Sewarda pussala (Aļaska) — ģeogrāfija, vēsture un iedzīvotāji
Sewarda pussala (Aļaska): plaša piekraste pie Beringa jūras ar unikālu ģeogrāfiju, pleistocēna vēsturi un senām inupiat kopienām — atklāj dabas un cilvēku stāstus.
Sewarda pussala ir liela pussala ASV Aļaskas štata rietumu piekrastē. Tā iestiepjas apmēram 320 km (200 jūdžu) uz Beringa jūru un atrodas tieši zem polārā loka. Pussalas garums ir aptuveni 330 km (210 jūdzes), bet platums svārstās aptuveni no 145 līdz 225 km (90–140 jūdzes). Teritorija ir zema, lielākoties klāta ar tundru un ieskauta plašos lagūnu un līču veidos.
Ģeogrāfija un daba
Sewarda pussala ir raksturīga ar:
- tundru un permafrostu: augsne vietām ir pastāvīgi sasalusi, vasarā virskārta atkausējas tikai daļēji;
- plakaniem zemienes reljefiem un klinšainām piekrastēm: iekšzemē ir nelieli kalni un koretas, taču pārsvarā dominē līdzenumi;
- bagātu dzīvnieku pasauli: reģionā sastopami karibu (briežu sugas), polarie lāči, lapsas, dažādas putnu sugas, jūras zīdītāji pie krastiem (piem., roņu, vaļu un morsa novērojumi).
Daļa pussalas ir iekļauta aizsargājamās teritorijās, piemēram, Bering Land Bridge National Preserve, kur tiek saglabāti gan ģeoloģiski, gan arheoloģiski nozīmīgi objekti.
Klimats
Klimats ir auksts subarktiskā un tundras tipa: ziemas ir garas, aukstas un vēsas, vasaras īsas un vēsas. Nokrišņu daudzums ir salīdzinoši neliels, bet spēcīgas vētras un jūras migla piekrastē nav retums. Polārais diennakts ritms ziemā noved pie garām tumšām naktīm, vasarā — pie papildu gaišuma.
Vēsture
Sewarda pussala agrāk bija daļa no Beringa sauszemes tilta — zemes joslas, kas savienoja Aļasku ar Sibīriju un kontinentālo Aļaskas daļu pleistocēna leduslaikmeta laikā (Pleistocēns). Šis sauszemes tilts ļāva cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem izplatīties pa Ziemeļameriku. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka reģionā dzīvojuši inupiatu (eskimosi) priekšteči tūkstošiem gadu, un šīs tautas ietekme ir jūtama vēl šodien.
19. un 20. gadsimta mijā reģionā attīstījās arī komerciāla zveja un zelta ieguve — īpaši pilsētā Nome, kas kļuva par svarīgu centru zelta drudža laikā un vēlāk.
Iedzīvotāji un kultūra
Pussalas iedzīvotāju skaits ir neliels un izvietots reti. Lielāko daļu veido vietējie inupiatu izcelsmes iedzīvotāji, kuri saglabājuši tradicionālas zvejas, medības un amatniecības prasmes. Papildus vietējiem iedzīvotājiem reģionā dzīvo arī cilvēki, kas nodarbojas ar pakalpojumu sfēru, kalnrūpniecību un pārvadājumiem.
Kopienas bieži ir mazpilsētu vai ciemu tipa; lielāka pilsēta reģionā ir Nome, kas kalpo par reģionālu tirdzniecības un transporta centru. Vietējā kultūra ietver valodu, folkloru, rokdarbus (piem., ādas apstrādi un izšūšanu) un kopienas svētkus, kas saistīti ar medībām un jūras resursiem.
Ekonomika un satiksme
- Galvenās nozares: tradicionālā zveja un medības, neliela lauksaimniecība (piem., vietēja pārtika), kalnrūpniecība (īpaši vēsturiskie zelta ieguves reģioni), tūrisms.
- Satiksme: sauszemes ceļu tīkls ir ierobežots — daudzviet piekļuve notiek ar lidmašīnām vai kuģiem. Daudzas kopienas atrodas bez savienojuma ar plašo autoceļu tīklu un paļaujas uz vietējiem lidlaukiem un sezonāliem jūras pārvadājumiem.
Aizsardzība un vides jautājumi
Reģionā tiek veikti pasākumi, lai saglabātu jutīgo tundras ekosistēmu un nozīmīgus arheoloģiskos pieminekļus. Klimata pārmaiņu ietekme — permafrostas kušana, jūras līmeņa izmaiņas un piekrastes erozija — rada izaicinājumus gan dabai, gan vietējām kopienām. Dažas ciematu vietas saskaras ar eroziju un pārvākšanās jautājumiem.
Pilsētas un apdzīvotās vietas
Lielākā un labi zināmā apdzīvotā vieta Sewarda pussalā ir Nome. Papildus Nome, pussalā atrodas vairākas mazākas inupiatu kopienas un piekrastes ciemi, kas saglabā tradicionālo dzīvesveidu. Daudzas no šīm kopienām ir atkarīgas no jūras resursiem un sezonālām piegādēm.
