Telomēra
Telomēra ir DNS apgabals hromosomas galā. Tas aizsargā hromosomas galu no bojāšanās (pasliktināšanās) vai saplūšanas (savienošanās) ar citām hromosomām.
Telomeras veido atkārtotas DNS sekvences ("atkārtojošās DNS"). Šūnu dalīšanās laikā enzīmi, kas dublē DNS, nevar turpināt savu darbu līdz hromosomu galam. Ja šūnas dalītos bez telomerām, tās zaudētu hromosomu galus un tajos esošo informāciju.
Telomēri ir vienreizlietojami buferi, kas bloķē hromosomu galus. Tie tiek iznīcināti šūnu dalīšanās laikā, un tos no jauna veido enzīms telomerāzes reversā transkriptāze.
2008. gadā Nobela prēmiju fizioloģijāvai medicīnā saņēma austrāliete Elizabete Blekberna un amerikāņi Kerola Greidere un Džeks Šostaks par darbu telomēru jomā.
Cilvēka hromosomas (pelēkā krāsā), ko nosedz telomēri (baltā krāsā)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir telomēra?
A: Telomēra ir DNS apgabals, kas atrodas hromosomas galā un aizsargā hromosomu no bojāšanās vai saplūšanas ar citām hromosomām.
Q: Kāda ir telomēras struktūra?
A.: Telomēru veido atkārtotas DNS sekvences, ko dēvē par "atkārtotu DNS".
J: Kāpēc telomēri ir svarīgi?
A: Telomēri aizsargā hromosomās esošo informāciju no tās zaudēšanas šūnu dalīšanās laikā.
J: Kas notiek, ja šūnas dalās bez telomēriem?
A: Ja šūnas dalītos bez telomeriem, tās zaudētu hromosomu galus un tajos esošo informāciju.
J: Kā telomerus veido no jauna?
A: Telomerus pārveido enzīms, ko sauc par telomerāzes reverso transkriptāzi.
Jautājums: Kas 2008. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par darbu telomēru jomā?
A: 2008. gada Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā saņēma austrāliete Elizabete Blekberna (Elizabeth Blackburn) un amerikāņi Kerola Greidere (Carol Greider) un Džeks Šostaks (Jack Szostak) par darbu telomēru jomā.
J: Kā tekstā ir aprakstītas telomēras?
A: Telomēri ir aprakstīti kā vienreizlietojami buferi, kas bloķē hromosomu galus.
