Pols Morfijs — 19. gs. amerikāņu šaha brīnumbērns un neoficiālais čempions

Pols Morfijs — 19. gs. amerikāņu šaha brīnumbērns un neoficiālais pasaules čempions. Biogrāfija un slavenās partijas: ģeniāls talants, mantojums un šaha vēsture.

Pols Morfijs (Paul Morphy, 1837. gada 22. jūnijs - 1884. gada 10. jūlijs), dēvēts par "šaha lepnumu un bēdām", bija amerikāņu šaha meistars. Viņš bija sava laikmeta labākais šahists un neoficiālais pasaules čempions. Par tādu viņš tika atzīts pēc tam, kad 1858. gadā ar septiņām uzvarām, diviem zaudējumiem un diviem neizšķirtiem uzvarēja Ādolfu Andersenu. Morfijs bija arī viens no pirmajiem lielajiem šaha brīnumbērniem modernajā laikmetā. ^p263

Morfijs bija kreols ar jauktu izcelsmi. Viņš dzimis Ņūorleānā, Luiziānā, tēvam, kuram bija portugāļu, īru un spāņu izcelsme, un mātei, kura bija franču kreoliete. Viņa tēvs bija jurists, bet māte bija muzikāli talantīga. Morfijs uzauga kultūras gaisotnē, kur šahs un mūzika bija tipiski svētdienas mājas pulcēšanās notikumi. ^p11

Biogrāfija un agrīnie gadi

Pols Morfijs sāka spēlēt šahu bērnībā un ātri izcēlās ar spējas uztvert taktikālo un stratēģisko pozicionēšanu. Viņa ģimenē šahs bija populāra nodarbe, un jaunais Morfijs drīz vien pārspēja pieaugušos pretiniekus. Viņš ieguva labu izglītību un tika sagatavots jurista karjerai, tomēr šahs kļuva par viņa visu uzmanību piesaistošu aizraušanos.

Karjeras virsotnes

1837.–1850. gadu beigu un 1850. gadu sākuma Morfija posms iezīmējās ar dominanci Amerikas šaha aprindās. 1857. gadā viņš uzvarēja Pirmajā Amerikas šaha kongresā (First American Chess Congress), kas nodrošināja viņam starptautisku reputāciju un uzaicinājumus uz Eiropu.

1858. gadā Morfijs dīda uz Eiropu, kur viņš izcēlās ar pārliecinošām partijām pret vadošajiem Eiropas meistariem. Viens no slavenākajiem notikumiem bija viņa sērijas mači un partijas pret Ādolfu Andersenu, kuru daudzi uzskatīja par tolaik par labāko Eiropas spēlētāju. Morfija uzvara pret Andersenu (rezultāts: septiņas uzvaras, divi zaudējumi, divi neizšķirti) nostiprināja viņa statusu kā neoficiālam pasaules čempionam.

Spēles stils un slavenās partijas

Morfija spēles stilu raksturoja ātra attīstība, spoža kombinatoriķa prasme, spēcīga iniciatīva un tendence iegūt uzbrukuma priekšrocības agrīnā pozīcijā. Viņa partijas bieži tiek uzskatītas par priekšlaicīgu modernā šaha piemēriem, jo viņš izcēlās ar saprātīgu figūru attīstību un koncentrēšanos uz centru un karali.

Viena no populārākajām Morfija partijām ir tā dēvētā "Opera partita" (Opera Game), kas tika aizvadīta 1858. gadā un kļuvusi par klasisku piemēru uzbrukuma kombinācijai un filozofijai par ātru figūru aktivizēšanu. Šī partija tiek mācīta kā modelis skolēniem un amatieriem, jo tajā skaidri redzama Morfija spēja radīt spriedzi un izmantot pretinieka kļūdas.

Atteikšanās no profesionāla šaha un vēlākie gadi

Pēc Eiropas ceļojuma un virknēm pārliecinošu uzvaru Morfijs atteicās no plāniem kļūt par pastāvīgu profesionālo spēlētāju. Viņš atgriezās ASV, mēģināja pievērsties jurista darbam, taču ilgi nesadarbojās ar plašu praksi. Viņa vēlākie gadi bija iekrāsoti ar atsvešinātību, retām publiskām partijām un garīgām veselības problēmām, pēc kurām Morfija reputācija kā ģeniālā talanta kombinējās ar traģisku dzīves beigu noskaņu. Morfijs mira 1884. gada 10. jūlijā Ņūorleānā.

