Zīgberts Tarrašs
Zīgberts Tarrašs (Siegbert Tarrasch, 1862. gada 5. marts Breslavā, tagad Vroclavā - 1934. gada 17. februāris Minhenē) bija vācu ārsts un viens no spēcīgākajiem tā laika šaha lielmeistariem.
Tarrašs dzimis Breslavā, Prūsijas Silēzijas apgabalā. 1880. gadā viņš aizbrauca studēt medicīnu un ieguva ārsta kvalifikāciju. Lielāko dzīves daļu viņš nodzīvoja Nirnbergā, Bavārijā, un vēlāk Minhenē. Tarrašs bija dzimis ebrejs, bet 1909. gadā pieņēma kristietību. Viņš bija patriotisks vācietis, kurš Pirmajā pasaules karā zaudēja dēlu, bet nacisma sākumposmā saskārās ar antisemītismu.
1890. gados Tarrašs uzvarēja vairāk spēcīgu turnīru nekā jebkurš cits spēlētājs un nospēlēja neizšķirti 22 partiju mačā pret vadošo Krievijas šahistu Mihailu Čigorinu. Tarrašs bija arī ietekmīgs šaha rakstnieks, kurš apkopoja 1890. gadu šaha idejas. Tieši pret viņa idejām 20. gadsimta 20. gadu sākumā reaģēja hipermodernisti. 411. lpp.
Aizņemts ar savu profesiju, Tarrašs neizaicināja Šteinicu un noraidīja jaunā Emanuela Laskera lūgumu piedalīties mačā. Tas izrādījās kļūda, jo Laskers pēc tam izaicināja Šteinicu un uzvarēja pasaules šaha čempionātā. Vēlāk Tarrašs 1908. gadā nesekmīgi izaicināja Laskeru uz pasaules čempiona titulu. Tajā laikā viņš jau bija pārgājis savu labāko laiku, lai gan vēl daudzus gadus turpināja spēlēt turnīros. Viņa labākais rezultāts vēlākos gados bija iekļūšana finālposmā spēcīgajā 1914. gada Sanktpēterburgas turnīrā. Viņš ierindojās ceturtajā vietā aiz Laskera, Kapablankas un Alehina.
Šaha autors
Tarrašs bija ļoti cienījams šaha rakstnieks. Viņa Dreihundert Schachpartien (1895; 300 šaha partijas) bija nozīmīgs notikums; tas bija pirmais "labāko partiju krājums" ar padziļinātām anotācijām. Piezīmes bija lasāmas un saprotamas arī parastiem spēlētājiem. Tā rezultātā viņu sāka dēvēt par praeceptor mundi, kas latīņu valodā nozīmē "pasaules skolotājs". Amerikāņu lielmeistars Rubens Fains grāmatu nosauca par "vienu no mūsu spēles pieminekļiem". f/w
Tarrašs regulāri rakstīja turnīru reportāžas un spēļu piezīmes vācu valodā iznākošajā šaha žurnālā "Deutsch Schachzeitung". Šīs anotācijas lasīja visā pasaulē, jo tas bija vadošais šaha žurnāls tajā laikā.
Savā vēlākajā mācību grāmatā Šaha spēle (1931) viņš rakstīja.
"Šahs, tāpat kā mīlestība un mūzika, spēj darīt cilvēkus laimīgus."
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Zīgberts Tarrašs?
A: Zīgberts Tarrašs bija vācu ārsts un viens no sava laika spēcīgākajiem šaha lielmeistariem. Viņš dzimis Breslavā, Prūsijas Silēzijā, bet lielāko dzīves daļu nodzīvoja Nirnbergā un Minhenē. Viņš 1909. gadā pieņēma kristietību.
J: Ko Tarrašs sasniedza 1890. gados?
A: 1890. gados Tarrašs uzvarēja vairāk spēcīgu turnīru nekā jebkurš cits spēlētājs un nospēlēja neizšķirti 22 partiju mačā pret vadošo Krievijas spēlētāju Mihailu Čigorinu. Viņš arī apkopoja šīs desmitgades šaha idejas.
Jautājums: Kāpēc viņš neizaicināja Šteinicu?
A: Tarrašs bija aizņemts savā ārsta profesijā, tāpēc viņam nebija laika izaicināt Šteinicu uz pasaules čempiona titulu.
J: Kādu kļūdu viņš pieļāva?
A: Viņa kļūda bija tā, ka viņš noraidīja Emanuela Laskera lūgumu aizvadīt maču, kas ļāva Laskeram izaicināt Šteinicu un galu galā uzvarēt pasaules šaha čempionātā.
Jautājums: Kad Tarrašs neveiksmīgi izaicināja Laskeru uz pasaules čempiona titulu?
A: 1908. gadā, kad Tarrašs jau bija pārdzīvojis savas labākās spēles dienas, viņš nesekmīgi izaicināja Laskeru uz pasaules čempiona titulu.
J: Kādu rezultātu viņš sasniedza 1914. gada Sanktpēterburgas turnīrā?
A: 1914. gada Sanktpēterburgas turnīrā viņš ieņēma ceturto vietu aiz Laskera, Kapablankas un Alehina.
