svarīgus datus par zvaigžņu populācijām, zvaigžņu veidošanās vēsturi un par to, kā mazas galaktikas var mijiedarboties un saplūst ar lielākām sistēmām.

Jāuzmanās ar nosaukumiem

Sag DEG nevajadzētu jaukt ar citām līdzīgi nosauktām galaktikām. Piemēram, Strēlnieka pundurgalvija jeb Sag DIG (Sagittarius Dwarf Irregular Galaxy) ir pavisam cita, atsevišķa neliela galaktika, kas atrodas daudz lielākā attālumā — aptuveni 3,4 miljonus gaismas gadu no Zemes — un pieder vietai ārpus tiešā Piena Ceļa satelītu loka.

Kopumā Sag DEG ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kā Piena Ceļš turpina augt un mainīties, akumulējot mazākas galaktikas un to zvaigžņu materiālu laika gaitā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Sag DEG?

J: Kādi ir citi Sag DEG nosaukumi?

J: Cik daudz lodveida kopu veido Sag DEG?

J: Kad tika atklāta galvenā Sag DEG kopa?

J: Cik liela ir Sag DEG?

J: Cik tālu no Zemes atrodas Sag DEG?

J: Kāda ir Sag DEG orbīta?

Meklēt pēc burta