SOS

Agrīnā attīstība

Pirms 1890. gadu sākumā tika izstrādāti radiosakari, jūras kuģi jau bija ieviesuši daudzus dažādus vizuālus un skaņas briesmu signālus. Tie izmantoja tādus līdzekļus kā semafora karodziņus, signālraķetes, zvanus un miglas ragu. Radio sākumā sauca par bezvadu telegrāfiju. Tajā izmantoja Morzes alfabētu, t.i., "dit-and-dah" sistēmu, kas sākotnēji tika izstrādāta sauszemes telegrāfa vajadzībām.Kad radiosakari kļuva pieejami kuģiem, radās nepieciešamība pēc standartizētas saziņas. Sadarbību zināmā mērā ierobežoja valstu atšķirības un sāncensība starp dažādām radio kompānijām.

Pirmā starptautiskā radiotelegrāfa konference notika Berlīnē, Vācijā, 1903. gadā. Tajā Itālijas pārstāvis kapteinis Kvintino Bonomo (Quintino Bonomo) apsprieda vajadzību pēc vienotām darbības procedūrām. Viņš arī ierosināja, ka "kuģiem, kas nonākuši briesmās... ar dažu minūšu intervālu būtu jāsūta signāls SSS DDD", teikts 1903. gada 27. novembra izdevuma The Electrician numurā "The Wireless Telegraph Conference". Jautājumi par to, kā rīkoties, bija ārpus 1903. gada konferences darbības jomas. Lai gan 1903. gada 13. augustā parakstītā konferences nobeiguma protokola IV pantā bija teikts, ka "bezvadu telegrāfa stacijām, ja vien tas nav praktiski neiespējami, jādod priekšroka no jūrā esošiem kuģiem saņemtajiem palīdzības saucieniem", tajā laikā netika pieņemts standarta signāls.

Tā kā nepastāvēja starptautiski noteikumi, katrs kuģis varēja pats izstrādāt savu praksi. Piemēram, 1905. gadā pie Nantaketas nogrimstoša kuģa apkalpe, lai izsauktu glābējus, raidīja vārdu "HELP". Iespējams, ka pirmais starptautiskais briesmu radio izsaukums bija "CQD" ( - - - - - - - - - - - - - - - - - - ). To 1904. gada 7. janvārī paziņoja Markoni Starptautiskās jūras sakaru kompānijas "Apkārtraksts 57". Tas stājās spēkā Markoni iekārtās 1904. gada 1. februārī. Vēl viens ieteikums parādījās S. S. Robisona 1906. gada izdevumā "Manual of Wireless Telegraphy for the Use of Naval Electricians" ("Bezvadu telegrāfijas rokasgrāmata jūras elektriķiem"), ko publicēja Amerikas Savienoto Valstu Jūras kara flotei. Tajā bija teikts, ka standarta vizuālos karoga signālus, kas pazīstami kā Starptautiskais signālu kodekss, visticamāk, pieņems arī radio lietošanai. Tāpēc karoga signāls "NC" ( - - - - - - - - ), kas nozīmēja "nelaimē; nepieciešama tūlītēja palīdzība", visticamāk, kļūs arī par radio briesmu signālu.

SOS izveidots Vācijā

Trešā standarta rezultātā tika izveidots SOS avārijas signāls. Vācijas valdība izdeva valsts radio noteikumu kopumu. Tos sāka izmantot no 1905. gada 1. aprīļa. Tajos tika ieviestas trīs jaunas Morzes alfabēta sekvences, tostarp SOS avārijas signāls:

1. Ruhezeichen ("Pārtraukšanas signāls"), kas sastāv no sešām domuzīmēm ( - - - - - - - ). Šo signālu raidīja krasta stacijas, lai citām vietējām stacijām paziņotu, ka jāpārtrauc raidīšana.
2. Suchzeichen ("meklējuma signāls"), kas sastāv no trīs dits/trīs dahs/viena dit, visi kopā (- - - - - - - - ). Šo signālu izmantoja kuģi, lai pievērstu krasta staciju uzmanību.
3. Notzeichen ("Briesmu signāls"), kas sastāv no trīs dits/trīs dahs/trīs dits (- - - - - - - - - - - ), arī nepārtrauktā secībā, "ko atkārto avarējušam kuģim, līdz visas pārējās stacijas ir pārtraukušas darboties".

SOS tika izveidots no vispārējā vācu radio izsaukuma "SOE", jo trīs "S" burta "S" burti ir vieglāk dzirdami statiskā skaļumā nekā viens "E" burts. Šai virknei nav citas nozīmes. Tā tika izvēlēta arī tāpēc, ka ir viegli atpazīstama un to var ātri nosūtīt. Salīdzinot SOS (di-di-di-dah-dah-dah-dah-di-di-di-dit) ar vecāko CQD (dah-di-dah-dit dah-dah-di-dah dah-di-di-dit) (- --- /-- /-- --/-- -), ir acīmredzams, cik daudz vienkāršāks ir jaunais kods. To nevarētu sajaukt arī ar CQ. CQ ir radio kods, ko izmanto, lai "piezvanītu jebkuram", un to lieto nejaušos apstākļos.

