Tarantella — itāļu ātrā 6/8 deja: vēsture, mīti un mūzika

Tarantella — itāļu 6/8 ātrā deja: uzzini tās vēsturi, mītus, tradicionālo mūziku un komponistu versijas (Mendelszons, Šopēns, Lists).

Tarantella ir ļoti ātra deja 6/8 laikā, kas pazīstama ar enerģisku ritmu un spirālveida vai pāru dejas kustībām. Nosaukums cēlies no Taranto pilsētas Itālijā, un dejas nosaukums atspoguļo tās reģionālo izcelsmi Dienviditālijā. Tradicionāli tarantella tiek spēlēta ļoti ātrā tempā, bieži izmantojot tamburīnu, mandolīnu, ģitāru un citus tautas instrumentus, kas pastiprina dramatisko un svinīgo noskaņu.

Vēsture un izcelsme

Dejas saknes meklējamas galvenokārt Apūlijā un citos Dienviditalijas reģionos. No 16. līdz 19. gadsimtam pastāvēja ticējums un rituāli, kas saistīti ar tā saukto "tarantismu" — cilvēkiem, kuri, kā uzskatīja, pēc tarantula koduma vai viņu simptomu dēļ meklēja ārstēšanos ar mūziku un deju. Agrāk cilvēki ticēja, ka, ja kādam iekoda tarantula zirneklis, viņam ir jāspēlē šī deja, lai izdzītu indi. Dejotājs aizvien vairāk un vairāk uzjautrinājās, līdz viņš (vai viņa) šķita traks. Šos rituālus bieži pavadīja profesionāli mūziķi un tamburīna spēlētāji, kuri improvizēja ritmus, kam bija nomierinoša vai mānīga iedarbība uz dejotāju.

Mīti un skaidrojumi

Vairāki mīti ieskauj tarantellu. Daži uzskata, ka stāsti par zirnekļu indei pretstatu ir pārmērīgi vai simboliski. Daži cilvēki domā, ka, iespējams, šie cilvēki nekad nav tam ticējuši, bet tas bija attaisnojums, lai dejotu laikā, kad baznīca teica, ka dejot nav atļauts. Patiesībā zirneklis ir tikai nedaudz indīgs, un mūsdienu skaidrojumi biežāk balstās uz sociāliem un psiholoģiskiem faktoriem — kolektīvu emociju atbrīvošanu, mass psychogenic illness (kolektīvu uzvedības reakciju) vai vienkārši kultūras rituālu, kas ļāva izpausties enerģijai un spriedzei.

Mūzika un ietekme klasiskajā repertuārā

Ritmiski tarantella parasti balstās uz 6/8 taktis, kas rada ripojošu, dejojošu sajūtu. Daudzi komponisti iedvesmojās no šo deju ritmiem un rakstīja ātras, virtuozas skaņas partitūras, kuras viņi nosauca par "Tarantellu". Dažiem komponistiem patika rakstīt ātrus skaņdarbus 6/8 laikā, kurus viņi sauca par "Tarantellu". Mendelszons uzrakstīja vienu no tām kā 4. simfonijas (Itāļu) pēdējo daļu. Tarantellas rakstīja arī Šopēns un Lists. Šajās kompozīcijās tarantellas raksturīgais ritms bieži kalpo kā tēma virtuozām un emocionālām noslēguma daļām.

Dejas forma un mūsdienu prakse

Tarantella var būt gan pāru deja, gan grupa dejas formās, un to raksturo ātra pēdu darbība, griezieni un stingrs ritms. Mūsdienās tā saglabā populāru vietu itāļu tautas mūzikā un kultūras svētkos, kā arī tiek izmantota klasiskajā repertuārā, baletos un filmās, kur nepieciešama kaislīga, dinamiska noskaņa. Daudzviet pasaulē folkloras kolektīvi atdzīvina reģionālās tarantellas, saglabājot tradicionālos instrumentus un melodijas, vienlaikus pielāgojot deju mūsdienu skatītājiem.

Kopumā tarantella ir gan muzikāls žanrs, gan dejas tradīcija ar bagātu kultūras mantojumu — no ciematu rituāliem un mītiem par zirnekļiem līdz lieliem komponistu iedvesmotajiem klasiskiem skaņdarbiem un mūsdienu tautas svinībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir tarantella?

J: No kurienes cēlies nosaukums Tarantella?

J: Kāpēc cilvēki agrāk dejoja Tarantella?

J: Kāpēc daži cilvēki uzskatīja, ka ticējums par tarantellas dejas izpildīšanu varētu nebūt bijis patiess?

Vai tarantula zirneklis ir ļoti indīgs?

J: Kurš komponists rakstīja tarantellas?

Jautājums: Kuras simfonijas pēdējā daļā Mendelszons uzrakstīja tarantellu?

Meklēt pēc burta