Vairoga blaktis (Acanthosomatidae): sugas, izskats un aizsardzība
Vairoga blaktis (Acanthosomatidae): uzzini par sugām, izskatu, maskēšanos, bruņoto aizsardzību un smaržas atbaidīšanu — identifikācija, uzvedība un aizsardzības stratēģijas.
Vairoga blaktis (Acanthosomatidae) ir blakšu kārtas, Hemiptera, dzimta. Šajā dzimtā pazīstami ap 55 ģinti un aptuveni 200 sugām. Salīdzinājumā ar citām blakšu dzimtām tā ir viena no mazāk daudzveidīgajām kukaiņu grupām — sugu skaits ir salīdzinoši neliels, un precīzi iemesli tam nav pilnībā noskaidroti. Tomēr atsevišķas sugas vietējās faunās var būt samērā izplatītas un bieži sastopamas.
Izskats un barošanās. Vairoga blaktis parasti ir spēcīgi ķermenī saplacinātas, ar tipisku vairoga formu — plats pronotums un izteikts skutelums, kas daļēji vai pilnībā sedz vēdera daļu. Krāsojums mēdz būt zaļš, brūns vai maskējošs plankumains, kas palīdz paslēpties uz lapām un mizas. Viņas barojas, sūcot sulas no dažādiem augiem — bieži no koku un krūmu sikiem, sēklām vai augļiem, bet dažas sugas apmeklē arī ziedošus augus, lai iegūtu nektāru vai sula. Kāpuri (nimfas) attīstās caur vairākām čaulām (instariem) un parasti barojas ar tiem pašiem augiem kā pieaugušie.
Aizsardzības stratēģijas. Vairoga blaktīm ir vairākpakāpju aizsardzības sistēma. No attāluma tās bieži ir grūti pamanāmas, jo to krāsojums un forma nodrošina maskēšanos. Ķermeņa apvalks ir relatīvi ciets un grūti caurdurtams — tas veido mehānisku aizsardzību. Ja blakti tiek apdraudētas, tās izdala nepatīkamu ķīmisku smaržu, kas var atbaidīt plēsējus; smakas nianses var būt līdzīgas tām, ko pazīstam no smirdīgajiem kukaiņiem. Dažas sugas papildus izmanto agresīvu posturešanu (piem., izliek pronotumu), lai iespaidotu potenciālos ienaidniekus.
Uzvedība un audzēšana. Dažas Acanthosomatidae sugas izrāda vecāku aprūpes uzvedību: tēvi vai mātītes sargā olu kopas un jaunās nimfas pret iznīcinātājiem un kukaiņu kodenēm. Olu klasteri bieži tiek novietoti uz lapu apakšpuses vai stublājiem. Aktīvā barošanās sezona un attīstības ilgums var atšķirties atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem — daudzās mērenajās joslās pieaugušie pārvietojas un pārzziemo zem lapu kaudzes vai uz koku mizas.
Izplatība un taksonomija. Vairoga blaktis sastopamas galvenokārt mērenajās reģionu joslās visā Holarktikā, bet daži taksoni ir atrodami arī citur. Lai gan dzimtā nav daudz sugu, tās ir taksonomiski skaidri atdalītas no līdzīgajām blaktu dzimtām (piem., Pentatomidae) pēc morfoloģiskām iezīmēm, īpaši skuteluma formas, antenu un kāju uzbūves un smaku dziedzeru struktūras. Starp pazīstamākajām Eiropas sugām ir Acanthosoma haemorrhoidale un Elasmucha grisea, kuras reizēm var novērot uz krūmiem vai lapu kokiem.
Loma ekosistēmā un attiecības ar cilvēkiem. Vairoga blaktis pilda nozīmīgu lomu — tās ietekmē augu sēklu un sulu apmaiņu un ir barības avots putniem, ērces un citiem plēsējiem. Lielākoties tās cilvēkiem nav kaitīgas; tikai retos gadījumos lielas populācijas var radīt bojājumus augļu kokiem vai dekoratīvajiem stādiem. Nozīmīga ir to aizsardzība un biotopu saglabāšana, jo dažas sugas ir jutīgas pret biotopu fragmentāciju un ķīmiskām augu aizsardzības metodēm.
Atpazīšana laukā. Ja vēlaties atpazīt vairoga blaktis dabā, meklējiet platu, vairoga vai vairogveida profilu, maskējošu krāsojumu un pieaugušo blāzmas, kas bieži sēž lēnām uz lapām vai ziediem. Nepatīkama ķīmiska smaka, kas izdalās, ja kukainis tiek pieskarties, ir labs pazīšanās rādītājs. Fotogrāfijas un lupas izmantošana palīdzēs noteikt sugu precīzāk, ja nepieciešams.
Kopsavilkumā — Acanthosomatidae ir neliela, bet interesanta blakšu dzimta ar raksturīgu vairoga formu, vairāku līmeņu aizsardzības stratēģijām un dažām sugas izrādošām vecāku aprūpi. Lai gan sugu skaits nav liels, to bioloģija un uzvedība padara tās par nozīmīgu elementu daudzos ekosistēmu tīklos.
Meklēt