Selēna — grieķu Mēness dieviete: mitoloģija, simbolika un loma
Selēna ir arī cits mēness nosaukums.
Selēna (sengrieķu: Σελήνη) grieķu mitoloģijā ir Mēness dieviete. Viņa ir titānu Hiperiona un Teijas meita. Viņa ir Saules dieva Heliosa un rītausmas dievietes Eos māsa. Viņa bieži tiek attēlota braucoša ar savu ratu pa nakts debesīm, ko velk spārnotu zirgu pajūgs. Daudzas citas dievietes, piemēram, Artemīda un Hekate, bija saistītas ar Mēnesi, bet tikai Selēna tika uzskatīta par Mēness personifikāciju. Viņas romiešu ekvivalents ir Luna.
Mitoloģiskā izcelsme un loma
Selēna izaug no titānu paaudzes un pieder pie kosmisku dievību rindas, kas pārstāv dabas pamatprincipus. Kā Mēness personifikācija viņa simbolizē nakts gaismu, cikliskumu un laika ritēšanu. Mitoloģijā Selēna regulāri izbrauc pa debesīm savā ratu pajūgā, apgaismojot nakti un atzīmējot mēneša šķirkļus un fāzes.
Mīti un galvenās leģendas
Vispazīstamākais stāsts par Selēnu ir mīlas mīts ar Endimionu. Endimions dažādās versijās ir attēlots kā jauns gans vai skaists karalis, kuru Selēna iemīlēja. Lai saglabātu viņa skaistumu un mūžīgo miegu, dažās versijās dieviete lūdza Zeusam piešķirt Endimionam mūžīgu miegu vai nebināmu jaunību, tā nodrošinot, ka viņu mīlestība var saglabāties nemainīga. Šis stāsts attēlo Mēness saistību ar nakts noslēpumu, sapņiem un mūžīgo skaistumu.
Dažos avotos Selēna minēta arī kā dažu dievišķu bērnu — piemēram, Pandijas — māte; mitoloģiskie stāsti šajā ziņā atšķiras un dažkārt savijas ar citu dieviešu un dievu pasakām.
Simbolika un attēlojums
Selēnu parasti attēlo ar šādiem elementiem:
- Rats un zirgi: nakts rati, ko velk zirgi (bieži spārnoti), simbolizē Mēness kustību debesīs;
- Mēness sirpis vai kronis: sirpja formas mēness vai gredzens virs galvas kā mēness fāžu simbols;
- Spīdums un nakts gaisma: Selēna ir saistīta ar maigo, auksto gaismu, kas izgaismo tumsu;
- Sapņi un noslēpumi: kā nakts dieviete viņa pārstāv sapņu, miega un zemapziņas pasauli.
Attiecības ar Artemīdu un Hekati
Grieķu reliģijā vairākas dievietes bija saistītas ar Mēnesi. Artemīda visbiežāk asociēta ar jaunību, medībām un arī ar Mēnesi — īpaši klasiskais romiešu un vēlākos laikos radās sincretisms starp Artemīdu (Dianu) un Mēness figūru. Hekate savukārt bija saistīta ar robežām, maģiju un trīsceļiem, un viņas saikne ar naktīm un noslēpumiem ļāva viņai savienoties ar Mēness simboliku. Tomēr literatūrā un mākslā tieši Selēna tiek uzskatīta par Mēness personifikāciju — viņa ir tas dievišķais tēls, kas burtiski ir Mēness.
Kults, pielūgsme un svinības
Atšķirībā no populārākiem dižajām dievietēm Selēnas kulta ziņā nebija tik plaša, taču viņai bija lokāli svētvietas un altāri, it īpaši pieklājot pie vietām, no kurām labi redzams Mēness ceļš — kalniem un piekrastēm. Pielūgsme bieži bija saistīta ar mēneša fāzēm: jaunmēness un pilnmēness brīži varēja tikt atzīmēti ar upurēšanu vai dziesmām. Romiešu kultūrā līdzīga loma piederēja Lunai, kura saņēma īpašas upurēšanas un tika attēlota līdzīgi Selēnai.
Ikonogrāfija un māksla
Antīkajā mākslā Selēna parādās skulptūrās, mozaīkās, keramikā un freskās — bieži redzama ratiem, krēslā vai pludmales ainās, kur viņa nolaižas pie mīļotā Endimiona. Vēlākās epošu mākslinieki un dzejnieki turpināja izmantot Selēnas tēlu kā simbolu noslēpumainībai un romantiskai nostalģijai.
Romiešu ekvivalents — Luna
Romiešu tradīcijā Selēna ir sajūsmināta ar Lunu (Luna), kas uzņem daudzas no tiem pašiem simboliem un funkcijām. Luna attēlota ar ratiem un mēness sirpi, un romiešu svētki un rituāli, kas bija veltīti Mēnesim, ir pazīstami kā daļa no plašākas Romiešu reliģiskās prakses.
Mūsdienu ietekme un valoda
Vārds Selēna joprojām ir klātesošs kultūrā, literatūrā, zinātnē un astroloģijā. Latviešu valodā un citur Eiropā Selēna ir pazīstama gan kā mīts, gan kā skaists personvārds; astronomijā Selēnas vārds dažkārt tiek lietots romantiskā vai simboliskā nozīmē, lai norādītu uz Mēness dabu. Pētniecībā un mākslā viņas tēls tiek interpretēts dažādos veidos — no senas dievietes līdz metaforai par sievišķību un pārmaiņu cikliem.
