Trasta tiesības
Tiesībās trasts ir attiecības, kurās viena puse tur īpašumu par labu otrai pusei. Trastu izveido īpašnieks, ko dēvē arī par "dibinātāju", "trasta devēju" vai "piešķīrēju", kurš nodod īpašumu pilnvarniekam. Pārvaldnieks šo īpašumu glabā trasta labuma guvējiem. Trasti galvenokārt pastāv parasto tiesību jurisdikcijās. Tie pastāv jau kopš romiešu laikiem.
Trastu pamati
Kad īpašuma īpašnieks nodod īpašumu trasta pārvaldījumā, viņš nodod daļu vai visas savas tiesības trasta pārvaldniekam. Tādējādi īpašuma juridiskās īpašumtiesības un kontrole tiek nodalītas no tā īpašnieka īpašumtiesībām un priekšrocībām. Tas kontrolē īpašumu un tā labumus, ja pārvaldītājs ir prombūtnē, rīcībnespējīgs vai miris. Trasti bieži tiek izveidoti testamentos, nosakot, kā ar naudu un īpašumu tiks rīkojies bērnu vai citu labuma guvēju labā.
Pārvaldniekam tiek piešķirtas juridiskas tiesības uz trasta īpašumu, taču viņam ir pienākums rīkoties labuma guvēju labā. Ieguvumi no trasta pieder saņēmējam. Pilnvarniekam var maksāt atlīdzību un atlīdzināt izdevumus. Taču citādi pilnvarniekam ir jānodod visa peļņa, kas gūta no trasta īpašumiem. Pilnvarotie, kas to nedara, rīkojas pašpārvaldes nolūkos. Tiesas var atcelt pašpārvaldes darbības, likt atgriezt peļņu un piemērot citas sankcijas.
Pārvaldnieks var būt fiziska persona, uzņēmums vai valsts iestāde. Var būt viens pilnvarnieks vai vairāki līdzpilnvarnieki. Trasta darbību reglamentē noteikumi, saskaņā ar kuriem tas tika izveidots. Lielākajā daļā jurisdikciju tam ir nepieciešams līgumisks trasta līgums vai akts.
Trasta priekšrocības var būt šādas:
- Izvairīšanās no mantojuma apstiprināšanas vai tiesas iejaukšanās attiecībā uz personas īpašumu;
- Plānošana nākotnes notikumiem, kas var ietekmēt īpašumu;
- kontrole pār to, kas notiek ar īpašumu pēc nāves;
- Iespējamais nākotnes nodokļu saistību samazinājums;
- finanšu lietu konfidencialitātes saglabāšana, ja citādi tās varētu būt jāatklāj mantojuma tiesā; un
- Plānojiet savu invaliditāti vai darbnespēju vai sniedziet atbalstu ģimenes loceklim ar invaliditāti.
Testamentārie trasti
Testamentārie trasti nodod īpašumu trastam pēc testatora nāves. Trests ļauj testamentā aizgādnim noteikt jebkādus nosacījumus un var sadalīt maksājumus no trasta uz noteiktu laika periodu. Testamentārie trasti netiek automātiski izveidoti pēc testatora nāves, bet tos var norādīt testamentā. Tā kā testamentārais trasts tiek izveidots ar testamenta noteikumu, ir nepieciešams, lai mantojums tiktu nodots testamentā.
Dzīvības trasti
Dzīvības apliecībair testamentārais pilnvarojums. Daudzi cilvēki izmanto dzīvības trastu, lai izvairītos no testamenta apstiprināšanas, lai gan pat ar trasta palīdzību mirušās personas mantojumā bieži vien joprojām ir aktīvi, kas jāapstiprina. Jūs nevarat izmantot dzīvības trastu, lai ieceltu aizbildņus saviem bērniem, bet varat iecelt aizbildni testamentā.
Pilnvarojuma līgumus var izmantot, lai pārvaldītu īpašumu gan pilnvarotāja dzīves laikā, gan pēc viņa nāves. Ja testators kļūst rīcībnespējīgs, kļūst invalīds nelaimes gadījuma vai slimības dēļ vai nav spējīgs pārvaldīt īpašumu, pilnvarnieks var pārvaldīt īpašumu testatora vārdā saskaņā ar testamenta noteikumiem.