Interesanti fakti
- Sewarda pussala ir viens no vietējiem laukiem, caur kuru kursēja cilvēku migrācija no Āzijas uz Ziemeļameriku pirms tūkstošiem gadu.
- Reģions piesaista pētniekus un tūristus, kas interesējas par arheoloģiju, polārām ekosistēmām un vēsturiskajām zelta ieguves vietām.
Kopumā Sewarda pussala ir reģions ar spēcīgu vietējo kultūru, sarežģītu dabas vidi un nozīmīgu vēsturisku lomu cilvēku migrāciju un ekonomiskajās vēsmās Aļaskā.
Demogrāfiskie dati
Šodien pussalā nav daudz cilvēku. Tur nav ceļu. Lielākā pilsēta ir Nome. Tajā dzīvo apmēram 3000 cilvēku. Nākamajā lielākajā pilsētā Šišmarefā dzīvo tikai 607 cilvēki. Lielākajā daļā pārējo pilsētu ir tikai daži simti iedzīvotāju. Dažās vecajās kalnraču pilsētās vairs nav neviena cilvēka, un tās ir kļuvušas par spoku pilsētām.
Ģeogrāfija un ekoloģija
Velna kalnu ezeri atrodas Sjūda pussalā. Tie ir sava veida ezers, ko sauc par maaru un ko veidojis vulkāns. Velna kalnu ezeri ir lielākie šāda veida ezeri visā pasaulē. Pussalā ir četras kalnu grēdas, no kurām lielākās ir Kigluaika (jeb Sawtooth) kalni. Pussalas augstākais punkts ir 4714 pēdu (1437 m) augstais Osborna kalns. Citi kalnu masīvi Sjūda pussalā ir Bendelebena kalni, Dārbija kalni un Jorka kalni. Šeit atrodas arī liela lavas plūsma, ko sauc par Lost Jim Lava Flow. Visā pussalā atrodas arī vairāki karstie avoti.
Sjūda pussalā ir vairākas upes. Šīs upes ir svarīgas tur dzīvojošajiem cilvēkiem vairāku iemeslu dēļ. Viens no iemesliem ir tas, ka tajās var zvejot zivis. Cits iemesls ir tas, ka viņi var ceļot ar laivām, jo tur nav ceļu. Šādā veidā viņi var nokļūt citās upes pilsētās vai vietās, kur ir medījami dzīvnieki. Tur ir svarīgi atrast pārtiku, jo nav daudz veikalu, un pārtikas pārvadāšana tik tālu ar lidmašīnu vai laivu maksā daudz naudas. Ziemā upes aizsalst.
Visbiežāk sastopamais koku veids ir melnā egle. Tā ir priedes suga.
Velsas prinča zemesrags atrodas pussalā. Neviena cita Ziemeļamerikas kontinenta daļa neatrodas tālāk uz rietumiem. Tas atrodas tikai 52 jūdzes (84 km) no Krievijas.
Pussala tika nosaukta Viljama H. Sivarda vārdā. Viņš bija ASV valsts sekretārs, kurš 1867. gadā noslēdza vienošanos ar Krieviju, lai ASV no tās nopirktu Aļasku.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kur atrodas Sjūda pussala?
A: Seward pussala atrodas Aļaskas rietumu piekrastē Beringa jūrā, tieši zem polārā loka.
J: Cik gara un plata ir Sevalda pussala?
A: Sevarda pussalas garums ir aptuveni 210 jūdzes (330 km) un platums 90 līdz 140 jūdzes (145 līdz 225 km).
J: Vai Seward pilsēta Aļaskā atrodas Seward pussalā?
A: Nē, tā neatrodas. Seward pilsēta atrodas daudz tālāk uz dienvidiem, Kenai pussalā.
J: Kas kādreiz bija daļa no Beringa sauszemes tilta?
A: Sevalda pussala kādreiz bija daļa no zemes joslas, ko sauca par Beringa zemes tiltu, kas savienoja Aļasku ar Sibīriju un kontinentālo Aļasku laikā, ko dēvēja par pleistocēna leduslaikmetu.
J: Kas šajā laika posmā ieradās pāri šim sauszemes tiltam Ziemeļamerikā?
A: Šajā laika posmā pāri sauszemes tiltam uz Ziemeļameriku ieradās cilvēki, dzīvnieki un augi.
Jautājums: Cik ilgi šajā teritorijā ir dzīvojuši eskimosi inupiatieši?
A: Arheologi ir atraduši pierādījumus tam, ka inupiat eskimosi šajā teritorijā dzīvo jau tūkstošiem gadu.
J: Kad pastāvēja Beringa sauszemes tilts?
A: Beringa sauszemes tilts pastāvēja pirms miljoniem gadu laikā, ko sauc par pleistocēna leduslaikmetu.
Meklēt