Sui generis — definīcija, izcelsme un pielietojums

Uzzini "sui generis" definīciju, izcelsmi un pielietojumu — terminu, kas apzīmē unikālas idejas un parādības dažādos kontekstos.

Sui generis (izrunā [ˈs(j)uːaɪ ˈdʒɛnərɪs][ˈsuːɪ ˈdʒɛnərɪs]) ir termins no latīņu valodas. Burtiskā nozīmē tas nozīmē “savas/viņa/viņu sugas” — tātad lietu, jēdzienu vai parādību, kas pieder savai īpašai, atšķirīgai kategorijai. Vienkāršāk sakot, ja kaut ko raksturo kā sui generis, tiek uzsvērta tā unikalitāte un to, ka to grūti vai neiespējami tieši salīdzināt ar citām parādībām.

Etymoloģija un gramatika

Vārds sastāv no latīņu vārdiem sui (ģenitīvs no se, “sevis/paša”) un generis (ģenitīvs no genus, “suga, veids”). Latviešu valodā parasti lieto šo frāzi kā svešvārdu, bieži sliktā drukā vai kursīvā, un parasti to nemaina locījumos (piem., “sui generis risinājums”).

Lietošanas jomas

Termins parādās daudzos dažādos laukos, kur nepieciešams norādīt uz īpašu, nenormālu vai grūti klasificējamu statusu:

• Tiesībās: bieži lieto, lai aprakstītu īpašu, atsevišķu juridisku statusu, kas nav pilnīgi līdzīgs nevisai citai esošai kategorijai. Piemēram, "sui generis tiesības" var attiekties uz speciālām intelektuālā īpašuma formām (piem., dažu valstu speciālas tiesības uz ģenētisko materiālu vai datubāzēm).
• Politikā un starptautiskajās attiecībās: dažas institūcijas vai valstu veidojumi tiek raksturoti kā sui generis, jo tie neatbilst ierastajām kategorijām (piem., aplēses par Eiropas Savienību kā sui generis politisku struktūru).
• Filozofijā un socioloģijā: termins palīdz norādīt uz fenomenu, kas ir konceptuāli unikāls un kuram problēmas risināšanai nepieciešama atsevišķa analīze.
• Mākslā un literatūrā: izmanto, lai raksturotu stilu, darbu vai autoru, kuru nav viegli ieskaitīt kādā no pazīstamajiem virzieniem — pieminot to kā izteikti oriģinālu.
• Bioloģijā un taksonomijā: reizēm lieto, lai apzīmētu taksonu vai organismu, kura sistemātiskā piederība nav skaidri novietojama citās taksonomiskajās kategorijās.

Tiesību piemērs

Būtisks praktisks piemērs ir Eiropas Savienībā radītās speciālās “sui generis” datubāžu tiesības, kas aizsargā darbu pārskatus un datu kopas tādā veidā, kā to neaptver parastā autortiesību sistēma. Arī dažādas nacionālās / starptautiskās aizsardzības formas (piem., plant breeder’s rights vai reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes aizsardzības formas) tiek dēvētas par sui generis risinājumiem, jo tās ir speciāli izstrādātas konkrētām vajadzībām.

Piemēri valodā un ikdienā

• “Šī institūcija ir sui generis — tā darbojas pēc principiem, kas neatbilst ne tradicionālai valdības, ne korporatīvai struktūrai.”
• “Izstāde bija sui generis — tajā bija formu un ideju sajaukums, ko nevarēja attiecināt uz kādu vienu kustību.”

Praktiski padomi

• Izmantojiet sui generis, ja vēlaties norādīt uz īpašu, vienreizēju statusu, ko nevar ērti aprakstīt ar ierastajiem terminiem.
• Ņemiet vērā, ka frāze var skanēt akadēmiski vai pat pedantiski — ikdienas sarunā dažkārt labāk lietot saprotamāku alternatīvu (“unikāls”, “īpašs”, “vienreizējs”).

Kopumā sui generis ir lietderīgs termins, kad nepieciešams īsi un kodolīgi norādīt uz to, ka kāda lieta vai situācija pieprasa atsevišķu, specializētu pieeju un to nav pieņemts ērti iekļaut plašākos aprakstos. To pirmos izmantoja filozofi, bet tagad tas ir plaši izplatīts gan akadēmiskajā, gan praktiskajā leksikā.

Meklēt pēc burta