ASV Selektīvā dienesta sistēma: reģistrācija, noteikumi un vēsture
Uzzini visu par ASV Selektīvā dienesta reģistrāciju, noteikumiem, vēsturi un prasībām — skaidri, aktuāli un soli pa solim par ietekmi uz pabalstiem.
Selektīvā dienesta sistēma (Selective Service System) ir neatkarīga ASV valdības aģentūra, kas uztur reģistru par personām, kuras likumīgi var tikt iekļautas iespējamā militārajā iesaukumā. Reģistrācija Selektīvajā dienestā nenozīmē brīvprātīgu iestāšanos bruņotajos spēkos — tā ir formāla datubāze, ko var aktivizēt tikai gadījumā, ja Kongress un prezidents atjauno obligāto iesaukumu.
Kam un kad jāreģistrējas
- Obligāti: saskaņā ar pašreizējo praksi visu ASV pilsoņu vīriešu dzimuma un lielākās daļas imigrantu nepilsoņu vīriešu dzimuma vecumā no 18 līdz 25 gadiem jāreģistrējas 30 dienu laikā pēc 18. dzimšanas dienas.
- Atjauninājumi: reģistrētajām personām ir jāziņo Selektīvajam dienestam par būtiskām informācijas izmaiņām — piemēram, adreses maiņu — parasti 10 dienu laikā.
- Sievietes: pašreiz (2025. gada stāvoklī) sievietēm nav pienākuma reģistrēties, taču jautājums par reģistrācijas paplašināšanu uz sievietēm ir bijis gan Kongresa debatēs, gan tiesu prāvās.
Kā reģistrēties un kā pārbaudīt statusu
- Visērtākais veids ir tiešsaistē — oficiālā vietne, kur reģistrācija un statusa pārbaude ir pieejama, ir Selective Service System mājaslapa (sss.gov).
- Var reģistrēties arī pa pastu, aizpildot attiecīgu veidlapu (piem., SS‑1) un nosūtot to uz Selektīvā dienesta adresi; veidlapas pieejamas pasta nodaļās un tīmekļvietnē.
- Dažos štatos iespējama automātiska reģistrācija, ja jaunietis iesniedz pieteikumu vadītāja apliecībai (driver’s license) vai citu dokumentu — tas atšķiras pa štatiem.
- Reģistrācijas statusu var pārbaudīt tiešsaistē, izmantojot vārdu, dzimšanas datumu un sociālās apdrošināšanas numuru.
Kādas ir sekas, ja nereģistrējas
- Nepiereģistrēšanās var radīt nopietnas sekas attiecībā uz federālajām programmām — personas var zaudēt tiesības uz dažiem federālajiem pabalstiem un programmām, tostarp darba apmācību, federālo nodarbinātību, naturalizāciju, Pell stipendijām un studentu aizdevumiem.
- Kriminālatbildība: nelegāla nereģistrēšanās pēc likuma var tikt traktēta kā noziegums ar soda naudu un cietumsodu (retāk tiek piemērots). Prakse rāda, ka reāliem kriminālprocesiem pret jauniešiem ASV nav daudz, tomēr juridiskās un administratīvās sekas (piem., atteikums naturalizācijai) ir reālas.
- Reģistrācija automātiski beidzas, sasniedzot 26 gadu vecumu; pēc šā brīža persona vairs nevar tikt izsaukta uz iesaukumu, ja vien likums netiek mainīts.
Izņēmumi un sarežģījumi
- Ir noteikti izņēmumi un īpaši gadījumi: piemēram, daļa ārvalstu viesu (non‑immigrant visa holders) vai personu, kas atrodas ASV pagaidu statusā, var nebūt pakļautas reģistrācijas prasībai. Tāpat dažkārt atsevišķas situācijas (piem., aktīva dienesta stāvoklis noteiktos apstākļos) ietekmē prasību.
- Ja persona bija ārpus ASV 18. dzimšanas dienā vai bija ieslodzīta, var būt jāveic papildu darbības, lai noskaidrotu pienākumus — parasti ieteicams sazināties ar Selektīvo dienestu vai juristu.
- Morālās vai reliģiskās pārliecības dēļ neiekrīt automātiskas atbrīvošanas — tādas pārliecības nepasargā no reģistrācijas pienākuma, lai gan tās var ietekmēt jebkādas nākamās iesaukuma dienesta prasības pēc iespējamā iesaukuma.
Vēsture — svarīgi datumi un konteksts
Selektīvā dienesta sistēmai ir gara vēsture: to izveidoja pirmās pasaules kara laikā, un tā pastāvēja dažādos formātos cauri 20. gadsimtam, tostarp Otrā pasaules kara un Aukstā kara laikos. Pēc 1973. gada ASV pārgāja uz brīvprātīgo armiju, proti, netika veikts vispārējais iesaukums.
Tomēr reģistrācijas prasība tika atjaunota 1980. gada 2. jūlijā, kad toreizējais prezidents Džimijs Kārters parakstīja proklamāciju Nr. 4771 (Reģistrācija saskaņā ar Militārā izlases dienesta likumu). Šī proklamācija bija reakcija uz Padomju Savienības iebrukumu Afganistānā 1979. gadā un atjaunoja prasību reģistrēties visiem vīriešiem vecumā 18–26 gadi (tiem, kas dzimuši 1960. gada 1. janvārī vai vēlāk, tika noteikts īpašs pārejas periods).
