Aga Khan II (persiešu: آغا خان دوّم; Āghā Khān-i Duwwum) oficiālais vārds Aqa Ali Shah (persiešu: آقا علی شاه). Viņš dzimis 1830. gadā Mahallatā, Irānā, un miris 1885. gada augustā Puņā, Indijā.
Biogrāfija
Aqa Ali Shah bija 47. imams Nizari Ismaili musulmaņu kopienā. Viņš bija Irānas karaliskajai ģimenei saistīts loceklis un nāca no slavenas ģimenes, kas ilgstoši vadīja Nizari ismailiešus. Par imamu viņš kļuva 1881. gadā, nākot pie varas pēc sava tēva. Kā imams viņš vadīja kopienu pēckolonijas laikmeta Indijā, kur daļa viņa sekotāju bija izvietoti.
Loma un darbība
Aga Khan II īsā, bet aktīvā vadības laikā centās uzlabot savas kopienas dzīves apstākļus un sociālo stāvokli Indijā. Viņa darbība ietvēra atbalstu izglītībai, kopienas pārvaldības sakārtošanu un centienus nodrošināt saviem sekotājiem labāku tiesisko un sociālo aizsardzību. Viņš uzturēja kontaktus ar vietējām un britu varas iestādēm, lai aizstāvētu kopienas intereses un veicinātu tās attīstību.
Personiskā interese un mantojums
Personīgajā dzīvē Aga Khan II bija pazīstams ar aizraušanos ar sportu un medībām, kas tajā laikā bija izplatīta augstākajās sabiedrības aprindās. Viņa valdīšanas periods bija salīdzinoši īss — apmēram četri gadi — taču viņa darbība palīdzēja saglabāt un konsolidēt Nizari ismailiešu kopienu Indijā, sagatavojot to turpmākām pārmaiņām.
Nākamība
Pēc Aga Khan II nāves imama amatā viņu nomainīja viņa dēls, kurš kļuva pazīstams kā Aga Khan III (Sultan Muhammad Shah). Aga Khan II īsais valdīšanas posms tiek uzskatīts par pārejas periodu starp divām nozīmīgām paaudžu līnijām šajā reliģiskajā vadībā.
Kopsavilkums: Aga Khan II (Aqa Ali Shah) — dzimis 1830. gadā Mahallatā, Irānā, 47. imams Nizari Ismaili muslimu kopienai (valdīja 1881–1885), mira 1885. gada augustā Puņā, Indijā. Viņš strādāja, lai uzlabotu kopienas izglītību, sociālo stāvokli un attiecības ar vietējām varām; personiski aizrāvās ar sportu un medībām.
