Kas ir Strēlnieks A (Sgr A): Piena Ceļa centrālais radioavots un A*
Strēlnieks A (Sgr A) — Piena Ceļa centrs: spēcīgs radioavots ar kompaktu A* (supermasīvs melnais caurums). Uzzini par tā struktūru, izcelsmi un kosmiskajiem noslēpumiem.
Strēlnieks A (jeb Sgr A) ir sarežģīts radio starojuma avots Piena Ceļa galaktikas centrā. Tas atrodas Strēlnieka zvaigznājā, taču no Zemes puses to daļēji slēpj blīvi kosmisko putekļu un gāzu mākoņi, kas klāj Piena ceļa centrālās daļas.
Komponentes
Strēlnieks A sastāv no trim galvenajām daļām, kas pārklājas savā starpā un redzamas dažādos viļņu garumos:
- supernovas paliekas Sagittarius A East — plaša, relatīvi veca atlikuma struktūra, kas, iespējams, veidojusi spiedienu uz apkārtējo vidi;
- spirāles formas plazmas un gāzes struktūra Sagittarius A West, ko bieži sauc par "minispirāli" (spirāles komponentes);
- ļoti kompakts un spilgts radio avots spirāles centrā — Sagittarius A*, kas ir galvenais Piena Ceļa centrālās masas kandidāts.
Sagittarius A* un iespējamais supermasīvais melnais caurums
Sagittarius A* ir ļoti kompakts avots ar stipri koncentrētu masu. Daudzi novērojumi — īpaši zvaigžņu orbītu mērījumi ap šo punktu — norāda, ka tajā atrodas supermasīvs melnais caurums ar masu aptuveni 4 miljoniem Saules masu un attālumu no Zemes aptuveni 8 kpc (ap 26 000 gaismas gadu). Precīzi orbitālie mērījumi, ko veica observatorijas un pētnieku grupas gadu desmitu laikā, īpaši novērojumi par zvaigznes S2 īso (apm. 16 gadu) orbītu, sniedza spēcīgus pierādījumus par ļoti kompakto un smago objektu.
Novērošanas metodes un īpašības
Strēlnieks A tiek pētīts daudzos viļņu garumos — no radio un submilimetriem līdz infrasarkanajam un rentgenstarojumam. Dažas svarīgas iezīmes:
- Ilgstošs radio un submillimetru starojums no Sgr A*; ilgajos radio viļņos signālu bojā interstelārais izkliedējums, tāpēc nepieciešami īsāki viļņu garumi un augsta izšķirtspēja.
- Periodiskas un nejaušas rentgena un infrasarkanas uzliesmošanas (flares), kas liecina par mainīgu akreciju — materiāla krišanu uz centru un plūsmas izmaiņām.
- Zvaigžņu orbītas, kuru precīzie novērojumi ļāva noteikt centrālās masas lielumu un telpisko izvietojumu.
Fiziska daba un aktivitāte
Kaut arī Sgr A* satur miljoniem Saules masu, tā pašreizējā atstarošanās ir ļoti vāja salīdzinājumā ar aktīvajām galaktikām — akrecijas ātrums ir zems, un centrālā spīdēšana ir salīdzinoši klusa. Tomēr tajā notiek izteikta laika variācija (flares) un iespējama maza mēroga relativistiska plūsma jeb "jets". Starp nozīmīgākajiem sasniegumiem ir arī tiešās vizuālās un infrasarkanās orbītas novērošanas rezultāti, kas sniedza pierādījumus par ļoti koncentrētu masu neliela apjoma iekšienē.
Nozīme un nākotnes izpēte
Pētījumi par Strēlnieku A ir svarīgi, jo tas ir tuvākais piemērs supermasīvam melnajam caurumam, ko var novērot ar ļoti augstu detaļu pakāpi. Jaunākās tehnoloģijas — piemēram, interferometrija ļoti garos bāzes līmeņos (Event Horizon Telescope un līdzīgas metodes) — ļauj tieši attēlot apkārtējo emisiju un "ēnu", ko rada melnā cauruma gravitācija. Šīs novērošanas palīdzēs labāk saprast akrecijas mehānismus, plūsmu dinamiku un vispārīgās relativitātes ietekmi ekstremālos apstākļos.
Kopumā Strēlnieks A ir dinamiska, daudzkomponentu reģiona piemērs, kur mijiedarbojas supernovu paliekas, plazma spirāles formas struktūras un centrālais kompaktais objekts — Sagittarius A* — kas, visticamāk, ir supermasīvs melnais caurums. Turpinot uzlabot novērošanas tehniku un paplašināt viļņu garumu diapazonu, mūsu izpratne par Piena Ceļa centru kļūs arvien precīzāka.


Astronomi ir novērojuši zvaigznes, kas rotē ap supermasīvo melno caurumu Strēlnieka A*.


Strēlnieka A rietumu daļas iekšējās daļas virsmas spilgtums un ātruma lauks
Strēlnieks A Austrumi
Šis objekts ir aptuveni 25 gaismas gadus plats. Tas izskatās pēc supernovas sprādziena atliekas, kas noticis pirms 35 000 līdz 100 000 gadu. Tomēr, lai radītu šāda izmēra un enerģijas struktūru, būtu nepieciešams 50 līdz 100 reižu vairāk enerģijas nekā standarta supernovas sprādzienā. Sgr A East varētu būt zvaigznes atliekas, kas eksplodēja, gravitācijas spēka spiesta tuvojoties centrālajam melnajam caurumam.
Strēlnieks A Rietumi
Sgr A West no Zemes skatpunkta izskatās kā trīs zaru spirāle. Patiesībā to veido vairāki putekļu un gāzes mākoņi, kas riņķo un krīt uz Strēlnieka A* ar ātrumu līdz pat 1000 kilometriem sekundē. Šo mākoņu virskārta ir jonizēta. Jonizācijas avots ir masīvo zvaigžņu populācija, kas arī aizņem galaktikas centrālo parseku. Līdz šim ir identificēti vairāk nekā simts šādu OB zvaigžņu.
Strēlnieks A*
Galaktikas centrā atrodas supermasīvs melnais caurums. Strēlnieks A* (saīsināti Sgr A*) ir visticamākais kandidāts uz šī centrālā melnā cauruma atrašanās vietu. Ļoti lielais teleskops un Keck teleskops atklāja zvaigznes, kas riņķo ap Sgr A* ar lielāku ātrumu nekā jebkuras citas zvaigznes galaktikā. Viena no zvaigznēm, S2, riņķo ap Sgr A* ar ātrumu vairāk nekā 5000 kilometru sekundē, kad tā atrodas vistuvāk.
Gaidāms, ka 2014. gadā ar melno caurumu sadursies gāzes mākonis, kas sniegs papildu informāciju.
Meklēt