1906. gadā Berlīnē notika otrā Starptautiskā radiotelegrāfa konvencija. Šajā konvencijā tika izstrādāti daudzi dienesta noteikumi, kurus pievienoja galvenajam nolīgumam, kas tika parakstīts 1906. gada 3. novembrī un stājās spēkā 1908. gada 1. jūlijā. Noteikumu XVI pantā par starptautisko standartu tika pieņemts Vācijas Notzeichen avārijas signāls, kas skanēja šādi: "Kuģi, kas nonākuši nelaimē, izmanto šādu signālu: - - - - - - - - - - - atkārtojas ar īsiem intervāliem". Pirmais kuģis, kas pārraidīja SOS briesmu signālu, šķiet, bija Cunard laineris Slavonia 1909. gada 10. jūnijā, kā norādīts 1910. gada septembra izdevumā Modern Electrics publicētajā publikācijā "Notable Achievements of Wireless". Tomēr Marconi operatoru vidū bija zināma pretestība jaunā signāla pieņemšanai, un vēl 1912. gada aprīlī, kad nogrima RMS Titanic, Marconi operatori sajauca CQD un SOS briesmu izsaukumus. Taču, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt konsekvenci sabiedrības drošības labad, CQD izmantošana pēc šī brīža, šķiet, kopumā izzuda.

Gan 1905. gada 1. aprīļa Vācijas likumā, gan 1906. gada starptautiskajos noteikumos avārijas signāls bija norādīts kā nepārtraukta Morzes alfabēta secība - trīs dits/trīs dahs/trīs dits, neminot burtu ekvivalentus. Tomēr starptautiskajā Morzes alfabētā trīs dits veido burtu S, bet trīs dah - burtu O, un drīz vien kļuva ierasts briesmu signālu apzīmēt kā "SOS". Agrīnā ziņojumā par "Starptautisko radiotelegrāfa konvenciju" 1907. gada 12. janvāra izdevumā "Electrical World" bija teikts, ka "nelaimē nonākuši kuģi izmanto īpašu signālu SOS, kas tiek atkārtots ar īsiem intervāliem". (Amerikāņu Morzes alfabētā, ko izmantoja daudzi ASV piekrastes kuģi divdesmitā gadsimta pirmajā pusē, trīs dah apzīmēja ciparu "5", tāpēc dažos gadījumos briesmu signālu neoficiāli sauca par "S5S").

Atšķirībā no CQD, ko sūtīja kā trīs atsevišķus burtus ar atstarpēm starp burtiem, SOS briesmu signāls vienmēr tika pārraidīts kā nepārtraukta dits-and-dah secība, nevis kā atsevišķi burti. Nekādu problēmu nebija, kamēr operatori apzinājās, ka "SOS" tehniski ir tikai ērts veids, kā atcerēties pareizo secību, kurā kopā ir deviņi dits un dah. Vēlākajos gados īpašu Morzes simbolu skaits palielinājās. Lai norādītu pareizu ditu un dah secību garam īpašam simbolam, standarta prakse ir uzskaitīt alfabēta rakstzīmes, kas satur tos pašus ditus un dah tādā pašā secībā, ar svītru rakstzīmju secības augšpusē, lai norādītu, ka pārraidē nedrīkst būt nekādu iekšējo atstarpju. Tādējādi saskaņā ar moderno apzīmējumu avārijas signāls kļūst par SOS. (Starptautiskajā Morzes sistēmā VTB, IJS un SMB, cita starpā, arī būtu pareizi tulkojami kā - - - - - - - - - - - - avārijas signāla sekvence, bet tradicionāli tiek izmantots tikai SOS).

SOS dažkārt ir izmantots arī kā vizuāls briesmu signāls, kas sastāv no trīs īsiem/trīs gariem/trīs īsiem gaismas mirkšķiem vai no atsevišķiem burtiem uzrakstīta "SOS", piemēram, uzspiesta sniega kupenā vai veidota no baļķiem pludmalē. Tas, ka SOS var nolasīt gan labajā pusē, gan otrādi, kļuva svarīgi vizuālai atpazīšanai, ja skatās no augšas.

Slaveni SOS izsaukumi

• RMS Lusitania
• RMS Titanic
• HMHS Britannic
• SS Andrea Doria

Vēlāka attīstība

Pēc SOS tika ieviesti papildu brīdinājuma un avārijas signāli. 1914. gada 20. janvārī Londonas Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras pieņēma Morzes alfabēta signālu TTT ( - - -), kurā trīs burti T (-) ir izkārtoti pareizi kā trīs burti, lai tos nevarētu sajaukt ar burtu O (- - -), kā "drošības signālu", ko izmantoja ziņojumiem kuģiem, kuri "attiecas uz kuģošanas drošību un ir steidzami". Kad tika izstrādāti radio raidītāji, ar kuriem varēja pārraidīt skaņas signālu, radās vajadzība pēc izrunātas frāzes, un 1927. gada Starptautiskajā radio konvencijā par SOS ekvivalentu tika pieņemts "Mayday". TTT līdzvērtīgi skaņas signāli ir "Pan-pan" steidzamības gadījumā un "Securite" navigācijas drošības gadījumā.

Otrā pasaules kara laikā tika izmantoti papildu kodi, lai iekļautu tūlītēju informāciju par ienaidnieka kuģu uzbrukumiem, jo īpaši Atlantijas okeāna kaujas laikā. Signāls SSS signalizēja par zemūdenes uzbrukumu, RRR brīdināja par virsūdens reideru uzbrukumu, QQQ brīdināja par nezināmu reideri (parasti palīgkuģi), bet AAA norādīja uz gaisa kuģu uzbrukumu. Tos parasti sūtīja kopā ar SOS avārijas kodu. Vēlāk visi šie kodi tika mainīti no trīs burtu atkārtojumiem uz četriem ("RRRR" utt.).