Ādolfs Andersens
Karls Ernsts Ādolfs Andersens (1818. gada 6. jūlijā Breslavā - 1879. gada 13. martā Breslavā) bija vācu šaha meistars un matemātikas skolotājs. Lielāko daļu laika no 1851. līdz 1868. gadam viņš bija atzīts par labāko šaha spēlētāju pasaulē.
Andersens uzvarēja trīs lielos starptautiskos turnīros: pirmajā 1851. gadā Londonā, 1862. gadā Londonā un 1870. gadā Bādenbādenē. Andersens 1858. gadā zaudēja Paulam Morfijam, bet 1866. gadā - Šteinicam. Viņš bija arī šaha uzdevumu autors. p16
Andersens kļuva par veiksmīgāko turnīru spēlētāju Eiropā, uzvarot vairāk nekā pusi no turnīriem, kuros viņš piedalījās, ieskaitot 1870. gada Bādenbādenes turnīru, kas ir salīdzināms ar mūsdienu spēcīgo GM turnīriem. Viņa pēdējais panākums bija 1877. gada Leipcigas turnīrā, kur viņš ierindojās otrajā vietā aiz Paulsena, piekāpjoties tikai Zukertortam. Tad viņam bija gandrīz 60 gadu.
Viņš joprojām ir slavens ar savu izcilo upurējošo uzbrukuma spēli, īpaši "Nemirstīgajā spēlē" (1851) un "Mūžzaļajā spēlē" (1852). Viņš bija arī viens no simpātiskākajiem šaha meistariem un kļuva par spēles vecāko, pie kura citi vērsās pēc padoma vai arbitrāžas.
Viņa statuss
Andersens nekad nav kļuvis par pasaules čempionu, jo "vēl nebija ne oficiāla čempionāta koncepta, ne līdzekļu, ar kuriem to varētu iegūt...". Pasaules čempionāts bija Vilhelma Šteinica (Wilhelm Steinitz, 1836-1900) darbs... Pirmā spēle par pasaules čempiona titulu notika 1886. gadā"... Arī: "Vilhelms Šteinics... bija pirmā persona, kas izmantoja pasaules čempiona titulu...".
Matemātiķis
Andersens bija matemātikas skolotājs Breslavā (tagadējā Vroclavā). Par profesoru viņš kļuva ap 1862. gadu, un 1865. gada janvārī viņam tika piešķirts doktora un maģistra grāds. Šie apbalvojumi netika piešķirti par šahu, bet par viņa pedagoģiskās karjeras daļu nav daudz zināms.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Karls Ernsts Ādolfs Andersens?
A: Karls Ernsts Ādolfs Andersens bija vācu šaha meistars un matemātikas skolotājs, kurš ilgu laiku no 1851. līdz 1870. gadam bija atzīts par labāko šahistu pasaulē.
J: Kādos turnīros viņš uzvarēja?
A: Viņš uzvarēja trīs lielos starptautiskos turnīros - pirmajā 1851. gadā Londonā, 1862. gadā Londonā un 1870. gadā Bādenbādenē.
J: Vai viņš kādreiz zaudēja kādā mačā?
A: Jā, viņš zaudēja 1858. gadā Polam Morfijam un 1866. gadā nedaudz zaudēja Šteinicam.
J: Ar kādām citām aktivitātēm bez šaha spēlēšanas Andersens bija pazīstams?
A: Viņš bija arī šaha uzdevumu autors.
J: Cik veiksmīgs Andersens bija turnīru spēlē?
A: Viņš kļuva par veiksmīgāko turnīru spēlētāju Eiropā, uzvarot vairāk nekā pusi no turnīriem, kuros viņš piedalījās, tostarp 1870. gada Bādenbādenes turnīrā, kas ir salīdzināms ar mūsdienu spēcīgo GM turnīriem.
J: Ar ko Andersens ir slavens mūsdienās?
A: Viņš joprojām ir slavens ar savu izcilo upurējošo uzbrukuma spēli, īpaši "Nemirstīgajā spēlē" (1851) un "Mūžzaļajā spēlē" (1852).
J: Kā Andersena dzīves laikā viņu vērtēja citi?
A: Citi viņu uzskatīja par spēles vecāko vīru, pie kura viņi vērsās pēc padoma vai arbitra.