Mantojums

• Teorētiska ietekme: Morfija idejas par ātru attīstību, iniciatīvu un karaliskās drošības nozīmi ietekmēja nākamo paaudžu spēlētājus.
• Izglītojošs piemērs: Viņa partijas, it īpaši "Opera partita", joprojām tiek analizētas un mācītas kā paraugs agresīvai un saprātīgai taktikai.
• Kultūras ietekme: Morfija dzīve un personība iedvesmoja daudzas grāmatas, rakstus un stāstus — gan par ģēniju, gan cilvēku ar sarežģītu likteni.

Pols Morfijs paliek viena no spilgtākajām personībām šaha vēsturē — brīnumbērns, kurš īsā, bet intensīvā karjerā parādīja jaunu spēles sapratni, un kura stila un partiju mantojums turpina iemācīt un iedvesmot arī mūsdienu šahistus.

Šaha karjera

Morfijs mācījās pats, un jau deviņu gadu vecumā viņš bija labs pēc vietējo spēlētāju standartiem. Divpadsmit gadu vecumā viņš trijās gadījuma spēlēs uzvarēja ungāru profesionāli Lēventālu. Pēc tam viņš maz spēlēja šahu, līdz 1857. gada aprīlī ieguva jurista kvalifikāciju. Pēc tam viņš piedalījās pirmajā Amerikas šaha kongresā Ņujorkā un viegli tajā uzvarēja. Pēc tam viņš pieņēma uzaicinājumu spēlēt turnīrā Birmingemā, Anglijā. Tā sākās viņa slavenā Eiropas tūre. Viņš Anglijā uzvarēja visus ievērojamos spēlētājus, lai gan Stauntons izvairījās no spēles.

Parīzē Café de la Régence viņš pieveica mājas profesionāli Harrvica.^p128 Pēc tam viņš viegli uzvarēja Andersenu, kuram nedaudz pietrūka prakses. Viens no viņa varoņdarbiem bija vienlaicīga spēle pret pieciem spēcīgiem spēlētājiem, divreiz uzvarot, divreiz nospēlējot neizšķirti un vienreiz zaudējot. Viņam bija lieliska atmiņa, un viņš spēja spēlēt vairāk nekā vienu partiju vienlaicīgi. Vienā piemērā viņš spēlēja ar astoņiem spēlētājiem vienlaicīgi; viņam pašam nebija šaha galda, un viņš nevarēja redzēt viņu šaha galdus. Viņš vienkārši sēdēja krēslā pret sienu un sauca savus gājienus, un viņam teica, ko pārējie spēlētāji ir izdarījuši. Kopumā viņš pierādīja, ka tajā laikā bija labākais. Atgriezies mājās, viņš apceļoja austrumu piekrastes pilsētas, pieņemot atsauksmes, banketus un aplausus. 1859.-1960. gadā viņš gadu rakstīja šaha sleju laikrakstā "New York Ledger".

"Par to viņam samaksāja 3000 dolāru, taču darbs drīz vien beidzās. Viņam palīdzēja cits spēlētājs, kurš kopā ar redaktoru uzskatīja, ka Morfijs ir nepielūdzami slinks".^p263

Šaha stils

Ātra un vienkārša attīstība, kas noved pie tieša uzbrukuma - tāda bija Morfija metode. Viņa atvērumi savam laikam bija augstākās klases. Viņš radīja dažas izcilas kombinācijas un upurus, un viņa labākās partijas joprojām ir paraugs jaunajiem spēlētājiem. Viņa partijas iezīmē romantiskā šaha virziena kulmināciju, kad spēlētāji spēlēja uz visiem spēkiem, lai tiešā veidā uzbruktu. Vēlāk šo stilu apspieda labāka aizsardzības tehnika, jo īpaši melnajā pusē atvērtajās spēlēs. No tā izauga Dr. Tarraša klasiskie principi un ideja, ka nevienu partiju nevar zaudēt, ja nav pieļauta kļūda. 19. gadsimta 90. gadu šahs sāka stipri atšķirties no Morfija partijām, daļēji tāpēc, ka viņš bija piespiedis spēlētājus skaidrāk domāt par to, ko viņi dara.

Morfijs

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Pols Morfijs?

J: Kā Pols Morfijs kļuva plaši pazīstams kā pasaules čempions?

J: Vai Pols Morfijs bija brīnumbērns šahā?

J: Kāda bija Pola Morfija izcelsme?

J: Kāda bija atmosfēra Pola Morfija bērnības mājās?

J: Kādā ziņā Pola Morfija māte bija talantīga?

J: Kāda bija Pola Morfija tēva profesija?

Meklēt pēc burta