Pirmā plašā reģistrācija pēc šī lēmuma sākās 1980. gada 21. jūlijā pasta nodaļās visā ASV, sākot ar vīriešiem, kas bija dzimuši 1960. gadā. Vīriešiem, kas dzimuši 1963. gadā un pēc tam, tika noteikts pienākums reģistrēties 30 dienu laikā pēc 18. dzimšanas dienas.
Pēdējie notikumi un publiskās debates
Jautājums par sieviešu iekļaušanu reģistrācijā un par to, vai reģistrācija vispār ir nepieciešama, pastāvīgi figurē politiskajā diskusijā. 2016. gada 27. aprīlī Bruņoto spēku komiteja nobalsoja par grozījumu, lai paplašinātu pienākumu reģistrēties arī sievietēm; ja šāds likums tiktu pieņemts, tas dotu prezidentam — tajā laikā BarakuObamu (Baraks Obama) — pilnvaru noteikt reģistrācijas prasību arī jaunām sievietēm. Šādi grozījumi līdz šim nav stājušies spēkā, un tiesiskās un politiskās debates turpinās.
Tiek risinātas arī tiesvedības par dzimumu diskrimināciju attiecībā uz reģistrācijas prasību; lietas un lēmumi dažādās tiesās ir atšķīrušies, taču praksē, līdz brīdim, kad Kongress likumīgi mainīs nosacījumus vai Augstākā tiesa pieņems galēju lēmumu, reģistrācijas prasība lielākoties paliek vērsta uz vīriešiem.
Praktiski padomi
- Ja esat vīrietis, kuram aprit 18 gadi, reģistrējieties 30 dienu laikā — tas ir ātrs process, ko var veikt tiešsaistē.
- Ja esat imigrants, pirms neveicat pieņēmumus, noskaidrojiet, vai jūsu imigrācijas statuss prasa reģistrāciju; informāciju var saņemt Selektīvā dienesta vietnē vai pie imigrācijas jurista.
- Saglabājiet reģistrācijas apliecinājumu — tas var būt nepieciešams, piesakoties federālajiem pabalstiem, nodarbinātībai vai naturalizācijai.
Selektīvā dienesta sistēma ir juridisks un administratīvs mehānisms ar ilgstošu vēsturi un nozīmīgām sekām indivīdiem. Lai uzzinātu aktuālākās prasības vai notikumus, visdrošākais avots ir pašas aģentūras oficiālā mājaslapa un oficiālie paziņojumi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Selektīvā dienesta sistēma?
A: Selektīvā dienesta sistēma ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu valdības aģentūra, kuras rīcībā ir informācija par personām, kas pakļautas ASV militārajam iesaukumam.
J: Kam ir jāreģistrējas Selektīvajā dienestā?
A: Saskaņā ar likumu visiem ASV pilsoņiem vīriešu dzimuma un imigrantiem nepilsoņiem vīriešu dzimuma vecumā no 18 līdz 25 gadiem ir jāreģistrējas 30 dienu laikā pēc 18. dzimšanas dienas. Viņiem ir arī jāsazinās ar Selektīvajā dienestā desmit dienu laikā pēc jebkuras informācijas maiņas, piemēram, adreses maiņas.
J: Vai sievietēm ir jāreģistrējas Selektīvajā dienestā?
A: Nē, sievietēm nav jāreģistrējas Selektīvajā dienestā.
J: Kādās programmās vai pabalstos ir jāreģistrējas Selektīvajā dienestā?
A: Reģistrēšanās Selektīvajā dienestā ir nepieciešama arī vairāku federālo programmu un pabalstu saņemšanai, tostarp darba apmācībai, federālajai nodarbinātībai, naturalizācijai, Pell stipendijām un studentu aizdevumiem.
J: Kad prezidents Džimijs Kārters parakstīja proklamāciju 4771?
A: Prezidents Džimijs Kārters parakstīja proklamāciju Nr. 4771 (Reģistrācija saskaņā ar Militārā selektīvā dienesta likumu) 1980. gada 2. jūlijā, reaģējot uz padomju karu Afganistānā, kas norisinājās 1979.
J: Kad sākās reģistrācija 1960. gadā dzimušajiem vīriešiem?
A: Reģistrācija 1960. gadā dzimušajiem vīriešiem sākās 1980. gada 21. jūlijā dažādās pasta nodaļās visā ASV.
Jautājums: Kad tika ierosināts, ka sievietes jāreģistrē arī iesaukšanas prasībās? A: 2016. gada 27. aprīlī Bruņoto spēku komiteja ierosināja pievienot grozījumu, kas paplašinātu pilnvaras attiecībā uz drafta reģistrācijas prasībām, iekļaujot tajās gan sievietes, gan vīriešus, ja tiktu pieņemts toreizējā prezidenta Baraka Obamas rīkojums.
Meklēt