Noslēgums
Selēna grieķu mitoloģijā ir spēcīgs un daudzslāņains tēls — gan dabas parādība, gan personiska dievība. Viņas stāsti parāda Mēness daudzveidību: kā gaismas nesēju naktī, kā mīlestības simbolu un kā laika un ciklu pārstāvi. Kaut arī viņas kults nav tik dominējošs kā dažu citu dieviešu, Selēna saglabā nozīmīgu vietu mitoloģijā, mākslā un simboliskajā domāšanā.
Selēna, Hesperos, Fosfors (Luvra, Parīze)
Selēna, Pergamonmuseum, Berlīne
Etimoloģija
Selēnas etimoloģija nav zināma, bet, ja vārds ir cēlies no grieķu valodas, tas, iespējams, ir saistīts ar vārdu selas, kas nozīmē "gaisma". Boreion Selas ir grieķu nosaukums Aurora Borealis. No viņas vārda cēlies vārds selenoloģija, kas nodarbojas ar Mēness ģeoloģiju. Arī ķīmiskais elements selēns tika nosaukts Selēnas vārdā.
Attēli
Pēcrenesanses mākslā Selēna ir attēlota kā skaista sieviete ar bālu seju. Reizēm viņa brauc sudraba ratā (ratiņos), ko velk vērši vai zirgu pāris. Bieži vien viņa tiek attēlota jājamzirgā vai uz buļļa, tērpusies drēbēs, ar pusmēnesi galvā un ar lāpu.
Mitoloģija
Ģenealoģija
Vecajā pirmsolimpiskajā dievu ģenealoģijā saule Hēlijs ir Selēnas brālis: pēc tam, kad viņas brālis Hēlijs pabeidz savu ceļojumu pa debesīm, Selēna, tikko nomazgāta zemi apvijošā okeāna ūdeņos, sāk savu ceļojumu, kad uz zemes iestājas nakts, un tā kļūst apgaismota no viņas galvas un zelta vainaga gaismas. Kad viņa aug pēc mēneša vidus, tas ir "drošs zīmogs un zīme mirstīgajiem cilvēkiem". Viņas māsa Eos ir rītausmas dieviete. Eos arī aizveda cilvēku mīļāko Kefalu, kas līdzinās mītam par Selēnu un Endimionu.
Tā kā Selēna kļuva par vienu ar Artemīdu, vēlākie rakstnieki dažkārt apgalvoja, ka Selēna bija Dzeusa meita, tāpat kā Artemīda, vai arī titānietes Pallas meita. Homēra himnā Hermemam, kurā uzskaitīti cilvēku tēvi, viņa ir "gaišā Selēna, meita valdnieka Pallas, Megameda dēla".
Mīlētāji
Apolonijs no Rodas stāsta, kā Selēna mīlēja mirstīgo, skaistu mednieku vai ganu - vai, pēc versijas, ko zināja Pausānijs, karali - no Elīsas, vārdā Endimions, no Mazās Āzijas. Viņš bija tik skaists, ka Selēna lūdza Dzeusu piešķirt viņam mūžīgo miegu, viņa no māsas iemācījās nekad nelūgt mūžīgo dzīvību vai palikt ar zirnekli rokās, lai viņš nekad viņu nepamestu: viņas atļaujas lūgšana Dzeusam ir kā olimpiešu maiņa senākā mītā: Cicerons Tusculanae Disputationes atzina, ka Mēness dieviete to izdarījusi pati. Citā stāstā teikts, ka Endimions pieņēma lēmumu mūžīgi dzīvot miegā. Katru nakti Selēna nolaidās aiz Latmusa kalna netālu no MilētasPausānijas ģeogrāfsPausānijs. No Endimiona Selēnai bija piecdesmit meitas - Menes, tostarp Naksas salas nimfa Naksosa. Endimiona aizsargājamā vieta Heraklejā pie Latma|Herakleja Latma dienvidu nogāzē ir zemakmens formas telpa ar ieejas zāli un pilāru priekšpagalmu.
Lai gan mūsdienās vispazīstamākais ir stāsts par Endimionu, Homēra himnā Selēnai ir teikts, ka arī Selēnai bija meita no Dzeusa - Pandija, "absolūti mirdzošā" pilnmēness. Saskaņā ar dažiem avotiem arī Nemeānas lauva bija viņas bērns. Viņai bija arī īslaicīgas attiecības ar Pannu, kurš viņu savaldzināja, ietinoties aitas ādā, un uzdāvināja viņai balto vēršu jūgu, kas vilka ratus, kuros viņa ir attēlota skulptūrās, ar vēja plīvuru virs galvas kā izliektu debess kupolu. Homēra himnā viņas ratus velk zirgi ar gariem gurniem.
Luna
Romas mēness dievietei Lunai bija templis Aventīnas kalnā. Tas tika uzcelts sestajā gadsimtā p.m.ē., bet tika nopostīts Lielajā Romas ugunsgrēkā, kad Romā valdīja Nerons. Uz Palatīna kalna atradās arī Luna Noctiluca ("Luna, kas spīd naktī") templis. Par godu Lunai 31. martā, 24. augustā un 29. augustā tika rīkotas svinības.
Romas skulptūra, kurā attēlota lāpu nēsājošā mēness dieviete Luna jeb Diāna Lucifera ("Gaismas nesēja Diāna"), par kuru uzskatīja, ka tā ir tā pati grieķu Selēna (Vatikāna muzeji).
Interesanti jautājumi
- Underworld un Underworld galvenais varonis: Evolūcija ir sieviete vārdā Selēna, kas ir vampīre. Viņu spēlē Keita Bekinsale.
- Selene ir slepenais kuģis Playstation spēlē Einhänder.
- Selēna ir vārds, ko Lanfēra lieto, kad viņa tuvojas Matam, Perīnam un Randam, lai runātu par slavu Roberta Džordana sarakstītajā sērijā "Laika rats".
