Etelbalds no Mercijas (Aethelbald of Mercia)

Mercijas karalis

Aethelbalds bija Alveo dēls un Pendas brāļa Eovas mazdēls. Būdams atēls un iespējamais konkurents uz troni, viņš bija spiests pamest Merciju, ko viņam lika darīt viņa brālēns Ceolreds. Ētelvalds atrada patvērumu pie sava radinieka (svētā) Guthlaka no Krolandes. Svētais Guthlac nomira 714. gadā, bet pareģoja, ka Ētelvalds kļūs par Mercijas karali. Divus gadus vēlāk pēc Ceolreda nāves Ētelvalds kļuva par karali. Viens no viņa pirmajiem darbiem bija Kraulandes abatijas celtniecība, ko viņš apsolīja uzcelt Guthlac, ja viņa pareģojums piepildīsies. Savas valdīšanas sākumā Ētelvalds saskārās ar diviem spēcīgiem karaļiem pie savām robežām. Ine no Veseksas un Vihtreds no Kentas bija ietekmīgi Dienvidanglijā. Ētelvaldam bija ietekme uz citiem dienvidu karaļiem. Vihtreds nomira 725. gadā, un Ine atteicās no troņa 726. gadā. Viņš atbalstīja Veseksas Athelheardu, lai tas kļūtu par karali 726. gadā.

Bretvalda

Aethelbalds sāka pārņemt daļu Veseksas teritorijas. 730. gadā viņš ieguva Berksīru. Trīs gadus vēlāk viņš no Veseksas atņēma Somertonu. Ētelvalds varēja uzdāvināt Kenterberijas arhibīskapam Kukhemas klosteri Berksīrā (Veseksā). Līdz 731. gadam, kad Beda pabeidza savu Baznīcas vēsturi, Ētelvalds bija visu Anglijas karaļvalstu valdnieks uz dienvidiem no Humberas upes. 740. gadā Ētelvalds nodedzināja Jorku un iznīcināja lielu daļu Nortumbrijas. Tajā pašā gadā Veseksas Athelheards nomira, un viņu tronī nomainīja Cuthreds. Cuthreds lika noprast, ka viņš nav tik vājš valdnieks kā Athelheards, un cīnījās pret to, ka Aethelbalds ir viņa valdnieks. Pirmajos trijos Cuthreda valdīšanas gados viņš karoja ar Merciju, taču guva maz panākumu. 743. gadā Cuthreds pievienojās Aethelvaldam cīņā pret velsiešiem. 748. gadā Cuthreda dēls Cynric mēģināja gāzt savu tēvu un sacelšanās laikā gāja bojā. Saskaņā ar anglosakšu hroniku sacelšanos veicināja Ētelvalds. 752. gadā Cuthreds mēģināja atbrīvoties no karaļa Aethelbalda. Tas noveda pie kaujas pie Burfordas, kur Cuthreds cīnījās pret Aethelbadu. Kauja beidzās ar Ētelvalda bēgšanu no kaujas lauka. Kopš tā brīža Cuthreds saglabāja neatkarību no Mercijas visu atlikušo valdīšanas laiku.

Ētelbalds un Baznīca

Viņš ietekmēja trīs nākamo Kenterberijas arhibīskapu (Kentā) izvēli. Tie bija Tatvīns 731. gadā, Nothelms 734. gadā un Kūtberts 740. gadā. Mercija šajā laikā bija ļoti bagāta karaliste, un arī pats Ētelvalds bija ļoti bagāts. Acīmredzot viņš izmantoja baznīcas līdzekļus savām vajadzībām. Viņš piespieda mūķeņus strādāt pie viņa celtniecības projektiem. Ētelvalds ne tikai uzspieda sevi mūķenēm, bet arī veicināja tādu pašu nekrietnu rīcību mūku vidū. Svētais Bonifācijs sūdzējās karalim Ētelvaldam par viņa ļauno rīcību vēstulē, kas datēta ap 746.-747. gadu. Viņš norādīja, ka Ētelvalds nav ņēmis likumīgu sievu un nav ievērojis šķīstību. Viņš sacīja, ka karalis ir sabojājis savu labo vārdu cilvēku priekšā. Visbeidzot, ka noziegumi, ko Ētelvalds bija pastrādājis klosteros kopā ar mūķenēm un jaunavām, dubultoja viņa nodarījumu. Viņš brīdināja karali, lai viņš mainītu savus ieradumus, pirms viņu piemeklēs briesmīga nāve. Tas neietekmēja Ētelbaldi. Viņš kļuva nepacietīgs pret baznīcēniem un iejaucās viņu privilēģijās. Tikai vēlākajos gados viņš sāka mazāk cietsirdīgi izturēties pret baznīcu.

757. gadā Ētelvaldu naktī nogalināja viens no viņa miesassargiem. Troni uz laiku ieņēma Beornreds, līdz tajā pašā gadā, kad nomira Ētelvalds, pie varas nāca Ofa. Ētelvalds saglabāja savu valdnieka varu pār visām dienvidu Anglijas karalistēm ilgāk nekā jebkurš cits bretvaldis. Daļēji viņš to panāca ar spēku; Ētelvalds bija lielisks karavadonis. Daļēji viņš to panāca, pateicoties savai lielajai bagātībai, ko viņam maksāja citi karaļi. Viņš varēja atļauties gan lielu darbaspēku, gan lielu armiju. Viņš arī centās izmantot Baznīcas lielo bagātību savā labā. Taču viņš arī piešķīra baznīcai dotācijas klosteru celtniecībai. Viņš piedalījās lielajos baznīcas koncilos, kas nebūtu notikuši bez viņa atbalsta. Viņš bija spēcīgs ķēniņš, bet ne visai ideāls kristietis.