Kas ir trasts? Definīcija, dibinātājs, pārvaldnieks un labuma guvēji

Uzziniet, kas ir trasts — definīcija, dibinātāja loma, pārvaldnieka pienākumi un labuma guvēju tiesības. Praktiski padomi un tiesiskā pārskata ieskats.

Tiesībās trasts ir attiecības, kurās viena puse tur īpašumu par labu otrai pusei. Trastu izveido īpašnieks, ko dēvē arī par "dibinātāju", "trasta devēju" vai "piešķīrēju", kurš nodod īpašumu pilnvarniekam. Pārvaldnieks šo īpašumu glabā trasta labuma guvējiem. Trasti galvenokārt pastāv parasto tiesību jurisdikcijās. Tie pastāv jau kopš romiešu laikiem.

Kas ir trasta būtība?

Vienkāršoti — trasts ir juridiska konstrukcija, kurā īpašuma tiesības sadalītas: juridiskās tiesības pieder pārvaldniekam (trustee), bet ekonomiskā labuma tiesības pieder labuma guvējiem (beneficiaries). Tas ļauj dibinātājam noteikt, kā un kam tiek izlietots viņa nodotais īpašums, piemēram, bērnu uzturam, labdarībai vai uzņēmējdarbības mērķiem.

Dibinātājs (trasta devējs)

• Loma: nodod aktīvus un nosaka trasta noteikumus (mērķus, labuma guvējus, laika grafiku u.c.).
• Veidi: trasts var tikt izveidots dzīves laikā (inter vivos) vai ar testamentu (testamentary).
• Nodomi: svarīgi, lai būtu skaidra dibinātāja griba — bez tās trasts var tikt atzīts par nederīgu.

Pārvaldnieks (trustee)

Pārvaldnieks saņem un pārvalda trasta īpašumu saskaņā ar trasta noteikumiem. Tas var būt privātpersona, profesionāls pārvaldnieks vai juridiska persona (piem., bankas nodaļa).

• Pienākumi: uzticības pienākums (fiduciary duty), lojalitāte, rūpības pienākums, taisnīgums starp labuma guvējiem, rīcības un grāmatvedības atskaitīšana.
• Pilnvaras: ieguldīt līdzekļus, pārdot vai īrēt īpašumus, sadalīt ienākumus atbilstoši trasta noteikumiem.
• Atbildība: pārvaldnieks var tikt saukts pie atbildības par pienākumu pārkāpumu vai ļaunprātīgu rīcību.

Labuma guvēji

Labuma guvēji ir tie, kuriem paredzēts saņemt ekonomisko labumu no trasta. Tie var būt konkrētas personas, noteiktas grupas (piem., "visi dibinātāja mazbērni") vai pat labdarības organizācijas.

• Tiesības: saņemt izdevumus vai ienākumus saskaņā ar trasta noteikumiem, pieprasīt informāciju no pārvaldnieka, tiesāties pret pārvaldnieku par pienākumu pārkāpumiem.
• Noteiktība: tiesisks priekštats par labuma guvējiem parasti ir nepieciešams — trasta noteikumos ir jābūt pietiekamai skaidrībai, lai varētu identificēt labuma guvējus.

Trasta izveide un veidi

Trastu var izveidot dažādos veidos, taču parasti nepieciešams:

• dibinātāja nolūks izveidot trastu;
• trasta īpašums (aktīvi) konkrētā apjomā;
• noteikta persona vai personas, kas pilda pārvaldnieka funkciju;
• skaidri trasta mērķi un labuma guvēji.

Galvenie trasta veidi: atceļams (revocable) un neatceļams (irrevocable), testamentārs (izveidots ar testamentu), labdarības trasts, investīciju trasts, kā arī tiesiskās sistēmās atzīti tiesiskie veidi — resulting un constructive trasti (ko lieto tiesu prakts, lai novērstu negodīgu rīcību).

Pārvaldnieka pienākumi un riski

• Fiduciārie pienākumi: rīkoties labuma guvēju interesēs, nevis savās.
• Rūpības un prakses standarti: ieguldījumu izvērtēšana, risku kontrole, nodrošināt, ka līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši trasta noteikumiem.
• Konflikta situācijas: pārvaldnieks nedrīkst ļaut personīgajām interesēm traucēt trasta pārvaldībai.

Trasta darbības beigas

Trasts var beigties, ja izpildīts tā mērķis, sasniegts termiņš, izsmelti aktīvi vai pēc tiesas lēmuma. Dažkārt trasts tiek pārveidots vai sapludināts ar citiem instrumentiem, ja tas labāk atbilst dibinātāja un labuma guvēju interesēm.

Priekšrocības un trūkumi

• Priekšrocības: elastība rīcībā ar aktīviem, aizsardzība pret nelabvēlīgu rīcību, vienkāršota nodalīšana starp juridiskajām un ekonomiskajām tiesībām, iespējama mantas plānošana un turpmākas saudzēšanas mehānismi.
• Trūkumi: var būt dārgi izveidot un uzturēt, riskanti, ja pārvaldnieks rīkojas slikti, var radīt nodokļu un caurspīdības sarežģījumus (dažās jurisdikcijās trasti tiek plaši regulēti).

Juridiskā atzīšana un starptautiskie aspekti

Kā minēts, trasti tradicionāli pastāv parasto tiesību jurisdikcijās, taču daudzās civiltiesību valstīs ieviesti līdzīgi mehānismi vai pieņemta starptautiska regulācija (piem., Haāgas konvencija par trastu atzīšanu). Tādēļ trastu lietošanai starptautiskā kontekstā jāpieiet uzmanīgi — jāņem vērā valstu tiesību atšķirības, nodokļu režīmi un pārredzamības prasības.

Praktiski piemēri

• Ģimenes trasts bērnu izglītības un uzturēšanas nodrošināšanai līdz sasniedz noteiktu vecumu.
• Labdarības trasts, kas finansē konkrētus projektus, nodrošinot ilgtermiņa atbalstu.
• Biznesa trasts uzņēmuma akciju turēšanai, lai nodrošinātu stabilu pārvaldību un mantojuma plānošanu.

Kā rīkoties, ja apsverat trastu

Pirms izveidot trastu, ieteicams saņemt juridisku un nodokļu konsultāciju. Pareizi formulēti trasta noteikumi, labi izvēlēts pārvaldnieks un skaidra dokumentācija būtiski samazina riskus un nodrošina trasta mērķu sasniegšanu.

Meklēt pēc burta