Beringa sauszemes tilts
Beringa sauszemes tilts savienoja tagadējo Aļasku un Sibīrijas austrumu daļu pleistocēna ledus laikmetos.
Tās lielākais garums bija aptuveni 1000 jūdzes (1600 km) no ziemeļiem uz dienvidiem. Tas nebija apledojis, jo sniega nokrišņi bija ļoti nelieli, jo Klusā okeāna vēji zaudēja mitrumu virs tuvējiem kalniem, kas bija pilnībā apledojuši.
Pļavu stepi, ieskaitot sauszemes tiltu, kas stiepās vairākus simtus jūdžu uz abām pusēm no kontinenta, sauca par Beringiju. Tiek uzskatīts, ka ledus laikmetu Beringijā pārdzīvoja neliela cilvēku populācija, kuras skaits nepārsniedza dažus tūkstošus. Tā bija izolēta no Āzijas iedzīvotājiem vismaz 5000 gadu. Kaut kad pēc 16 500 gadiem tā sāka apdzīvot Ameriku, kad izkusa Amerikas ledāji, kas aizšķērsoja ceļu uz dienvidiem.
Beringa sauszemes tilta samazināšanās
Ģeogrāfija
Beringa šaurums, Čukči jūra ziemeļos un Beringa jūra dienvidos ir seklās jūras (kartes, pa labi). Globālās atdzišanas ciklu laikā, piemēram, pēdējā ledus laikmeta laikā, daudz ūdens koncentrējās Arktikas un Antarktīdas ledus pārsegās. Jūras līmeņa pazemināšanās atklāja seklās jūras gultnes, kas pēc tam atkal applūda. Tādā pašā veidā ir izveidojušies un atkal applūduši arī citi sauszemes tilti visā pasaulē: aptuveni pirms 14 000 gadu Austrālijas kontinentālā daļa bija savienota gan ar Jaungvineju, gan Tasmāniju. Britu salas bija Eiropas kontinenta paplašinājums, izmantojot Lamanša sauso gultni, un Dienvidķīnas jūras sausais baseins savienoja Sumatru, Javas salu un Borneo ar Āzijas kontinentu.
Pasaules jūras līmeņa celšanās un krišanās vairākas reizes pleistocēna laikā atklāja un iegremdēja sauszemes tiltu, ko sauca par Beringiju. Tiek uzskatīts, ka Beringijas sauszemes tilts pastāvēja leduslaikmetā, kas notika pirms 35 000 BP. Arī jaunākajā periodā pirms 22 000-7 000 gadiem BP tas atradās virs ūdens. Apmēram 15 500 BP jūras šaurums atkal atvērās, un ap 6000 BP krasta līnijas ieguva tagadējo formu.
Berengijas-Viskonsinas apledojums
Berengija - deglaciācijas periods
Berengija - mūsdienas
Cilvēku apmešanās vietas
Beringas sauszemes tilts ir nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ, tostarp arī tāpēc, ka, domājams, tas pirms aptuveni 25 000 gadu ļāva cilvēkiem migrēt uz Ameriku no Āzijas. Hejas pētījums liecina, ka no cilvēkiem, kas šajā laika posmā migrēja pāri šim sauszemes tiltam, tikai 70 atstājuši savu ģenētisko nospiedumu mūsdienu pēcnācējos.
Beringijas ģenētiskā apmetne
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Beringa sauszemes tilts?
A: Beringa sauszemes tilts ir sauszemes masa, kas pleistocēna ledus laikmetā savienoja tagadējo Aļasku un Sibīrijas austrumu daļu.
J: Vai Beringa zemes tilts ledus laikmetos bija apledojis?
A: Nē, Beringa zemes tilts nebija apledojis, jo sniega nokrišņi bija ļoti nelieli, jo Klusā okeāna vēji zaudēja mitrumu virs tuvējiem kalniem, kas bija pilnībā apledojuši.
J: Kas ir Beringija?
A: Beringija ir pļavu stepes, ieskaitot sauszemes tiltu, kas stiepās vairākus simtus jūdžu uz abām kontinentu pusēm.
J: Vai cilvēki dzīvoja Beringijā ledus laikmeta laikā?
A: Jā, tiek uzskatīts, ka ledus laikmetā Beringijā izdzīvoja neliela cilvēku populācija, ne vairāk kā daži tūkstoši cilvēku.
J: Cik ilgi Beringija bija izolēta no Āzijas iedzīvotājiem?
A: Beringija bija izolēta no Āzijas iedzīvotājiem vismaz 5000 gadu.
J: Kad Beringijā dzīvojošie cilvēki sāka apdzīvot Ameriku?
A: Cilvēki Beringijā sāka apdzīvot Ameriku pirms 16 500 gadiem, kad izkusa Amerikas ledāji, kas aizšķērsoja ceļu uz dienvidiem.
J: Kā Amerikas ledāju kušana veicināja cilvēku migrāciju no Beringijas uz Ameriku?
A: Amerikas ledāju kušana atbrīvoja ceļu, pa kuru cilvēki no Beringijas varēja šķērsot Ameriku.
